Dzīve bez ūdens – vidū starp izgāztuves gruntsūdeņiem un piesārņotu upi.
Dzīve bez ūdens – vidū starp izgāztuves gruntsūdeņiem un piesārņotu upi
Smiltenes pagasta “Ķeveru” māju iedzīvotāja Iluta Granovska bija pārsteigta, no “Ziemeļlatvijas” uzzinot, ka beidzot vismaz kāda iestāde – Valmieras reģionālā vides pārvalde – vēlas palīdzēt viņas septiņu cilvēku lielajai ģimenei tikt pie akas mājas pagalmā.
Atbalstu citiem, konkrēti Smiltenes pagasta padomei, palīdzēt ierīkot dziļurbumu Iluta lūdza tikai vienu reizi un savus pūliņus jau pieskaitījusi pagātnei.
“Tā bija pirmā un pēdējā reize,” pēc toreizējā mutiskā atteikuma saka sieviete un uz citiem vairs nepaļaujas.
Nākamais – radioaktīvs lietus?
Viņa arī sen vairs nesūdzas par to, ka jau daudzus gadus (Iluta vairs pat neatceras, cik), “Ķeveru” māju iemītnieki dzeramo ūdeni ved no divus kilometrus attālā Brutuļu ciemata. Akas mājās nav. Ģimene bija spiesta to likvidēt, jo akā ieplūda gruntsūdeņi no tuvējās, tagad slēgtās sadzīves atkritumu izgāztuves. Ūdenim bija nepatīkama medikamentu vai citu vielu piegarša.
Šovasar “Ķeveru” iedzīvotājiem liegta iespēja izmantot arī blakus mājai esošās Abula upes ūdeni pašu higiēnai, drēbju un trauku mazgāšanai, zirga dzirdināšanai. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka upe pie viņu mājas ir piesārņota – netīra un smird. Tāpēc ūdeni mājsaimniecības vajadzībām ģimene ved no tuvējā grants karjera. “Varbūt kādam tas šķiet šausmīgi, bet esmu jau pieradusi pie tāda dzīvesveida,” saka sieviete.
Valmieras reģionālā vides pārvalde jau noskaidrojusi vainīgo, kāpēc upē ir netīrs ūdens. “Piesārņojuma avots Abula upē, posmā pie Brutuļiem, ir notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ko apsaimnieko SIA “NKUP”,” informē vides pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vadītāja Līga Zvirbule. SIA “NKUP” ir Smiltenes pilsētas pašvaldības uzņēmums.
“Ķeveru” mājas atrodas starp rekultivēto Brutuļu izgāztuvi un Abula upi. “Ilgi pacietām izgāztuvi blakus mājām. Tagad smird upe. Kas būs nākošais – radioaktīvs lietus no debesīm?” ar skumju ironiju saka viena no Ilutas meitām Sindija.
Arī Valmieras reģionālā vides pārvalde atzīst, ka “Ķeveros” dzīvojošie cilvēki atrodas starp dzirnakmeņiem. No vienas puses joprojām ir jūtama rekultivētās izgāztuves ietekme, no otras – notekūdeņu attīrīšanas iekārtu neapmierinošā darbība un to ietekme uz ūdens kvalitāti Abula upē.
Nevar būt runa par pašvaldības kūtrumu
Valmieras reģionālā vides pārvalde aicina atbildīgās institūcijas atrisināt ūdensapgādes problēmu “Ķeveru” māju un pauž viedokli, ka tas ir vietējās pašvaldības, Smiltenes pagasta padomes, kompetences jautājums.
“Situācijā, kad būtiski ietekmēta “Ķeveru” māju iedzīvotāju dzīves un vides kvalitāte, nevar būt runa par pašvaldības kūtrumu vai nevēlēšanos šos jautājumus risināt,” uzsver L. Zvirbule.
Savulaik neatbilstošā vietā ierīkotā Brutuļu sadzīves atkritumu izgāztuve joprojām ietekmē gruntsūdeņu kvalitāti izgāztuves apkārtnē. Gruntsūdeņu plūsmas virziens no rekultivētās izgāztuves ir vērsts virzienā uz “Ķeveru” mājām un tālāk – uz upi, liedzot izmantot gruntsūdeņus ūdensapgādei. Speciālisti atzīst, ka vienīgais risinājums ir dziļurbuma ierīkošana.
