Valkas novada Zvārtavas pagasts netālu no robežas ar Smiltenes novada Grundzāles pagasta Aumeisteriem ir paugurains. Lai nodarbotos ar graudkopību, tur ir nepieciešama zemes uzlabošana, tai skaitā meliorācija, mazinot klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi.
Taču viena zemes īpašnieka, šajā gadījumā kooperatīvās biedrības (KB) “Aumeisteri”, centieni iekopt nesen nopirktu, atmatā atstātu lauksaimniecībā izmantojamu zemi ar mērķi audzēt tur labību skāruši kaimiņos esošo īpašumu “Vecmellūži”. Tas pieder smiltenietim senioram Maigonim Butkam.
Tālākais risinājums – tiesa?
“Vecmellūži” un jau minētais lauks atrodas vienā valsts autoceļa Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe pusē, bet KB “Aumeisteri” iegādātā īpašuma “Zeibotu” mājas līdz ar zemi – otrā ceļa pusē.
Tagad “Vecmellūžu” īpašumā, kas dabas reljefa dēļ atrodas zemāk par “Zeibotiem”, pa robežgrāvi tuvu “Vecmellūžu” robežām nonāk virszemes ūdeņi no “Zeibotiem” un no vēl viena blakus esošā īpašuma. Domstarpības starp kaimiņiem radušās par veidu, kādā tas noticis.
M. Butka atsaucas uz savu darba pieredzi Meliorācijas sistēmu pārvaldē un uz sava īpašuma dokumentiem un nepiekrīt Valkas novada būvvaldes vadītāja Māra Pandalona nostājai. Proti, M. Pandalons uzskata, ka īpašumā “Zeiboti” veikti novadgrāvja kopšanas un uzturēšanas darbi, nevis meliorācijas sistēmas būvniecība, kad ir nepieciešama būvatļauja. Savukārt M. Butka apsver iespēju vērsties tiesā.
Ir viedoklis pret viedokli, papīri pret papīriem. Lūk, ko laikrakstam “Ziemeļlatvija” vēsta Maigonis Butka: “2004. gada 20. decembrī iegādājos īpašumu Zvārtavas pagastā. Dzīve ritēja gludi un draudzīgi ar visiem kaimiņiem, līdz 2016. gadā man piederošajiem “Vecmellūžiem” kaimiņos esošajam īpašumam “Zeiboti” uzradās jauns īpašnieks KB “Aumeisteri”. Pandalona kungs raksta par robežgrāvja tīrīšanu kopīgi ar īpašuma “Zeiboti” īpašniekiem. Tikai tajā vietā diemžēl nekāda robežgrāvja nekad nav bijis un nav arī šodien (M. Butkam ir “Vecmellūžu” meliorācijas pases kopija, tā apliecinot, ka minētajā īpašumā meliorācija nav notikusi – redakcijas piezīme). Kā Valkas novada būvvaldes vadītājs, nenokāpjot no ceļa Cirgaļi – Palsmane un divas reizes veicot pārbaudi, nesaskata kupicu un to, ka tur nekāda grāvja nav? Atklāts paliek jautājums par to, ka man piederošais Mellūža ezers tiek pārvērsts par “gudrona dīķi”. Ir saglabāta arī “Vecmellūžu” zemes īpašuma meliorācijas pase, kurā 2004. gadā Meliorācijas daļas vadītājs ar savu parakstu apliecina, ka “Vecmellūžu” zeme nav meliorēta, atskaitot 2. zemes gabalu 4,4 hektāru platībā.
Uz manu jautājumu, vai saimniecībai “Zeiboti” ir izsniegta būvatļauja, Pandalona kungs atbild – nē, bet piebilst, ka KB “Aumeisteri” ir pasūtījusi meliorēto zemju inventarizācijas pārskatu īpašumam “Zeiboti”. Man gribētos teikt, ka vispirms tiek izņemta būvatļauja, veikti būvdarbi un tikai pēc tam viss pārējais. Bet žēl to cilvēku, kuri vispirms uzmauc kājās kurpes un pēc tam zeķes virsū.
