Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas 100 gadu jubilejas ietvaros šoreiz prezentācija notika 10. nodaļā.
Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas 100 gadu jubilejas ietvaros šoreiz prezentācija notika 10. nodaļā. Šajā vietā dzīvei cenšas atgriezt tos alkoholiķus, kuru aknas ir caurumainas kā Ženēvas siers, bet pelēkā smadzeņu viela – kā pavasara saulē izkurtējis sniegs.
“Nodaļas darbošanās notiek trijos virzienos – tur ārstējas cilvēki, kuri ir likumpārkāpēji, izdarot smagus noziegumus slimības dēļ. Tie ir piespiedu ārstēšanā ar tiesas lēmumu. Otrā kategorijā ir hroniski slimnieki, kuri stacionārā ārstējas ilgus gadus. Par viņiem neviens, atskaitot psihiatri Jeļenu Kaļiņinu un viņas palīgus, neinteresējas, un patiesībā viņiem jābūt sociālo dienestu aprūpē. Trešā kategorija ir narkoloģiskie slimnieki, kuri ir paspējuši nodzert savu prātu,” skaidro nodaļas vadītājs Jānis Ozoliņš.
Šos pacientus aprūpē nodaļas vadītājs, palīdzot dakterim Guntim Jukāmam. Pavisam nodaļā ir astoņas reanimācijas gultas. “Tiesa, nekad nevar zināt, kurā brīdi kas notiks un kādu pacientu atvedīs. Šim nolūkam ir rezerves palāta. Reanimācijā noteicošais ir aprūpētājs – jānoķer tā zelta stunda, lai pacientu dabūtu atpakaļ līdzsvarā un viņš izdzīvotu. Parasti viņus ienes pavisam švakus, neēdušus, izvārgušus un ar lielām izmaiņām psihē. Vienā nestuves galā viņiem ir eņģelītis, bet otrā – mēs, mediķi. Šo eņģelīti cenšamies dabūt savā pusē, tātad pacientam par labu, lai viņš mājās dotos savām kājām,” tēlaini skaidro nodaļas vadītājs. Viņš un kolēģi to uzskata par savu misiju un vēlas, lai allaž izdodas. Tiesa, ir viena nianse – veselība ir katra privātīpašums un juridiski tas ir neaizskarams. Reanimācijā nokļuvušie pacienti šo privātīpašumu bendē apzināti, turklāt šajā procesā piedalās arī viņu piederīgie, piegādājot alkoholu.
Šo cilvēku ārstēšana izmaksā no deviņiem līdz 14 latiem diennaktī. Brīnumainā kārtā Strenču slimnīcā ārstēšana ir bez maksas. Visur citur ir jāmaksā. J. Ozoliņš uzskata, ka tas ir aplami, jo veselības bendēšana notiek apzināti un slimnīcas personāla komandai jāiesaistās “privātīpašuma” glābšanā. Viņš ir pārliecināts, ka nav nozīmīgāka privātīpašuma par veselību. “Es kā terapeits skatu šo cilvēku aknas. Ja tās ir caurumainas kā Ženēvas siers, tad skaidrs, ka šis pacients virzās uz beigu pusi un jau atrodas grāpja dibenā. Nekur jau šie cilvēki nepaliek. Pēc laika viņi atgriežas pie mums, Straupē vai citviet. Viņu gribasspēks atturēties no kaitīgajiem ieradumiem ir pilnīgi sagrauts un viņi melo gan mediķiem, gan sev, izvēloties turpināt dzeršanu,” novērojis ārsts. Savu teoriju par veselību kā privātīpašumu viņš skaidro gan pacientiem, gan viņu tuviniekiem. Dakteris tos pārsteidz, sakot, ka nepieciešams ierosināt krimināllietu par tīšu privātīpašuma bojāšanu.
Jautāts, kuri ir efektīvākie alkoholisma ārstēšanas veidi, J. Ozoliņš atbild, ka to ir daudz, taču vispirms tas jādara ambulatori. Parasti sākumā veic ķermeņa detoksikāciju ar dažādu šķidrumu palīdzību. Šiem cilvēkiem trūkst vitamīnu un ir ļoti novājināta sirds, tāpēc viņi saņem gan vitamīnus, gan enerģizējošo šķidrumu. Ārstēties var arī mājās. Šajos procesos jaunu velosipēdu izgudrot nevar. J. Ozoliņš ir ciešā saskarsmē ar citu Latvijas ārstniecības iestāžu narkologiem. Ja pacientu trijās dienās dabū pie nosacīti skaidra saprāta, tad dakteris to uzskata par vinnestu, jo atveseļošanās process ies augšup. “Aknu maiņu Krievijā, Vācijā vai Amerikā var veikt par miljonu latu. Galvu nemaina nekur. Ja pelēkā viela atrofējas, piedodiet, mēs neesam dievi. Man patīk pavasarī izkurtējušais sniegs ceļa malās. To var salīdzināt ar degradēta cilvēka smadzenēm. Pilnīgi nereāli ir šo sniegu saglabāt līdz Jāņiem. Ar smadzenēm ir gluži tāpat. Tāda ir patiesā situācija,” skaidro ārsts. Viņa un G. Jukāma medicīniskā pieredze ir apmēram 30 gadu. Daudzus lēmumus abi pieņem, savstarpēji konsultējoties, jo viens nekad nevar zināt visu. J. Ozoliņam ir psihiatra sertifikāts, taču viņš mācās un rudenī iegūs arī narkologa sertifikātu.
10. nodaļa ir paredzēta 55 pacientu ārstēšanai, taču to skaits mainās no 43 līdz 64. Nodaļas prezentācijā lielākoties piedalījās slimnīcas personāls un pacienti no citām nodaļām, jo šajā nodaļā nav daudz pacientu, kurus interesē vietējās sabiedriskās aktivitātes. Nodaļā notika amatpersonu uzrunas, bija neliels koncerts, kuru vadīja Ralda Ziemule.
