Vai šajos laikos, kad plecus ikdienas gaitās nospiež ekonomiskā krīze, ir iespējams priecāties par dzīvi, kāda tā ir, un vienlaikus aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē? Īsi sakot – atrasties uz viļņa un neskumt par grūtībām.Valkas būvmateriālu veikala “Arka Pluss” pārdevēja Līga Pūce ar savu dzīvesveidu ir apliecinājusi, ka tā tiešām ir iespējams dzīvot.“Man dzīve nav garlaicīga. Ikdienas darbā tiekos ar daudziem cilvēkiem, un man tas patīk. Darbojos Valkas kultūras nama deju kolektīvā “Aija”, esmu iesaistījusies arī citās sabiedriskās aktivitātēs, tā sakot – kur vien varu, tur ielecu,” par savu dienas ritmu stāsta Līga.Galvenais – grūtumu neuztvertPēc horoskopa Līga ir dzimusi Vērša zīmē. “Zem šīs zīmes esmu dzimusi Tīģera gadā, tātad nākamais ir mans gads. Vērsim patīk labas lietas – ģimene, kopības sajūta. Vērsis pēc dabas ir piemīlīgs, tikai viņam nekad nedrīkst kaut ko uzspiest ar varu, tad rezultātu nav,” smej Līga. To viņa novērojusi arī savā dzīvē. Ja jūtot, ka kāds kaut ko grib uzspiest, tad dusmas klāt. Viņa piebilst, ka gluži par visiem 100 procentiem dzīve gan neatbilst horoskopos rakstītajam, tomēr tos itin bieži pārlasot, lai pieņemtu gala lēmumu, ko attiecīgajā dienā darīt.Gribu zināt, kā Līga vērtē aizvadīto gadu. Viņa piekrīt, ka gads nav bijis viegls, bet piebilst, ka galvenais ir neuztvert tā grūtumu.“Ja jau mēs visi par to vien runāsim, ka ir grūti, tad mūsos zudīs jēga par rītdienu. Jau pats vārds “krīze” man ļoti nepatīk, un es cenšos to vienkārši nelietot. Ja šo vārdu aizmirstu, tad jāsecina, ka man šis gads bijis labs. Daudz kur esmu bijusi. Kopā ar deju kolektīvu braukājām un koncertējām dažādās vietās. Dejojām Igaunijas Dziesmu svētkos, bijām Lietuvā un, protams, vairākās vietās Latvijā. Ja tā padomā, šogad man nav bijis laika garlaikoties,” apliecina Līga. Viņa uzskata, kā tieši šāda aktīva dzīves pozīcija neļauj krist pesimismā, jo par to vienkārši nav laika domāt. “Par to esmu pārliecinājusies, vērojot pati sevi. Ja man pagadās kādas trīs dienas pavadīt mājās un neko nedarīt, tad gan jūtu, ka tūlīt sāksies besis. Tādēļ vienmēr cenšos izdomāt, ko darīt ārpus četrām sienām. Spēks, kā sevi uzmundrināt, jāatrod pašai sevī,” stāsta Līga. Televizoram neatliek laikaDienas režīms Līgai ir visai saspringts. “Ir ikdienas darbs veikalā, savukārt divreiz nedēļā man ir jābūt deju mēģinājumā, vēl esmu iesaistījusies datorapmācības kursos, kuros mācos ar interneta starpniecību. Man vispār mājās nav tāda varianta, ka es varētu atlaisties gultā un skatīties televizoru,” stāsta Līga. Viņa domā, ka tas nebūt nav tas sliktākais variants, jo paliek neuztverts daudz negatīvā. “Citi, kā klausos, nevar bez tā iztikt, jo otrā dienā stāsta, ka redzējuši tādas un tādas filmas. Man tam nav laika. Pulksten 19.00 esmu mājās. Un tad taču vajadzīgs arī laiks, ko veltīt ģimenei. Pateicoties dzīvesdraugam Guntim, man reti iznāk darboties virtuvē. Parasti viņš ir jau pagatavojis vakariņas,” stāsta Līga.Spēku dod saticība ģimenēVisās pašdarbības aktivitātēs Līga ir kopā ar Gunti. “Mēs