Sava 25. dzimšanas diena launkalnietei Signei Lielpēterei ilgi paliks atmiņā, jo tūlīt nākamajā dienā viņa sarīkoja pašas komponēto dziesmu autorkoncertu “Vieglāk pateikt dziesmā”.
Savu pirmo dziesmu Signe sacerēja 11 gadu vecumā. Piektdien vakarpusē Launkalnē klausītāji dzirdēja 16 skaņdarbus, kas pārsvarā tapuši pēdējos gados: gan ar autores vārdiem, gan tādus, kuru melodija saskaņota ar Plūdoņa vārsmām un smiltenietes Mārītes Pommeres dzeju.
Par mīlestību un dabuIdeja par Signes autorkoncertu jau pirms pāris gadiem radās bijušajai Launkalnes tautas nama vadītājai Lienei Strazdiņai. Tolaik Signe sacerēja dziesmas pagastā rīkotajiem kultūras pasākumiem un pašas izveidotajam pagasta sieviešu vokālajam ansamblim “Anemones”.“Signes dziesmas man ļoti patīk. Domāju, kāpēc gan arī citiem neparādīt, ka mums pašiem novadā ir tik fantastiska komponiste, kura tepat dzīvo un strādā, un rada tik skaistas dziesmas. Daudzi cilvēki saka, ka tās vajag ierakstīt un izdot diskā,” stāsta L. Strazdiņa.Arī aptaujātie autorkoncerta apmeklētāji vērtē S. Lielpēteres dziesmas ļoti atzinīgi un koncertu atzīst par skaistu pasākumu sirdij un dvēselei, novēlot Signei sacerēt vēl daudz citu dziesmu.“Ļoti patīk Signes dziesmas, savdabīgas, liriskas. Jūtu, ka abas esam uz viena viļņa,” iespaidos par koncertu dalās M. Pommere. Sadarbība ar S. Lielpēteri ir pirmā reize, kad Mārītes dzejoļi pārtapuši dziesmās, šobrīd divās – “Vēstule uz Latviju” un “Spēle”.Savā autorkoncertā S. Lielpētere dziedāja gan viena, gan duetā ar draugiem launkalniešiem Jāni Ciemiņu un Gundegu Kondratjevu, un savu brāli Ingu Staško, gan kopā ar “Anemonēm”.“To, kas uz sirds, man vieglāk citiem pateikt dziedot. Tādos brīžos arī top dziesmas. Ja kaut kas ir uz sirds, eju mājās un spēlēju klavieres,” teic S. Lielpētere. Visvieglāk esot sacerēt dziesmas par mīlestību un dabu, kas arī iedvesmo.
Jaunākā – veltījums mammaiSigne pat tā uzreiz nevar pateikt, cik dziesmu pavisam ir sacerējusi. Jaunākā ir “Mammai”, kas tapusi šogad martā un kuru koncertā viņa izpildīja kopā ar brāli Ingu. Uztraukums uzstājoties bijis arī viņam, taču ir arī lepnums par māsu, atzīst I. Staško.Viņš atceras, ka Signe jau bērnībā bijusi muzikāla, mācījusies mūzikas skolā, dziedājusi un spēlējusi klavieres.Savulaik Signe absolvējusi Smiltenes ģimnāziju, pēc tam – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, iegūstot pirmsskolas un sākumskolas skolotājas kvalifikāciju. Viņa strādā Launkalnes sākumskolā par mūzikas skolotāju un vada Launkalnes tautas namu, kā arī sieviešu vokālo ansambli “Anemones”.“Signe pati ir ļoti jauks cilvēks. Visas viņas dziesmas ir foršas, un man patīk. Tās izdziedāt gan ir sarežģīti,” atzīst viena no “Anemonēm”, Gundega Kondratjeva, kura koncertā uzstājās arī duetā kopā ar autori. Arī otrs autorkoncerta solists Jānis Ciemiņš, Signes dzīvesbiedra Alvja draugs, domā līdzīgi. Privātos pasākumos viņš spēlē ģitāru un dzied, un tā arī ticis pie uzaicinājuma uzstāties koncertos kopā ar Signi.Jānis ir bijušais palsmanietis, dziedājis korī un ansamblī jau skolas laikā, kad mācījās Palsmanes pamatskolā.Vairāk foto – www.ziemeļlatvija.lv.
