«Gaujiena ir mana paradīze,» tā kādreiz par šo skaisto vietu izteicās komponists Jāzeps Vītols. Paradīze zemes virsū nerodas pati no sevis.
“Gaujiena ir mana paradīze,” tā kādreiz par šo skaisto vietu izteicās komponists Jāzeps Vītols. Paradīze zemes virsū nerodas pati no sevis. To rada šejienes cilvēki ar savu darbu, ik gadu cenšoties Gaujienas pagastu padarīt vēl skaistāku.
To man stāsta Gaujienas pagasta tūrisma informācijas centra vadītāja Ineta Riepniece. Viņa informē par vairākiem projektiem kultūrvides sakārtošanā, cigoriņu ražošanu, lielogu dzērveņu, melleņu audzēšanu un citām interesantām lietām, ar kurām gaujienieši var lepoties savam kaimiņam — Valkas rajonam — un citiem Latvijas novadiem.
“Vislielākā vērtība mūsu pagastā ir tā vēsture.
Tā iestiepjas sensenā pagātnē un ir bagāta ar notikumiem,” saka I. Riepniece.
Barona mantojums smags
Vislielāko mantojumu Gaujienas iedzīvotājiem ir atstājis barons fon Vulfs. “Te ir saimniekojuši vairāki baroni, bet pēdējais no viņiem — fon Vulfs — mums ir atstājis 15 ēkas un parku uz 12 hektāriem zemes. Tik mazam pagastam tik liels mantojums drīzāk ir nelaime nekā bagātība, jo nav viegli šo kultūrvēsturisko mantojumu saglabāt. Gandrīz visu seno ēku fasādes ir izpētītas, un ir izstrādāti projekti to atjaunošanai, bet problēmas rada finansējums, jo pagasts ir pārlieku tālu no Rīgas, lai varētu cerēt, ka ar tūristu pieplūdumu ieguldītos līdzekļus varēs atgūt,” situāciju raksturo I. Riepniece.
Pašā barona pilī atrodas skola. “Pēc baronu laikiem ēka pastāvīgi bija mācību iestāde. Tas ir labi, jo tādējādi pils uzturēšanai varēja dabūt vairāk līdzekļu. Tagad te ir Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola,” man stāsta pavadone.
Aktīvi raksta projektus
Dzejnieka Ojāra Vācieša dzimtā vieta ir Trapene. Gaujienā viņš beidzis vidusskolu. I. Riepniece uzskata, ka Gaujienā pati daba cilvēkiem liek kļūt par dzejniekiem. “Dzīvojot šeit, nevar nedzejot. Pēc manām domām, tieši dabas skaistums ir iemesls daudzu šejieniešu radošai darbībai. Pašlaik aktīvi rakstām dažādus projektus kultūrvides tālākai sakārtošanai. Vairāki no tiem ir apstiprināti, bet diemžēl Kultūrkapitāla fonds nav tik bagāts, lai mēs pilnībā varētu apmierināt visas vajadzības. Gaujienā ir bijusi senlatviešu apmetne Atzele ar pilskalnu, vēlāk te pili uzcēla Livonijas ordenis. Darbs vēsturisko vērtību saglabāšanā rit bez pārtraukuma. Par Kultūrkapitāla fonda naudu ir atjaunots avots Lauvas mute, kas izveidots barona fon Vulfa laikā. Savukārt muižas ansamblī restaurētas četras arkas. Šopavasar saņēmām apstiprinājumu mūzikas un mākslas skolas INTERREG projektam par sadarbību ar Alatskivi mākslas skolu Igaunijā. Gaujienā abu mācību iestāžu audzēkņiem bija nometne, kurā igauņu un mūsu pagasta bērni darināja rotājumus mūzikas dienu svinībām. Vēl muižas parkā esam atjaunojuši jumtu barona sūkņa mājiņai. Man pašai ļoti patīk senās, mazās arhitektoniskās formas, un nu šis namiņš izdaiļo gan apkārtni, gan kalpo kā vēstures liecinieks,” apliecina I. Riepniece.
Uztur dzīvu komponista auru
Par īpašu atšķirības zīmi citu pagastu vidū I. Riepniece uzskata Jāzepa Vītola muzeju “Anniņas” un ik gadu komponista piemiņai par godu rīkotās Jāzepa Vītola mūzikas dienas. Tad Gaujienā no malu malām sabrauc kori un notiek varena sadziedāšanās. Šajos svētkos pastāvīgi piedalās arī Valkas rajona kori.
J. Vītols nav gaujienietis, bet laikā, kamēr te dzīvoja, paguva līdz sirds dziļumiem iemīlēt šo vietu. “Kad komponists bija nodibinājis konservatoriju un apprecējies, valdība viņam Gaujienā uzdāvināja kādreizējo muižas aldara māju,” stāsta I. Riepniece.
Var teikt, ka mūzikas dienu organizēšanai iemeslu radis pats komponists. “Savu 70. dzimšanas dienu Jāzeps Vītols nosvinēja, te vadīdams Dziesmu svētkiem līdzīgu grandiozu koncertu, un tagad katru gadu 26. jūlijā par godu viņa dzimšanas dienai Gaujienā atzīmē mūzikas dienas,” stāsta I. Riepniece.
