Kamēr Smiltenes novadā vispārējo izglītības iestāžu sākumskolas un pamatskolas klasēs vērojams skolēnu skaita pieaugums, vidusskolā soli kļūst tukšāki.
Pērn novadā par 66 jauniešiem samazinājies skolēnu skaits vidusskolas klasēs. “Ziemeļlatvija” centās noskaidrot, vai šāda situācija izveidojusies arī citos novados un kāds ir tās iemesls.Tāda statistika atrodama Smiltenes novada domes 2012. gada publiskajā pārskatā. Sarunās ar jauniešiem izkristalizējās trīs iemesli, kāpēc ir šāda situācija. Viens no iemesliem, ko pauda vairāki “Ziemeļlatvijas” aptaujātie vidusskolēni, ir alkas pēc neatkarības. Tāpēc pēc pamatskolas absolvēšanas tālāk vēlas izglītību iegūt citās pilsētās, no kurām biežāk pieminētās ir Valmiera, Rīga un Cēsis. “Beidzot prom no mājām!” atviegloti saka ne viens vien laikraksta aptaujātais jaunietis.Otrs iemesls – izdevīgāk esot nomācīties gadu vairāk un papildu vispārizglītojošai izglītībai iegūt arī profesionālo. “Nomācoties trīs gadus vidusskolā, man būs tikai pliks vidusskolas diploms. Tuvākā nākotnē studēt augstskolā neplānoju, tāpēc pēc pamatskolas izvēlējos mācīties Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikumā, kur iegūšu arī automehāniķa profesiju,” ar izdarīto izvēli ir apmierināts smiltenietis Jānis Ķūrēns. Savukārt trešais iemesls ir globāls – tautiešu izbraukšana no valsts. Ja vecāki jau gadiem ilgi strādā ārzemēs, ar laiku arī viņu bērni pārceļas turp.Problēmas nav tikai Smiltenes novadā. Valkas ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir jūtams, ka vidusskolēnu kļūst mazāk. Tāda situācija sagaidāma vēl vismaz trīs nākamos gadus, un tās pamatā esot demogrāfiskā situācija Latvijā. “Jau tagad redzams, ka 7., 8. un 9. klasē skolēnu ir demogrāfiski mazāk, tātad arī vidusskolas klasēs to būs mazāk. Iztrūkst tieši šis vidusposms,” saka L. Kreicberga. Valkas ģimnāzijas direktore piebilst, ka papildu demogrāfiskajai lejupslīdei, jāņem vērā ekonomiskā situācija. Ja vecāki mazpilsētā nevar atrast darbu, dodas to meklēt uz lielāku pilsētu, kas ar laiku kļūst arī par viņu mājām. Šim viedoklim piekrīt arī Smiltenes ģimnāzijas direktore Velga Mālkalne. Ekonomiskā situācija mūsdienās spēlē lielu lomu. Ģimenes izvērtē, kas ir izdevīgāk – bērnam iegūt vidējo vispārizglītojošo izglītību un turpināt mācības kādā no augstskolām, vai arī apgūt vidējo profesionālo izglītību un nonākt darba tirgū, tādējādi ātrāk kļūstot patstāvīgam. “Izdevīgāk ir ātrāk kļūt patstāvīgam un pelnīt, jo studēt jau var visu mūžu, neatkarīgi no vecuma. Zināms, ka novadā darba vietu ir tik, cik ir. Ja kaut vienam no ģimenes šeit nav darba, tas tiek meklēts lielākās pilsētās vai arī vecāki emigrē uz ārzemēm, jo cik gan ilgi cilvēks ir gatavs sēdēt mājās. Ir gadījumi, kad vidusskolas laikā skolēni pārceļas pie vecākiem uz ārzemēm,” skaudro patiesību atklāj V. Mālkalne.Turpmākos gados valsts vēl vairāk uzmanību pievērsīs profesionālajai izglītībai, jo Latvijā trūkst vidējas kvalifikācijas darbinieku. Jau šobrīd profesionālās izglītības iestādes jauniešiem kļuvušas pievilcīgākas. Smiltenes ģimnāzijas 11. klases skolnieks Mārcis Bārdiņš izvēlējās vidējo vispārējo izglītību iegūt tepat Smiltenē vairāku apsvērumu dēļ. “Smiltenē ir draugi, ar kuriem var iet ārā, bet, ja tagad sākšu mācīties citur, tad notiks braukāšana no pilsētas uz pilsētu, dzīvošana kopmītnēs, kam vēl neesmu gatavs. Smiltene pati man ļoti patīk. Tāpēc nesaprotu tos cilvēkus, kuri dodas mācīties, piemēram, uz Rīgu, ja to pašu tikpat labā kvalitātē var apgūt tepat. Citādi ir ar profesionālo izglītību. Bet tas nenozīmē, ka vidusskolām nevajadzētu attīstīties. Viens no virzieniem, ko vērts attīstīt, ir valodas,” domā M. Bārdiņš.
