Lai izvairītos no nepatīkamiem incidentiem, pircējam un pārdevējam savlaicīgi jāvienojas par darījuma nosacījumiem.
Lai izvairītos no nepatīkamiem incidentiem, pircējam un pārdevējam savlaicīgi jāvienojas par darījuma nosacījumiem.
Citādi var rasties rūgta pieredze, kā pensionārei no Lauku ielas Smiltenē (savu vārdu avīzē sieviete lūdza neminēt). Viņa nolēma pastāstīt “Ziemeļlatvijai” par kādu notikumu, lai brīdinātu citus cilvēkus. Te gan jāpiebilst, ka pretējai pusei (metāllūžņu uzpircējam) par notikušo ir cits viedoklis.
Šomēnes pensionāre nolēma tik vaļā no mājās nevajadzīgiem priekšmetiem un uzmeklēja metāllūžņu uzpircēju.
“Viņš atbrauca kopā ar krāvējiem, uzmeta aci lūžņiem un solīja piecus latus. Vairāk par tādu daudzumu maksāt nevarot,” stāsta smilteniete. “Saku — tik vien? Pēc skata redzu, ka kopā jābūt vairāk par 100 kilogramiem (uzpircējs solījis piecus santīmus par kilogramu lūžņu — redakcijas piezīme). Padomāju — ja nu man dod rokasnaudu, bet vēlāk aizvestos lūžņus uz vietas nosvērs un atvedīs pārējo naudu? Piecus latus paņēmu. Nākamajā dienā zvanīju un taujāju, kad būs pārējā nauda. Uzpircējs pretī — ko? Tas esot viss. Ja kaut kas nepatīk, vajadzējis uzreiz svērt. Vairāk viņš nemaksāšot.”
Pensionāre spriež, ka savāktajā kaudzē vajadzētu būt aptuveni 200 kilogramiem metāllūžņu. Liela padomju laika gāzes plīts ar četriem riņķiem, maza divriņķu gāzes plīts, liela traktora daļa, 40 metri divus metrus augsta drāšu pinuma žoga, divi mazi elektriskie motori un citi sīkāki dzelži, — sieviete uzskaita pārdoto.
“Es viņai piedāvāju braukt līdzi uz placi un apskatīties svaru. Viņa atteicās. Ar varu pārdot metāllūžņus nespiedu. Mēs vienojāmies, un darījums ir noticis,” savu viedokli pauž metāllūžņu uzpircējs.
Viņš neatzīst pretenzijas par pamatotām. “Vajadzēja tūlīt uz vietas vienoties, ja darījums neapmierināja. Ja bija pretenzijas, nevajadzēja metāllūžņus pārdot,” uzsver vīrietis.
Pēc pensionāres teiktā, darījums netika apliecināts ar kvīti vai citu norēķina dokumentu un uzpircējs viņu neaicināja braukt līdzi svērt kravu. Taču tagad samaksas atbilstību svaram nav iemesla apšaubīt, jo nav nekādu dokumentu.
Itin bieži cilvēki plašsaziņas līdzekļos tiek brīdināti pašiem būt uzmanīgiem, proti, pārbaudīt čeku, neatejot no kases. Ja cilvēks pieļauj, ka kādā darījumā viņu varētu apkrāpt, ir jāprasa darījuma partnerim oficiāls norēķina dokuments. Šajā gadījumā varbūt būtu pieticis ar to, ja pensionāre dotos līdzi uz metāllūžņu iepirkšanas punktu un būtu klāt kravas nosvēršanas laikā.
“Te gan vairāk ir runa nevis par naudu, bet par godīgumu, par attieksmi pret pensionāru. Visvairāk sāpināja tas, ka iepircējs pa telefonu ar mani neaprunājās cilvēcīgi un neatvainojās,” saka pensionāre.
