Lai brīvdienās laiku pavadītu svaigā gaisā un piedevām vēl veicot lietderīgu darbu, valcēniešu Baibas un Valērija Karpovu ģimene iet plogingā. Tas ir sporta un zaļā dzīvesveida apvienojums, kad paralēli skriešanai tiek vākti apkārtnē atstātie atkritumi.
B. Karpova uzskata, ka pasaulē populāro plogingu Latvijā zina salīdzinoši maz. Tas ir dzimis Zviedrijā. Šis termins ir angļu vārda “jogging”, kas nozīmē skriešana, un zviedru vārdu “plocka upp”, kas nozīmē pacelšana, savienojums. Tas ir termins, ar kuru apzīmē atkritumu savākšanas procesu sporta nodarbību laikā.
“Plogings ļauj vienlaicīgi noķert divus vērtīgus “zaķus” – parastais skrējiens pārvēršas par ekoloģisku akciju, kas palīdz padarīt apkārtējo vidi tīrāku. Tikai mēs kopā ar dēliem – Emīlu un Miķeli – izvēlējāmies nevis skriet, bet pastaigāties. Šo aktivitāti mums ierosināja puikas, jo, pēc viņu domām, Latvijai taču jābūt tīrai. Mums tikai atliek izkāpt no savas komforta zonas un darīt līdzi. Patiesībā nez vai mēs bez bērnu iniciatīvas tā darītu, bet bērni ikdienā bērnudārzā “Pasaciņa” daudz domā par vides saudzēšanu. Tas jūtams arī mājās. Domāju, ka bērniem šī kļūs par pašsaprotamu lietu – nenomest un šķirot,” priecājas divu dēlu mamma. Viņa atklāj, ka, ejot no Rūjienas ielas mikrorajona līdz pilsētas centram, ar atkritumiem pielasīti divi plastmasas iepirkumu maisi. Kopumā pastaigas laikā pielasīti četri šādi maisi. Karpovi secinājuši, ka dabā galvenokārt tiek atstāti sadzīves atkritumi, kurus var nodot otrreizējai pārstrādei. Turklāt pilsētā aktuāla problēma ir atkritumu urnu trūkums.
“Cik tad ilgi iesi ar tukšu plastmasas pudeli vai papīriem rokās? Lai uzstādītu papildu urnas, iespējams, pašvaldība var izmantot kāda projekta līdzekļus. Piemēram, Varoņu un Rūjienas ielas krustojumā noteikti nepieciešams uzstādīt vismaz vienu urnu. Noteikti vajadzētu uzstādīt vēl kādu urnu Ausekļa ielā. Arī Tirgus ielas pusē urnu trūkst,” novērojusi B. Karpova
Ievietojot informāciju sociālajā vietnē www.facebook.com, izvērtusies aktīva diskusija par atkritumu urnu nepietiekamību Valkas pilsētas teritorijā.
Līga Lāce-Jeruma raksta: “Valkas novada domei noteikti jāsāk domāt par atkritumu tvertņu uzstādīšanu. Nevis tādu, kurās vārnas dzīvo un visu parku piemētā ar jau urnā iemestiem atkritumiem.”
Jāatzīst, ka “Ziemeļlatvija” vairākkārt ir rakstījusi par atkritumu urnu nepietiekamību Valkā un arī par to, ka bieži vien putni mēdz urnas, kas ir bez vākiem, izrevidēt un atkritumus izmētāt. Pilsētas iedzīvotāji iesaka pašvaldībai izmantot kaimiņu – Valgas pilsētas pašvaldības – pieredzi un Valkā sabiedriskās vietās uzstādīt līdzīgas atkritumu urnas, kādas tās redzamas Valgas pilsētas laukumā.
Novada domes izpilddirektora vietnieks – pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Guntis Bašķis skaidro, ka pašlaik vairāk tiek domāts par tādu urnu uzstādīšanu, kur iedzīvotājiem izmest suņu atstātos mēslus. Turklāt šogad pilsētā uzstādīti vairāki atpūtas soliņi, pie kuriem ir arī jaunas urnas. G. Bašķis pieļauj, ka, iespējams, Ausekļa ielas posmā no Rūjienas ielas līdz pilsētas centram vajadzētu vēl kādu urnu.
Novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis stāsta, ka pašvaldība pētījusi kaimiņu – Igaunijas un Lietuvas –, kā arī Skandināvijas valstu pieredzi, un secinājusi, ka šajās valstīs brīvā dabā neuzstāda atkritumu urnas, jo tām ir negatīva pieredze. To var redzēt arī tūristu iecienītajā Sāremā salā Igaunijā. Tāda pati pieredze ir arī novada pašvaldībai, piemēram, uzstādot atkritumu urnas pie Zāģezera un no iecienītās atpūtas vietas netālajā autobusu pieturā. Pēc neilga laika urnas “apaug” ar atkritumiem, kurus, visticamāk, izmet negodprātīgi privātmāju iedzīvotāji. V. A. Krauklis atgādina, ka pašvaldība savulaik ir uzstādījusi dekoratīvas urnas ar vākiem, bet pēc dažiem mēnešiem tās ir sabojātas tiktāl, ka vairs nav lietojamas. Šī iemesla dēļ pašvaldība izvēlējusies uzstādīt pamatīgas betona urnas.
