Viens no galvenajiem arodbiedrības uzdevumiem ir panākt, lai visu līmeņu darba devēji un darbinieki būtu vienoti.
Viens no galvenajiem arodbiedrības uzdevumiem ir panākt, lai visu līmeņu darba devēji un darbinieki būtu vienoti.
“Arodbiedrība ir tā, pie kuras darbinieks var vērsties, ja rodas sarežgījumi darbā. Mums ir palīdzības fonds, var saņemt arī jurista padomus darba likumdošanas jautājumos,” secina Launkalnes pamatskolas skolotāju arodbiedrības pārstāve Guna Lejiņa. Viņa piekrīt, ka daļai sabiedrības vēl ir nogaidoša attieksme pret arodbiedrības aktivitātēm vai neticība, tomēr viņa ir pārliecināta, ka darbība attīstās un arodbiedrība spēj palīdzēt kaut vai vienā no aktuālākajiem jautājumiem — algu paaugstināšanā.
Šo un citu jautājumu iztirzāšanai vakar Smiltenē tikās Valkas rajona arodbiedrības nozaru komiteju ievēlētie arodkomiteju priekšsēdētāji un arī locekļi. “Šo mēs nominējam kā arodkomiteju dienu, kurā arodbiedrību aktīvs dalās savās domās par to, kāda bijusi līdzšinējā darbība, gatavojoties Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) sestajam kongresam, kas notiks 1. decembrī,” informē Valkas rajona arodbiedrību darbības koordinācijas centra vadītāja Valentīna Oleksenko.
Pasākumā līdzdarboties bija aicināti arī LBAS darbinieki. viņi stāstīja par kopējiem visu nozaru arodbiedrību darbības virzieniem pēdējos četros gados — par aktivitātēm, novitātēm, jaunajiem dokumentiem un citiem jauninājumiem —, gaidot kongresu.
Viena no sarunas tēmām bija par darbinieku sociālo drošību, tāpēc pasākumā piedalījās LBAS speciāliste sociālajos jautājumos Irina Homko. Šī saruna skāra visas paaudzes — gan jaunās māmiņas, gan bērnus, gan cilvēkus, kuri iziet pārkvalifikāciju, un citus.
Darba tirgus šobrīd Latvijā ir problēmu pārpilns. Kā šajā laikā jūtas arodbiedrība? “Līdzko mūsu valsts ieiet noteiktā ekonomiskās attīstības etapā, arī arodbiedrība iedziļinās šajās problēmās. Ļoti aktuāli jautājumi mūsu valstī ir saistībā ar inflāciju, ar ekonomikas ne tik straujo attīstību, ar darba devēju darbinieku kvalifikācijas nenovērtēšanu. Darba devēji nav izveidojuši vajadzīgo sociālo mikroklimatu ar zināmu attieksmi un pieeju darbiniekiem, tāpēc arodbiedrībai vairāk jāpievēršas šīm problēmām,” paskaidro V. Oleksenko. Viņa, piemēram, vērtē gaidāmo minimālās algas paaugstināšanos līdz 120 latiem. Ja visam palielināsies cenas, tad ar šiem 120 latiem veikalā, ja saņemam tikai minimālo algu, varēsim apstāties uz tās pašas robežas, kur bijām pirms paaugstinājuma. Mēs nevaram lolot cerības, ka dzīvosim labāk, tāpēc jādomā, kā cilvēkiem nodrošināt iztikas minimumu tādā līmenī, lai viņi varētu iztikt, skolot bērnus un paši mācīties un gūt sev labumu. Tas ir viens no aktuālākajiem uzdevumiem, kas jārisina arodbiedrībai.
“Ja mēs kaut ko varam izdarīt, tad vairāk to varam iespēt visi kopā,” arodbiedrības lomu akcentē centra vadītāja, vērtējot arī ikviena darba kolektīva iespējas. Ja darbinieki ir vienoti savā rīcībā, attieksmē un darbos, tad, vēršoties pie darba devēja ar koplīgumu, var panākt nesalīdzināmi vairāk nekā tad, ja katrs domā tikai pats par sevi: lai jau kāds cīnās, gan jau arī man kaut kas atlēks. Varbūt tā arī ir, bet solidaritātes moments ir ļoti svarīgs. Ar to var panāk ļoti daudz.