Pandalona kungs arī atsaucas uz kaut kādu V. Bormaņa (KB “Aumeisteri” valdes locekļa Valda Bormaņa – redakcijas piezīmes) piestādītu 1983. gada meliorācijas sistēmas inventarizācijas plānu, skaidri nenosaucot nevienu īpašumu. Tam, ka visi ūdeņi tagad plūst uz man piederošo Mellūža ezeru, piekrītu ar vienu noteikumu, – ja Zvārtavas pagasta pārvalde ir ar mieru nomainīt vārdu “Mellūža ezers” ar vārdu “Pandalona gudrona dīķis”.
Tādējādi manā īpašumā ir ievadīti bez būvatļaujas raktu grāvju ūdeņi, ko Valkas novada būvvaldes vadītājs grib pamatot ar V. Bormaņa izkopējumu no 1983. gada Valkas rajona Zvārtavas ciema kolhoza “Gauja” meliorēto zemju un meliorācijas sistēmas inventarizācijas pārskata. Tajā gan ietilpst minētie zemes gabali, diemžēl tālāk nav minēti ne meliorācijas objekti, ne arī neviena meliorētā īpašuma nosaukumi. Gribu piebilst, ka “Vecmellūžu” īpašuma zemesgrāmatā nekāds apgrūtinājums par svešu ūdeņu uzņemšanu nav reģistrēts.”
M. Butka arī norāda, šajā situācijā nevajadzētu atsaukties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 714 “Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi” 7. punktu, kas paredz:
“Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina meliorācijas sistēmas kopšanu un saglabāšanu tā, lai nepieļautu meliorētās zemes vai piegulošās teritorijas degradāciju, ievēro noteiktos aprobežojumus aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm un veic šādus kopšanas darbus.” Proti, ne īpašumā “Vecmellūži”, ne arī īpašumā “Zeiboti” meliorācija nekad neesot notikusi.
Tāpat “Vecmellūžu” īpašnieks norāda vēl uz kādu problēmu – “Zeibotu” un “Vecmellūžu” robežstigas tīrīšanu (izciršanu), skarot M. Butkas īpašuma daļu, kas, tāpat kā robežgrāvja rakšana pavisam jaunā vietā, nevis uz īpašumu robežas, notikusi bez viņa atļaujas.
M. Butka “Ziemeļlatvijai” arī uzrāda Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības Smiltenes mežniecības vecākā mežziņa Edgara Veršelo parakstītu dokumentu (izsniegts šā gada 7. septembrī), kurā M. Butkam darīts zināms, ka ne 2017. gadā, ne jebkad agrāk Valdim Bormanim vai Guntim Bormanim nav dota atļauja stigu vai cita veida ciršanas darbiem Zvārtavas pagasta īpašuma “Vecmellūži” 29. nogabalā, ne kādā citā šā īpašuma daļā.
Kad nevar vienoties ar kaimiņu
Tam, ka Vecmellūžu” īpašnieka atļauja nav saņemta, piekrīt KB “Aumeisteri” valdes loceklis Valdis Bormanis, taču viņš arī “Ziemeļlatviju” informē, ka notikusi robežgrāvja tīrīšana, nevis jauna grāvja izbūve. Viss sācies ar vēlmi izcirst robežstigu, lai tā būtu pārredzama, un pēc tam iztīrīt robežgrāvi, jo tas bijis aizaudzis ar krūmiem un nav varējis novadīt virszemes ūdeņus.