abi esam deju kolektīvā “Aija”. Tas ir ļoti labi, ka sakrīt intereses ar otru cilvēku. Ja tu redzi, ka otrs tevi mīl, tad ir prieks smaidīt visu dienu, jā, arī šādos laikos. Mīlestību izjūtu arī no abiem bērniem – Mārtiņa un Daces. Mārtiņš veido jau pats savu dzīvi, bet Dace vēl mācās ģimnāzijā. Visu laiku šo ģimenes kopības sajūtu cenšamies saturēt. Viens no veidiem ir būt kopā visos svētkos – arī Ziemassvētkos un Vecgada vakarā,” saka Līga. Pēc viņas domām, šajos laikos liela nozīme dzīvesprieka uzturēšanai sevī ir prasmei visiem justies laimīgiem ģimenē. Līga uzskata, ka viņas ģimenei tas izdevies. “Arī mums nav tik daudz iztikas līdzekļu, lai visu atļautos. Mēs vienkārši dzīvojam savu dzīvi, pārdomājam, ko varam, ko nevaram atļauties. No kaut kā vajag atteikties, bet tādēļ nav jānokar deguns. Mums ir savas tradīcijas, kas palīdz stiprināt ģimeni un visiem justies labi. Piemēram, vasarā visi kopā braucam uz jūru. Rudenī Gaujmalā cepam desiņas. Suns un kaķis piebiedrojas, jo arī tie ir mūsu ģimenes locekļi. Mums ir daudz draugu, ar kuriem kopā jūtamies kā liela ģimene. Reizi mēnesī satiekamies, padejojam, pasmejamies, uzspēlējam spēles, vienkārši tā atstumjam no sevis šo laiku grūtumu. Grūti jau gan kādam iedot recepti, kā justies labi arī grūtos laikos. Ir cilvēki, kuri jau pēc sava rakstura maz smaida. Varbūt man jāpateicas saviem vecākiem, ka esmu maijā dzimusi, jo saka, ka no maija bērniem starojot siltums,” saka Līga.Vismaz viņa sevī to jūtot tā, ka priecājas, ja kādam klājas labi, kaut, kā atzīst Līga, tas nemaz neesot latviešu dabā. Deja atbrīvo no problēmāmLīgai patīk apmeklēt dievkalpojumus baznīcā. “Adventes laikā es labprāt devos uz baznīcu paklausīties tur teiktos vārdos, jo tie attīra dvēseli un stiprina. Pieļauju, ka ir augstāka vara, kas vērtē, ko un kā daru. Itin bieži, atgriežoties no dievkalpojuma, jūtos garīgi pacilāta,” apliecina Līga.Otra lieta, ar kuras palīdzību Līga aizmirst ikdienas rūpes, ir deja.“Deja ir kustība, un tieši tā mums ir vajadzīga, lai mēs neiesēdētos un nekļūtu kūtri. Kad dejoju, tad esmu tikai dejas ritma noteiktajā kustībā, kurā vairs nav vietas domām par pesimismu, drūmiem laikiem vai kaut ko tamlīdzīgu,” atzīst Līga. Lai būtu darbsArī šajos Ziemassvētkos Līga ar savu ģimeni bija kopā un vienlaikus ar ziemas saulgriežiem svinēja arī dēla dzimšanas dienu, ko uzskata par vislabāko Ziemassvētku dāvanu. Savukārt jauno gadu Līga ar Gunti un bērniem dosies sagaidīt pie Līgas vecākiem Jāņa un Skaidrītes Trikātā. “Man jāsaka liels paldies par to dzīves pamatu, ko viņi manī ielika. Tas man daudz palīdzējis turpmākajās gaitās,” apliecina Līga.Aicināta gadu mijā kaut ko novēlēt lasītājiem, viņa atzīst, ka vēlēt lielas lietas, uz kurām varētu cerēt, būtu vārdi bez seguma. “Vēlu sev un visiem pārējiem, lai mums visiem būtu darbs. Es redzu, ka arī maniem darba devējiem neklājas viegli, bet jāvēlas, lai mēs visi noturētos. Vēl novēlu mīlestību un gaišu prieku, kas neļauj nokārt galvu. Radiet mīļumu ap sevi un tad jau varēs iet ar smaidu pa dzīvi!” saka Līga.
