Vai bezdarbs reģionos ir realitāte vai mīts? Uzklausot par šo tēmu darba devēju un darba meklētāju viedokļus, atklājas viedokļu sadursme. Piemēram, ir darba devēji, kuri to vien gaida, lai valdība pieņemtu ārzemnieku ieceļošanai un nodarbināšanai Latvijā labvēlīgu imigrācijas politikas koncepciju. Tas, viņuprāt, radītu darba devējiem izdevīgu konkurenci darba tirgū, jo tagad darba ņēmēji Latvijas iedzīvotāji savā ziņā esot pat izlepuši. Ja kaut kas nepatīk, tad draud ņemt “zilo lapu” vai vispār aiziet no darba. Tad par kādu bezdarbu Latvijā varot runāt?
Cits viedoklis ir darba meklētājiem, kurus uzklausīju. Atrast darbu pat ekonomiski aktīvā mazpilsētā esot grūti, nemaz nerunājot par pagastiem. Jā, vakances esot, taču pārsvarā uz tādiem darbiem, kur nepieciešams fiziski smags roku darbs un kur darba specifikas dēļ jāstrādā vairāk par astoņām stundām dienā. Rezultātā rodas veselības problēmas, un tad tiec vēlāk pats ar tām galā. Tad arī salīdzinoši labā alga vairs nešķiet vilinoša. Savukārt, ja parādās vakance uz labu darbu, tad mazpilsētā darba devējs to vispirms ne reti piedāvā “savējiem” – pazīstamiem cilvēkiem vai draugu un paziņu paziņām ar vakancei atbilstošām prasmēm.
Viens no veidiem, kā darba devēji meklē strādniekus un speciālistus, ir ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) starpniecību. Paskatāmies, kādas jaunākās vakances NVA CV un vakanču portālā darba devēji šās nedēļas sākumā piedāvāja, piemēram, Smiltenes novadā. Tādu ir septiņas: palīgstrādnieks (bruto alga no 400 eiro), noliktavas strādnieks (no 380 eiro), elektromehānisko iekārtu mehāniķis (no 800 eiro), ceha strādnieks (no 600 eiro), medicīnas māsa (no 500 eiro), konditors (no 420 eiro), iesaiņotājs (no 420 eiro). Valkas novadā NVA mājaslapā pieteiktas trīs vakances: būvstrādnieks (no 1000 eiro), autoatslēdznieks (no 700 eiro), montētājs (500 līdz 700 eiro).
Algas ar atsevišķiem izņēmumiem nav lielas, bet, piemēram, viesstrādniekiem no Moldovas ar vidējo algu 2016. gadā 251 eiro, vai no Ukrainas ar 201 eiro, tās varētu būt pat vilinošas. Situāciju, kas notiktu Latvijas darba tirgū viesstrādnieku masveida ieceļošanas gadījumā, modelēt nav grūti.