Ik gadu Smiltenes novada pašvaldība rīko konkursu, vērtējot sava novada sakoptākos īpašumus.
Šogad nominācijā “Sakoptākā viensēta Smiltenes novadā 2018” ir pat divi laureāti, pašvaldības pasniegtās goda plāksnes ieguvēji – Iras Gailes ģimenes īpašums “Kamaldiņa 13” Smiltenes pagastā un Rēpeļu ģimenes īpašums “Lūžņas” Palsmanes pagastā.
“Ļoti atšķirīgi un ļoti skaisti īpašumi, katrs ar savu raksturu,” vērtē konkursa komisijas pārstāve, Smiltenes novada domes teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Agija Kukaine.
Katrs zina savu darbu
“Kamaldiņas 13” ir mājīga un gaumīgu apstādījumu ieskauta viensēta, kurā apstādījumus kopj un veido vairākas paaudzes. Savukārt Rēpeļu ģimenes “Lūžņas” ir meža un miera ieskauta lauku sēta, kuras plašumos un apstādījumu teritorijā labi jutīsies arī putni un dzīvnieki, jo par viņiem tiek īpaši padomāts. Abās viensētās pagalmā mastā plīvo Latvijas karogs, un “Lūžņās” to izceļ masta pakājē iestādītās sarkanbaltsarkanās rozes.
Šoreiz “Ziemeļlatvija” viesojas Smiltenes pagasta viensētā “Kamaldiņa 13”, kur dzīvo un kopā saimnieko četras paaudzes: Ira un Ainārs Gaiļi, viņu meitas Sintijas ģimene – Sintija un Lauris Ģēģeri un viņu meitiņa Samanta, un Iras mamma Laimdota Ivanova. Bieži vecākus apciemo Iras un Aināra dēls Rihards, kurš ikdienā dzīvo Rīgā.
Paaudžu kopā būšana arī ir šās sakoptās, mājīgās un, manā skatījumā, šarmantās viensētas spēka avots. Te darbi tiek sadalīti, un katrs, arī topošā pirmklasniece Samanta, pieliek savu roku, lai māja, pagalms un dārzs būtu pārdomāti iekopts līdz pat mazākajam sīkumam.
Ira Gaile atzīst, – ja visas paaudzes kopā nestrādātu, tad pie mājas būtu tikai zāliens, jo ar darbiem galā citādi netiktu. “Es strādāju daiļdārzā, mamma – sakņu dārzā. Meita vairāk šiverē pa māju. Vīriešu pārziņā ir zāliens un saimniecības darbi. Znotam ir zelta rokas. Šūpoles, terases mēbeles, suņuks – mājas sargs, grils – cūciņa, – tas viss ir Laura roku darbs. Viņš pats izdomā idejas un pats arī dara,” slavē Ira.
Nezinātājs pat iedomāties nevarētu, ka šī koku un dārza ieskautā viensēta ar dzīvojamo māju, saimniecības ēku, pirtiņu un dārzu ir izaugusi vien nieka 10 gadu laikā no nekā jeb no “plikas” zemes. Proti, šajā līdzenumā kādreiz bija sovhoza lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko Iras tētis Vladimirs privatizēja par pajām. Vladimira šajā saulē vairs nav jau vairākus gadus, bet par viņu atgādina gan iestādītais augļu dārzs, gan iekoptā zeme un ēkas.
“Kad šeit ienācām 2007. gadā, te bija tikai divi bērzi, pieneņu lauks, šķūnis, kurā glabājās ķimikālijas, un no tīruma savestu akmeņu kaudze, ko ielikām mājas pamatos. Lai glābtos no vējiem, gar īpašumu iestādījām bērzus, egļu un ceriņu dzīvžogus,” atceras Ira Gaile un viņas mamma Laimdota.
Viensēta “Kamaldiņas 13” ir iekopta pārdomāti. Katrai lietai ir sava vieta. Mājas fasādes pusē ir izveidots daiļdārzs. Pie pirtiņas ir atpūtas zona (šūpoles un ugunskura vieta, kur ik pavasari par godu Iras un Laura jubilejām lielā katlā tiek vārīta soļanka), augļu dārzs, sakņu dārzs, siltumnīca un saimniecības ēka ar vasaras virtuvi. Interesants sakņu dārza papildinājums ir garšaugu dobe, kurā aug spinātzemenes, baziliks, gurķumētra, estragons, raudene, salvija, lavanda, maurloki, pētersīļi, timiāns, ābolu mētra, brūnvālīte, mātere, piparmētras, greipfrūtu mētra.
Noteicošais – pašu sajūtas
Nevienam no viensētas “Kamaldiņa 13” iemītniekiem nav daiļdārznieka vai ainavu arhitekta izglītības. Te viss ir pašu veidots, pēc pašu sajūtām un vēlmēm, neizmantojot speciālistu konsultācijas. Vairums viengadīgo puķu, kas aug dārzā, Ira izaudzē pati no sēklām. Pavasaros visas palodzes ir aizņemtas ar puķu kastītēm.
“To, kā veidot daiļdārzu, neesmu mācījusies nevienu dienu. Konkursa komisijai teicu, ka noteikti dārzā ir kaut kas nepareizi, kaut kas nesader kopā un tamlīdzīgi, taču man tas nav būtiski. Dārzs ir mans vaļasprieks un mans personīgais psihologs. Vasaru vakaros varu sēdēt līdz tumsai ārā. Man patīk,” atzīst Ira un priecājas, ka vasarā viņai kā Smiltenes tehnikuma skolotājai atvaļinājums ir divi mēneši.
Visiem kopā rosoties, “Kamaldiņa 13” ir izveidota par tik skaistu, omulīgu lauku sētu, kurā arī ciemiņiem gribas atgriezties.
“Jau no ceļa redzamais pagalms ir sakopts, mājīgs un uzrunā,” atzīst Mārīte Treijere, Brantu un Smiltenes pagastu pārvaldes vadītāja, kura pieteica Iras Gailes ģimenes viensētu sakoptības konkursam. Arī “Kamaldiņas 13” kaimiņi, uzrunāti, rosinājuši to darīt, jo šās sētas saimnieki ik gadu savā pagalmā un dārzā radot ko jaunu.
“Un dārzs, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatavs,” smaida Ira Gaile.
VIEDOKLIS
Agija Kukaine, konkursa vērtēšanas komisijas pārstāve:
– Iras Gailes ģimenes “Kamaldiņa 13” ir lauku sēta, kurā izveidots daiļdārzs. Ļoti iepriecināja un pārsteidza tas, ka dārzu kopj un veido četras paaudzes, un visa ģimene kopā to ir izveidojusi ļoti mājīgu, krāšņu un pārdomātu. Radās sajūta, ka šajā dārzā viss ir radīts ar mīlestību, un radās arī vēlme tur atgriezties. Man ļoti patika īpaši veidotais garšaugu dārziņš. Tādu “odziņu” šajā viensētā ir daudz. Pašvaldība ir ļoti pateicīga “Kamaldiņas 13” saimniekiem par to, ka viņi piekrita piedalīties šajā konkursā un parādīt savu dārzu plašākai sabiedrībai, jo tas ir ļoti labs piemērs citiem cilvēkiem. Mēs, konkursa komisija, arī izvirzījām viensētu “Kamaldiņa 13” un vēl vienu sakoptāko mūsu novada īpašumu, Mūrnieku ģimenes “Saulgriežus” Launkalnes pagasta Saltupos, uz šogad rīkoto konkursu par skaistāko Latvijas daiļdārzu un lauku sētu, kurā īpašumus vērtēs visas Latvijas mērogā.
