Valkas luterāņu draudze kopš 2003. gada draudzējas ar Lindholmas kristiešiem Dānijā. Dāņiem togad bija nozīmīgs notikums – baznīcas centram (to var salīdzināt ar draudzes māju) 25 gadu jubileja. Tagad ik pārgadus grupa draudzes locekļu dodas uz Lindholmu, bet dāņi apciemo valcēniešus un iepazīst Baltiju. Augustā 13 Valkas-Lugažu draudzes dalībnieki, šoreiz ar mācītāju Ģirtu Kalniņu priekšgalā, nu jau piekto reizi piecas dienas viesojās Lindholmā. Tas ir netālu no lielpilsētas Olborgas.Lindholmas draudze valcēniešiem ir daudz palīdzējusi, jo īpaši kristīgajam bērnudārzam “Gaismiņa”. “Nu jau gan īpaši nešķirojam, vai palīdzēts baznīcai vai bērnudārzam. Pēdējās pārmaiņas ir acīm redzamas abās ēkās gan iekšpusē, gan ārpusē, piemēram, jaunais jumts draudzes mājai,” stāsta draudzes priekšniece Anna Dreimane. Viņa ir ļoti pateicīga dāņiem par šo nozīmīgo ieguldījumu Valkas kristiešu kopas dzīvē.Izceļas ar vienkāršību Mācītājs Ģirts Kalniņš Dānijā viesojās pirmo reizi. “Ir ļoti patīkami, ka, kaut kur aizbraucot, mūs vietējie kristieši sagaida kā brāļus un māsas. Dzīvojot ģimenē, rodas pilnīgāks un patiesāks iespaids par viņu sadzīvi ikdienā. Dāņi ir atklāti un parāda savu vienkāršību un praktiskumu. Man tas patiešām patika,” atceras mācītājs.Anna nav daudz ceļojusi pa Eiropu, un viņas pirmā viesošanās reize Dānijā spilgti palikusi atmiņā ar iespaidiem, ka šajā valstī daudzas lietas ir atšķirīgas no Latvijā ierastā. Nu jau viņa Dānijā ir bijusi vairākkārt, un katru reizi aizvien vairāk nostiprinās uzskats par dāņu sadzīves pamatīgumu un sakārtotību. “Tur nav pārmērību. Ja tā ir ģimenes māja, tā nav liela, taču piemērota konkrētās ģimenes vajadzībām. Šajā valstī ir dārga zeme, tāpēc mazais pagalma pleķītis ir apkopts ar lielu rūpību. Arī mājas iekšējais iekārtojums ir ļoti praktisks un parocīgs. Gadījumā, ja māja kļūst par mazu, tai veido piebūvi,” stāsta A. Dreimane. Viņu pārsteidz dāņu dzīvžogu praktiskums. Tur nebūvē sētas, bet cits no cita norobežojas ar labi koptu dzīvžogu, kas aizsargā no vēja, mašīnu izplūdes gāzēm un putekļiem.Ar augstu kapu kultūruJautāts, vai arī Dānijā jaušama krīze, Ģ. Kalniņš atbild, ka to nejutis. Iespējams, tāpēc, ka viesiem allaž priekšā likts viss labākais. Tajā ģimenē, kurā viņš dzīvoja, ir slimi cilvēki. Mācītāju īpaši uzrunāja atvadīšanās brīdī saimnieces skaitītais 23. psalms: “Tas kungs ir mans gans, man netrūkst ne nieka un kaut arī es eju tumšā ielejā, ļaunuma nebīstos, jo tas Kungs ir ar mani.” Dāņu kundze gūst stiprinājumu šajā tekstā. Vizītes programma bija ļoti saspringta un visas dienas maksimāli piepildītas. A. Dreimane nešaubās, ka dāņi bija ļoti centušies un gatavojušies valcēniešu uzņemšanai. Mēs visi cits citu labi pazīstam, taču lidostā vienalga ērtības labad mūs sagaidīja ar dāņu karodziņiem. Sirdī ielīst siltums par to, ka viņi tik augstā vērtē tur savas valsts godu. Kad viesus izvadāja pa mājām, kur jāpavada gandrīz nedēļa, visi tikās kopējās vakariņās baznīcas centrā. Bija ļoti daudz kopīgu ekskursiju, saietu un citu dievnamu iepazīšanu.Dāņiem gluži kā Latvijā ir augsta kapu kultūra. Tiesa, tur mirušo piemiņas vietas ir citādi veidotas (pieticīgas, mazas plāksnītes) un visus darbus dara algoti cilvēki. Pie kapiem mēdz būt nelieli trauciņi, no kuriem ērti padzerties putniem.Dānijā ļoti populāra ir skautu kustība, kurā apgūst dzīvei praktiski noderīgas lietas. Sākot no maza bērna līdz pat sirmam vecumam šie cilvēki lepojas ar savu kustību. Dažādos kolektīvos pasākumos ar telšu būvēšanu, ēdiena gatavošanu katrs precīzi zina, ko viņam darīt. Šis darbīgums ikvienam ir ieaudzināts no mazotnes.Kad valcēnieši viesojas Dānijā, arī paši dāņi vairāk uzzina par sevi, saviem paziņām un draugiem, jo tā ir iespēja vairāk būt kopā.Izdod grāmatu par viesošanos Dānijā dievkalpojumi ievērojami atšķiras no Latvijā notiekošajiem. Arī izjūtas