Elektroniskā pastā ik dienu cilvēki saņem vēstules – visbiežāk informatīvas vēstis, reklāmas, kā arī uzaicinājumus piedalīties pasākumos. Viens no tādiem pagājušajā nedēļā bija Alūksnes novada pašvaldības izsūtītais ielūgums uz šoruden rekonstruētā Alūksnes kultūras centra Mediju dienu. “Ziemeļlatvija” devās ceļā, lai noskaidrotu, vai Latvijas ziemeļaustrumos esošā pilsēta ir interesanta tūristiem un kultūras pasākumu baudītājiem.
“Šoruden esam vēruši durvis jaunajam, rekonstruētajam Alūksnes kultūras centram, kas atrodas Alūksnes ezera krastā un savās plašajās, mājīgajās telpās piedāvā gan bagātīgākas kultūras iespējas, gan arī sniedz atbalstu vietējiem uzņēmējiem, jo šeit mājvietu radis Uzņēmējdarbības atbalsta centrs. Šajā priekā vēlamies dalīties ar jums,” uzaicinājumā minēja Alūksnes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka. Vēl pirms tam mediju pārstāvji devās nelielā ekskursijā apskatot jaunākos Alūksnes tūrisma objektus. Stunda ir daudz vai maz? Aptuveni tieši tik ilgs laiks nepieciešams mērojot ceļu automašīnā no Smiltenes līdz Alūksnei. Mūspuses ļaudis biežāk iepirkties, baudīt kultūru, izklaidēties, kā arī brīvdienu ekskursijās brauc Valmieras vai Cēsu virzienā. Tāpēc jau vien ir interesanti, ka galamērķis šoreiz ir pretējā virzienā. Satikšanās vieta apkārtējo novadu mediju pārstāvjiem bija Alūksnes kultūras centrs. Vietējie savu pilsētu pārzina labi. Arī tuvākajiem kaimiņiem, Gulbenes un Balvu novadiem, Alūksne nav sveša, jo viņi itin bieži sastopami pilsētā notiekošajos pasākumos. Lai labāk iepazītu vietējo vidi, apzināti neizmantoju navigāciju, bet, jautāju alūksniešiem, kā nokļūt līdz kultūras centram. Šķērsojot pilsētas robežu, pirmo pamanīju benzīntanku, turp arī devos. Pārdevēja laipni izstāstīja ceļu un novēlēja veiksmi. Tomēr norādītajai šķērsielai pabraucu garām, nekas cits neatlika, kā atkal uzrunāt kādu alūksnieti. Satiku kādu jaunu ģimeni, kura vēlreiz izskaidroja, kā nokļūt un piebilda: “Ja gadījumā neatrodat, jums taču mēle ir, piestājitt, pajautājitt un jums palīdzēs.”Vairāk nekā simts gadus Alūksnes ezera krastā stāv ēka (vecais muižas laiku brūzis), kas jau gadu desmitiem savā paspārnē pulcē aktīvus un radošus ļaudis. Tur arī vietējās pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistes vadībā sākas tūrisma objektu apskate. Viens no rudens piedāvājumiem ziemeļaustrumu pilsētā ir 37,8 metrus augstais Alūksnes ugunsnovērošanas skatu tornis, no kura paveras brīnišķīga ainava uz ezeru un Muižas parku un vēsturisko Livonijas ordeņa pili. Uzkāpjot pašā augšā, apmeklētājiem ir pieejams binoklis. Klausoties grupas vadītājas stāstītajā, rodas iespaids, ka vietējie prot lepoties ar to, kas viņu pilsētā ir apskatāms, ieraugāms un izbaudāms, kaut vai tas būtu jaunais gājēju tilts, kas savieno divas ezera pussalas. Ja ir labs stāstītājs, arī pastaigu pa parku var pārvēst jaukā notikumā. Tikpat lepna par savu pili ir Alūksnes kultūras centra direktore Sanita Bērziņa, sakot, ka tur ir gaidīts arī ikviens Smiltenes, Strenču un Valkas novada iedzīvotājs. Pēc kultūras centra rekonstrukcijas tur nudien ir ar ko lepoties. Komfortablāka vide radīta ne tikai apmeklētājiem, bet arī pašdarbniekiem. Staigājot pa kultūras centra labirintiem, uzmanību piesaistīja grimētavas aktieriem, koristiem un dejotājiem. S. Bērziņa atklāj, ka par to alūksniešus apskauž ne viens vien kultūras cilvēks un mākslinieks. Interesants ir arī fakts, ka, piemēram, koncerta laikā šajās telpās pašdarbnieki televizoru ekrānos var vērot uz skatuves notiekošo, tādējādi nenokavējot savu uzstāšanos. Katru reizi stundu pirms pasākuma kultūras centra telpās sāk skanēt mūzika. Tāpat arī uz jebkuru sarīkojumu tiek piesaistīti jaunieši, kuri ģērbušies ieturot vienotu stilu, laipni uzņem apmeklētājus, palīdz tiem, ja nepieciešams. Ēka ir kompakta, un mājvietu tur rod visdažādākie pulciņi un kolektīvi, tostarp tur atrodas arī Uzņēmējdarbības atbalsta centrs.Braukt skatīties tur var ne tikai pasākumus, kas notiek itin bieži, bet arī doties ekskursijā pa pašu kultūras centru. Tas ir iekļauts kā viens no tūrisma apskates objektiem. Ne visos novadu kultūras centros ir iespēja ielūkoties radošo cilvēku “darba virtuvē”, tad kāpēc gan neizmantot šādu iespēju, jo Alūksnē ir ko redzēt. Un ne brīdi nepamet sajūta, ka esi gaidīts šajā pilsētā.