Viņa piebilst, ka ik vasaru te nometni “Vītolēni” rīko arī jaunie mūziķi. 180 bērni no vairākām mūzikas skolām ierodas nedēļu pirms mūzikas dienām un gatavo savu simfoniskās mūzikas koncertu.
Par J. Vītola dzīves gadiem Gaujienā visvairāk zina muzeja “Anniņas” vadītājs Jānis Krišjānis. Viņš stāsta, ka muzeja ēka 1988. gadā ir uzcelta no jauna, jo rekonstrukcijas laikā tā nodega. “Celtnieki ēku uzbūvēja trijos mēnešos. Komponists strādāja gan savā darbistabā, gan uz balkona. Interesanti, ka Jāzeps vienīgais no ģimenes nav pārvācojies un palicis uzticīgs latviešu kultūrai. Ģimenē visi savā starpā sarunājās vāciski, kaut komponista tēvs un māte bija latvieši. Pēc mūsdienu klasifikācijas Vītoli būtu pieskaitāmi tā saucamajiem kārkluvāciešiem,” stāsta J. Krišjānis. Viņš sniedz plašu izziņas materiālu par komponista darba gadiem Pēterburgas konservatorijā, par to, ka viņam tuvi draugi bija krievu slavenie komponisti Ļadovs un Glazunovs. Pats Vītols ir mācījies pie Rimska-Korsakova. “Pavadīto laiku “Anniņās” var uzskatīt par Jāzepa Vītola otru dzīves daļu. Te viņam patika uzturēties, lai baudītu skaisto dabu. Šeit komponists arī sarakstījis populāro kora dziesmu “Mežezers” un svītu “Dārgakmeņi”,” saka J. Krišjānis.
Atjaunotās brīvvalsts laikā J. Vītola mirstīgās atliekas atveda no Lībekas kapsētas Vācijā un pārapbedīja Rīgas Meža kapos, bet iespaidīgo krustu, kas mūziķim bija ierakts pie kapa Vācijā, atveda uz Gaujienu un uzstādīja pie muzeja.
“Par to, kā ritējusi Jāzepa Vītola dzīve, ar kādam intrigām viņam vajadzējis saskarties, var izlasīt komponista radinieka Ulda Siliņa sarakstītajā grāmatā, kurā apkopotas komponista vēstules. Turklāt pērn Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve, pagasta informācijas centra vadītāja Ineta Riepniece, Latvijas Mūzikas akadēmijas lektors Vigo Račevskis, Rīgas 4. mūzikas skolas pedagoģe Irēna Račevska, mākslas zinātņu doktore Ilma Grauzdiņa, profesore Maija Zīle, diriģenti Edgars Račevskis, Roberts Zuika un Gaujienas pagasta priekšsēdētājs Viesturs Dandēns izveidoja Gaujienas Jāzepa Vītola fondu. Tā uzdevums ir saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, ko mums atstājis Jāzeps Vītols,” stāsta J. Krišjānis.
Attīsta netradicionālo lauksaimniecību
Uzņēmējdarbībā Gaujiena plašāk pazīstama ar netradicionālo lauksaimniecību. To izvērsusi uzņēmēja Gundega Sauškina, kura audzē lielogu dzērvenes un mellenes, kā arī avenes un zilenes. Viņa ir uzcēlusi ogu pārstrādes cehu un apjomīgu saldētavu, kurā iegūto ražu var ilgi uzglabāt. “Pēdējos gados Gundega Sauškina melleņu un aveņu plantācijas ir paplašinājusi. Ogu gribētāji var braukt un paši lasīt mellenes, bet pēc tam par salasīto samaksāt. Ja ogas lasa paši, tās maksā lētāk. Mellenes ir apmēram īkšķa lielumā un ļoti garšīgas. Dzērveņu purvā interesentiem ir iespēja arī vērot putnus. Purvā ir uztādītas laktiņas. Putni uz tām sēž un ķer peles. To visu tūristi var vērot, turklāt, ja ir vēlēšanās, var salasīt arī dzērvenes,” stāsta I. Riepniece.
Gaujiena ir iekļauta Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū. “No pagasta teritorijas 26 procenti platības atrodas aizsargājamā zonā, kurā darbojas dažādi dabas liegumi. Par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu dabā ir izstrādāts apjomīgs projekts. Otrpus Gaujas atrodas pļavas, kurās ganās savvaļas govis. Arī šo dzīvnieku turēšana paredzēta projektā. Dzīvnieki apēd garo pļavu zāli, un tā aizsargājamā teritorijā nav jāpļauj ar tehniku,” informē I. Riepniece.
Savukārt zemnieki Maija un Zigurds Granti savā saimniecībā audzē cigoriņus. To žāvēšanai Z. Grants pats ir uzkonstruējis agregātu un gatavo produkciju pārdod kafijas dzērienu ražotājiem.
Tas ir tikai neliels ieskats kaimiņu dzīvē. Valkas rajonā Gaujienai vistuvāk atrodas Zvārtavas pagasts. Vairāki bērni no Zvārtavas mācās Gaujienas vidusskolā, bet Zvārtavas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Priede zina stāstīt, ka daži zvārtavieši brauc mācīties pie Gaujienas rokdarbniekiem. Abpusēja sadarbība veicina labas pieredzes iegūšanu abos pagastos.