Par sadzīves apstākļiem “Ķeveros” un vides pārvaldes viedokli “Ziemeļlatvija” informēja Smiltenes pagasta padomes priekšsēdētāju Velgu Līdaciņu. “Tas ir nopietns jautājums, kurš vienpersoniski nav izlemjams. Ir vajadzīgs situācijas izvērtējums uz vietas, ierodoties “Ķeveros”,” atbildēja pašvaldības vadītāja. Pēc tam šo jautājumu izskatīs Smiltenes pagasta padomes sēdē.
Iluta ar ģimeni aplēsusi, ka dziļurbuma izmaksas varētu būt aptuveni trīs tūkstoši latu, un spriež, ka varētu ņemt aizņēmumu. “Varbūt pirmajā reizē mums pagasts atteica, jo esam jauni, darbspējīgi cilvēki,” pieļauj Iluta. “Taču ģimenē tolaik bija mazi bērni un nebija liekas naudas. Arī tagad vairs ne uz vienu neceru. Esmu morāli piekususi cīnīties un kaut ko pierādīt. Esam pieraduši, ka it kā esam Smiltenes pagastā, bet tajā pašā laikā – ne. Arī mūsu protestos pret izgāztuves ierīkošanu neviens neieklausījās.”
Tomēr Iluta piekrīt, ka ne jau viņas ģimene ir vainojama tajā, ka “Ķeveru” mājām liegts ūdens. Faktiski viņai nāktos izdot lielu naudu un ierobežot ikdienas tēriņus par sabiedriska objekta – atkritumu izgāztuves – darbības sekām. “Ziemeļlatvija” uzklausījusi arī ierosinājumu, ka pašvaldība varētu palīdzēt “Ķeveru” iedzīvotājiem, piešķirot finansējumu no dabas resursu nodokļa.
Valmieras reģionālā vides pārvalde vēl uzsver, ka saskaņā ar normatīvo aktu prasībām pašvaldībām 30 gadu pēc izgāztuvju slēgšanas un rekultivācijas ir jānodrošina gruntsūdeņu monitorings slēgtajās izgāztuvēs. Šajā gadījumā tas ir īpaši nepieciešams, lai noskaidrotu, vai gruntsūdeņu kvalitāte pēc Brutuļu izgāztuves slēgšanas nav pasliktinājusies, salīdzinot ar iepriekš veiktajiem monitoringa datiem (2001. gads), un vai piesārņoto gruntsūdeņu plūsma neietekmē ūdens kvalitāti Abula upē.
Atlaists par darba pienākumu nepildīšanu
Brutuļu iedzīvotāji cer, ka stingrāk tiks kontrolēta arī Smiltenes pilsētas notekūdeņu un kanalizācijas attīrīšanas iekārtu darbība. Jau sākumā cilvēki Abula upes piesārņojumā vainoja šo objektu.
“Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība patlaban ir vērtējama kā neapmierinoša,” stāsta L. Zvirbule. Ir konsatēts, ka darba organizācijas nepilnību dēļ ir notikušas dūņu pārplūdes, tām nonākot Abula upē. Regulāri nav veikti ar attīrīšanas iekārtu apkopi un sistēmas tīrīšanu saistītie darbi. “Tāpēc ir pamats apgalvot, ka nav ievēroti notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehniskās ekspluatācijas noteikumi, kā rezultātā ir notikusi nepietiekami attīrītu komunālo notekūdeņu un notekūdeņu dūņu emisija virszemes ūdeņos, kas ir aizliegts atbilstoši Ministru kabineta noteikumu nr. 34 42. punktam,” saka vides pārvaldes piesārņojumu kontroles daļas vadītāja.
Patlaban vides pārvalde veic pārbaudi, kurā izvērtēs visu iegūto informāciju, kas attiecas uz SIA “NKUP” darbību, tai apsaimniekojot notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu. Izvērtējums ir nepieciešams, lai pēc iespējas objektīvāk lemtu par turpmākajiem darbības nosacījumiem, kas tiks papildus izvirzīti SIA “NKUP”, paredzot biežāku notekūdeņu kvalitātes testēšanu izplūdē no attīrīšanas iekārtām, notekūdeņu ķīmiskās ietekmes noteikšanu Abula upē un sanācijas pasākumus.
SIA “NKUP” jau izvērtējusi darbinieku atbildību objektā un veikusi reorganizāciju, “Ziemeļlatviju” informē SIA “NKUP” valdes priekšsēdētājs Raitis Melderis. Viens attīrīšanas iekārtu darbinieks ir atlaists par darba pienākumu nepildīšanu.