ir atšķirīgas. “Mēs turamies pie gadsimtos pārbaudītiem principiem un vērtībām no ticības pirmsākumiem. Dānijā dievkalpojumi ir it kā laicīgāki, izlaižot daudzas lietas. Tie ir brīvāki un pietuvināti ikdienas sadzīves lietām.Daudzos dievnamos Dānijā redzams griestos iekārts kuģa modelis. Tas atgādina, ka dzīve ir šūpošanās no vienas puses uz otru. Taču, ja kuģis ir baznīcā un kuģī ir Kristus, tad cilvēki var justies drošībā. Valcēniešiem parādīja arī vikingu piemiņas vietas un lietas.Visi valcēnieši kā dāvanu saņēma Lindholmas draudzes aktīvistu izdoto grāmatu par dāņu viesošanos Vidzemē pērn. Skaists bilžu albums cietos vākos. Nākamvasar dāņi atkal ieradīsies Valkā. Jau tagad notiek maršruta plānošana. Viņi allaž ceļojumā dodas ar autobusu, un katru reizi izvēlas citu maršrutu. Iespējams, ka šogad viņi Valkā ieradīsies, braucot caur Klaipēdu un Kauņu, tur ir daudz interesantu katoļu baznīcu. Ikviens viņu ceļojums ir apmēram divu nedēļu garumā, iekļaujot apmēram piecu dienu pavadīšanu Valkā un tās apkārtnē. Grupas vadītājs allaž ir Eriks Rasmusens. Saistībā ar to, ka Dānijā jūnijā notiks milzum liels skautu saiets, Valkā viesi ieradīsies jūlijā. Viņi vienmēr apgalvo, ka valcēnieši prot uzņemt viesus labāk nekā dāņi. Savukārt Valkas luterāņi uzskata, ka dāņiem tas izdodas labāk. Tā nu visi apmainās savstarpējiem komplimentiem un pieklājības frāzēm. Šoreiz valcēniešiem izdevās apskatīt arī tādu māju, kurā notiek remonts. Lai arī saimnieki nedaudz pretojās un sacīja, ka kauns rādīt tādu mitekli, tomēr labprāt piekrita. Ģ. Kalniņš atceras, ka viņam saimnieces mājā atļāva nopļaut mauriņu. Viņam lielu izbrīnu radīja tas, ka šajā mājā kartupeļi bija sastādīti spaiņos. Katrā ēdienreizē šāds spainis dod pavalgu visai ģimenei.Katrā valstī sava sistēmaDaudzkārt savstarpēji tiekoties, draudzes locekļi labāk ir iepazinuši un sapratuši Dānijas baznīcu sistēmu, to uzbūvi. Ir izpētīts arī draudzes padomes darbs. Dānijā ikviens iedzīvotājs maksā vienu procentu baznīcas nodokli, tāpēc draudzes tur dzīvo pārticībā. Visi darbinieki baznīcās ir algoti, tostarp arī apkopēji. Ik pa brīdim aktualizējas jautājums par šī nodokļa atcelšanu, taču nekas nemainās. Katrā valstī ir sava visiem ierasta sistēma.Dāņi ļoti daudz vērības velta paaudžu sasaistei un senatnei. Gandrīz katrā mājā ir gadsimtiem vecas mēbeles, pie sienām vecas ģimenes fotogrāfijas, ko manto no paaudzes uz paaudzi. Mājā, kur dzīvoja mācītājs, goda vietā bija arī ziloņu dzenamie instrumenti, kurus saimnieces vectēvs savulaik atvedis no Āfrikas. Daudzviet veco lietu ir tik daudz, ka viesis sajūtas kā ienācis muzejā. Visi, kuri saskārušies ar dāņiem, zina viņu attieksmi pret svecēm. Tās aizdedzina visos dzīves gadījumos, nemaz nerunājot kā par obligātu piedevu ēdienreizēs. Tādi nu esam. Mums vienlaikus ir tik daudz kopīgā un arī atšķirīgā.
VIEDOKĻI
Iveta Karole- Šī mūsu savstarpējā draudzība palīdz labāk iepazīt citam cita kultūru. Tas ļoti paplašina mūsu redzesloku. Mūsu kultūras daudzējādā ziņā ir ļoti līdzīgas. Kaut vai virtuves lietās un dabā. Līdzība izpaužas arī cilvēku strādīgumā. Ja sākotnēji viens uz otru skatījāmies ar tādu kā piesardzību, tad tagad esam ļoti sadraudzējušies. Mēs pārdzīvojam viņu ģimenes lietas un notikumus, un viņi dara tāpat par mums.Agris Krastiņš- Man sadarbība ar dāņiem šķiet ļoti pozitīva. Tas ir labs veids, kā gūt iespaidus par citu valsti. Domāju, ka arī viņiem ir interesanti. Mēs cits citam parādām, kā var labi atpūsties. Kopumā par Dāniju man ir patīkamas emocijas. Katrā ziņā, esot šajā divu kristiešu draudžu dzīves apritē, ir izveidojušies patīkami kontakti.Ārija Lozda- Es šoreiz Dānijā nebiju, taču divas reizes tur esmu viesojusies un par to palikušas vislabākās atmiņas. Nākamvasar Valkā atkal tiksimies ar saviem draugiem. Ceru, ka manās mājās viņi jutīsies labi, kā tas vienmēr ir bijis.