V. Bormanis stāsta, ka šajā situācijā lielākā nelaime ir tā, ka nav bijis iespējams vienoties ar blakus īpašuma “Vecmellūži” saimnieku Maigoni Butku par ieplānotajiem darbiem. Kad V. Bormanis kopā ar KB “Aumeisteri” valdes priekšsēdētāju Gunti Bormani ieradušies M. Butkas mājās, lai “Vecmellūžu” īpašnieks parakstītu atļauju, starp abām pusēm izraisījies incidents un vienošanās nav tikusi panākta. To nenoliedz arī M. Butka, stāstot, ka viņam iedoti divi papīri, lai viņš tos parakstītu bez izlasīšanas.
Rezultātā KB “Aumeisteri” iztīrījusi robežstigu un aizaugušo robežgrāvi, nesaņemot kaimiņos esošā zemes īpašnieka piekrišanu, citādi nav varējusi novadīt virszemes ūdeņus no savas lauksaimniecības zemes, lai to rudenī uzartu un pavasarī iesētu labību, skaidro V. Bormanis. Jā, robežgrāvis esot ticis nedaudz iztaisnots robežu dēļ, taču nekas neesot izbūvēts no jauna. Labi savu darbu paveicis uzņēmums “Latvijas autoceļu uzturētājs”, atjaunojot valsts autoceļa Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe caurteku, kas bija aizsērējusi.
“Lielākā nelaime ir tā, ka šajā situācijā nav iespējams vienoties ar kaimiņu,” piebilst V. Bormanis un arī norāda, ka, mainoties klimatiskajiem apstākļiem un palielinoties nokrišņu daudzumam, funkcionējošām meliorācijas sistēmām būs arvien lielāka nozīme lauksaimniecībā..
Savukārt M. Butka raida pārmetumu “Zeibotu” īpašnieku virzienā, sakot, ka viņš gan kaimiņam virszemes ūdeņus virsū nevadītu, jo zemes susināšanu var atrisināt citādi, proti, izrokot dīķi un ūdeņus sakrājot tajā, kas paugurainajā Aumeisteru apvidū nav nekāds jaunums.
“Taču viņi (kaimiņi – redakcijas piezīme) uzstāj, ka šajos īpašumos bijusi meliorācija un tagad grib mani noslīcināt,” saka M. Butka.
Būvvaldi nostāda fakta priekšā
Valkas novada būvvalde, izskatot M. Butkas iesniegumu, minētos īpašumus apsekojusi dabā, veikusi fotofiksāciju un izskatījusi papildu pieejamo dokumentāciju, kā arī uzklausījusi KB “Aumeisteri” valdes locekļa Valda Bormaņa viedokli un skaidrojumu, “Ziemeļlatvijai” norāda Valkas novada būvvaldes vadītājs Māris Pandalons. Viņš arī skaidro, ka īpašumā “Zeiboti” veikti kopšanas un uzturēšanas darbi, nevis meliorācijas sistēmas būvniecība, kad nepieciešama būvatļauja.
M. Pandalons piebilst, ka KB “Aumeisteri” pirms iecerēto darbu uzsākšanas nemaz nebija vērsusies Valkas novada būvvaldē ar iesniegumu un būvvalde tika nostādīta jau notikuša fakta (notikušu darbu) priekšā. V. Bormanim norādīts, ka turpmāk ar būvniecību Valkas novadā saistītos jautājumos nepieciešams konsultēties Valkas novada būvvaldē.
Savā atbildē M. Butkam Valkas novada būvvaldes vadītājs skaidro, – V. Bormanis Valkas novada būvvaldei nosūtījis informācijai izkopējumu no 1983. gada Valkas rajona Zvārtavas ciema kolhoza “Gauja” meliorēto zemju un meliorācijas sistēmas inventarizācijas pārskata (ietilpst minētie zemes gabali). Šajā dokumentā uzskatāmi redzams, ka nokrišņu ūdeņi dabiski pārvietojas virzienā no Zeibotiem uz Mellūžu ezeru pa senāk ierīkotām ūdens tecēm, tai skaitā uz M. Butkas iesniegumā minētajiem grāvjiem. “Vecmellūžu” un “Zeibotu” zemes robežplānos redzams, ka robeža starp īpašumiem 1994. gada oktobrī daļēji ierādīta pa grāvja vidu. Vizuāli redzams, ka robežgrāvis pirms tīrīšanas ir bijis aizaudzis ar krūmājiem un teritorija ap to daļēji pārpurvojusies. Grāvis vizuāli turpinās “Vecmellūžu” īpašumā un tajā daļā nav kopts un nenodrošina virsūdeņu noteci.
“Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 1094. pantu zemāk stāvoša zemes gabala īpašniekam ir jāpacieš, ka no augstāk stāvoša zemes gabala uz viņa zemi dabiski notek sniega un lietus ūdeņi , un viņam nav tiesības ierīkot aizsprostojumus, kas varētu kavēt dabisko ūdeņu tecēšanu. Šajā gadījumā īpašuma “Zeiboti” īpašnieki ir veikuši grāvju tīrīšanu “Zeibotu zemes” robežās un robežgrāvī starp īpašumiem “Vecmellūži” un “Zeiboti” (M. Butka ir pārliecināts, ka izbūvēts jauns grāvis, nevis atjaunots vecais Ulmaņlaika robežgrāvis – redakcijas piezīme), lai nepieļautu tālāku grāvju aizaugšanu ar krūmiem un teritorijas tālāku degradēšanos un pārpurvošanos. Saprotams, ka robežgrāvja starp diviem īpašumiem tīrīšana ir abu īpašnieku pienākums, darbus savstarpēji saskaņojot,” skaidro M. Pandalons.
Piekrišanas neprasīšana
kaimiņam ir pārkāpums
“Ziemeļlatvija” lūdza komentāru Vidzemes reģiona Meliorācijas nodaļas Valkas sektora vadītājam Arnim Stīpniekam. Viņš ir lietas kursā, ir uzklausījis abas puses un secina, ka no meliorācijas viedokļa pārkāpumu nav (ir sakopti pirmās Latvijas brīvvalsts meliorācijas sistēmas elementi) un atsaucas uz publiski pieejamo meliorācijas digitālo kadastru, kur tas ir redzams.
“Tādā gadījumā būvatļauja nav nepieciešama. Vienīgais “Zeibotu” īpašnieku pārkāpums ir tas, ka viņi uzsāka darbus, nesaņemot kaimiņos esošo “Vecmellūžu” īpašnieka piekrišanu un nesaskaņojot plānotos darbus ar pašvaldības būvvaldi. Taču tad, ja viens īpašnieks prasa atļauju, vajag, lai otrs īpašnieks tam piekrīt. Zinot problēmas, kas notiek zemes īpašumos un strīdus ap tiem, atgādināšu, ka atbilstoši Civillikumam zemes īpašnieks nevar noliegt to, ka augstāk stāvošam īpašumam ir tiesības novadīt dabisko ūdeni (taču ir jautājums, vai mākslīgi izrakts grāvis ir dabisks ūdens noteces veids – redakcijas piezīme). Katram zemes īpašniekam ir ne tikai savas tiesības, bet arī pienākumi. Vienīgi runa ir par šo tiesību izpildi, jo tas jādara, neaizskarot otra īpašnieka tiesības, tai skaitā ievērojot noteikto būvju attālumu līdz kaimiņa robežai – četrus metrus,” piebilst A. Stīpnieks.
Problēmas ar meliorācijas sistēmas elementu kopšanu un uzturēšanu ir arī citviet, piemēram, Smiltenes novada Brantu pagastā, kur problēmas radušās lauksaimniecības uzņēmumam SIA “Vidzemīte”. Uzņēmuma agronome Biruta Sorokina stāsta, ka SIA “Vidzemīte” laukam blakus esošā īpašuma nomnieks nav savlaicīgi iztīrījis meliorācijas akas un rezultātā ūdens appludinājis SIA “Vidzemīte” laukus.
