Laikā, kad sniegs pametis Latviju, bet ārā ir mitrs, rudenīgi drēgns un tumšs, Birzuļu bibliotēkas vadītāja Vija Meistere īstenojusi ideju, kas pašai radusies pirms vairākiem gadiem. Turpmāko mēnesi ikvienam bibliotēkas apmeklējums būs emocijām piesātinātāks kā līdz šim. Izveidoto galda spēļu izstādi var ne vien apskatīt, bet arī aptaustīt.
“Jau senāk vēlējos izveidot galda spēļu izstādi, jo tā saistās ar patīkamām bērnības atmiņām. Atceros, kādu prieku man bērnībā sagādāja mirkļi, kuros ar tēvu spēlējām dambreti. Šajā steidzīgajā laikā, kāds ir mūsdienās, kopā būšana ģimenēs ir ļoti nepieciešama. Piektdienās, kad bibliotēkā notiek priekšā lasīšanas stunda bērnudārza audzēkņiem, atkal un atkal pārliecinos, cik daudz bērniem nozīmē būt kopā,” teic Birzuļu bibliotēkas vadītāja.
Katra ar savu stāstu“Ziemeļlatvija” bibliotēkā ciemojās todien, kad Latvijā notika Ēnu diena. Tātad kopā ar savu ēnu Grundzāles pamatskolas 9. klases skolnieku Robertu Aubēnu. Birzuļu bibliotēkas galveno telpu daudz košāku padarījušas vietējo iedzīvotāju atnestās galda spēles. Kopumā atsaukušies vairāk nekā desmit cilvēku, kuri izstādi padarījuši interesantu ar aptuveni simts spēlēm – mūsdienīgām un tādām, kas atsauc atmiņā skaisto bērnības laiku. “Lai arī izstādes mērķis ir ļaut atcerēties pagātni un vienlaikus uzspēlēt kādu no galda spēlēm, vairākas pēc īpašnieku lūguma ir tikai apskatāmas. Piemēram, tāds ir 34 gadus vecs monopols, kurš savulaik speciāli pasūtīts no Austrālijas. Ir arī tādas galda spēles, kas pārmantotas ģimenē no paaudzes paaudzē. Vispopulārākās bijušas “Cirks”, “Domino”, “Ričuračs” un “Loto”,” atklāj V. Meistere.Bez dažādām intelektuālām un erudītām spēlēm ir atrodama kāda atjautīga, kurai nosaukums nav zināms.
No malas izskatās tik vienkāršiSpēle sastāv no divām kopā sastiprinātām detaļām, kuras ar roku kustībām un asu prātu jāatdala vienu no otras. Spēku pielietot nedrīkst. “Nevienu no apmeklētājiem nelaižu prom, iekams viņš nav uzspēlējis šo spēli,” smaidot saka V. Meistere. Uzdevums šķiet vienkāršs vienīgi pirmsskolas grupiņu bērniem, kuri ar to tika galā nepilnas minūtes laikā. Kamēr Birzuļu bibliotēkas vadītāja stāsta, kā pašai sākotnēji veicies ar atjautīgo uzdevumu, viņa to palūdz izpildīt “Ziemeļlatvijas” ēnai. Paiet minūte, vēl viena… vēl vairākas, bet nekā. “Spēli reiz man uzdāvināja meita. Skatoties, kā viņa ātri vien atdala abas detaļas, domāju, es ar tā pratīšu. Nekā! Sākumā ņēmos stundām ilgi līdz beidzot izdevās,” smaidot saka izstādes iniciatore. Spēle izraisa smieklus, jo R. Aubēns joprojām nebija ticis galā ar uzdevumu, līdzīgi kā citi pieaugušie. Jaunietis pēc gūtajiem iespaidiem, viesojoties Birzuļu bibliotēkā un vērojot “Ziemeļlatvijas” darbu, atzīst, ka tas no malas iepriekš izskatījies tikpat vienkāršs kā spēle, kaut patiesībā ir gluži pretēji. “Iepriekš man nebija priekšstats par avīzes darbu, taču tagad es zinu, cik garš ceļš ejams no intervijas līdz tās nokļūšanai avīzē. Taču darbs ir ļoti interesants, jo notikumi nemitīgi mainās, visu laiku var iepazīt jaunus un interesantus cilvēkus, pabūt dažādās vietās,” savos iespaidos dalās Grundzāles pamatskolas 9. klases skolnieks.UZZIŅAIIzstādi februārī var apmeklēt Birzuļu bibliotēkas darba laikā:
Otrdienās un trešdienās no pulksten 9 līdz 18 ar pusdienas pārtraukumu no pulksten 13 līdz 14
Piektdienās no pulksten 9 līdz 13
