Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālā iestāde veic intensīvu darbu ar nodokļu maksātājiem, kuriem pastāv risks, ka tikai daļa no izmaksātās algas tiek aplikta ar nodokļiem vai netiek aplikta vispār (“aplokšņu” algas).
Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālā iestāde veic intensīvu darbu ar nodokļu maksātājiem, kuriem pastāv risks, ka tikai daļa no izmaksātās algas tiek aplikta ar nodokļiem vai netiek aplikta vispār (“aplokšņu” algas).
2006. gada 1. ceturksnī no 1184 veiktajām tematiskajām pārbaudēm 614 jeb 60 procenti bijušas uzņēmumā nodarbināto personu pārbaudes (vai ar strādājošiem ir noslēgti darba līgumi, vai tiek nomaksāti nodokļi). Šajās pārbaudēs 29 gadījumos atklāti pārkāpumi un uzlikta soda nauda 600 latu. Pēc veiktajām pārbaudēm 69 nodokļu maksātāji nākamajos mēnešos iesniegtajos pārskatos ir uzrādījuši lielāku darba ņēmēju skaitu vai palielinājuši darba samaksu. Izanalizējot rīcībā esošo informāciju, iepriekšējo nodokļu kontroles pasākumu rezultātus, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju sūdzības, izvēlamies uzņēmumus, kuru vadītājus uzaicinām uz pārrunām sakarā ar to, ka uzņēmumā algas ir zemākas par nozares vidējo līmeni attiecīgajā reģionā. Šogad veiktas pārrunas ar 33 uzņēmumiem. VID Vidzemes reģionālā iestāde 38 fiziskām personām ir nosūtījusi uzaicinājumu reģistrēties kā nodokļu maksātājām.
Kontroles darbā turpinām sadarbību kopīgā pārbaužu veikšanā un informācijas apmaiņā ar citām institūcijām — Valsts darba inspekciju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Valsts policiju, Valsts meža dienestu, Būvinspekciju —, lai ierobežotu nereģistrēto saimniecisko darbību un nelegālo nodarbinātību. Pirmajā ceturksnī VID Vidzemes reģionālajā iestādē veiktas 105 tematiskās pārbaudes kopā ar citām institūcijām, no tām 66 pārbaudes kopā ar Valsts darba inspekciju.
Iedzīvotājiem stājoties darbā pašiem, lielāka uzmanība būtu jāpievērš darba tiesisko attiecību sakārtošanai — vai ir noslēgts darba līgums, cik liela alga paredzēta.
Nenomaksājot nodokļus, cilvēks automātiski zaudē sociālās garantijas sociālā riska gadījumā. Vislielākais zaudētājs sociālā riska gadījumā ir pats darbinieks, ja viņš nav panācis visu nodokļu nomaksu. Jo lielākas iemaksas darbinieks veicis, jo lielākas būs izmaksas sociālā riska gadījumā. Savukārt, ja darba alga tiek saņemta tikai aploksnē, sociālā riska gadījumā darbinieks nesaņem vispār neko. Tomēr galvenais veids darbiniekam, kas vēlas, lai no viņa algas tiktu maksāti visi nodokļi, ir nepiekrist saņemt algu aploksnē.
Samaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis pēc valsts noteiktās sadales nonāk to pašvaldību budžetā, kur darbinieks pierakstīts. Pašvaldības par šo naudu uztur skolas, bērnudārzus, slimnīcas, izmaksā pabalstus maznodrošinātajām personām un veic citas savas funkcijas. Jo lielāki līdzekļi pašvaldībai, jo lielākas iespējas nodrošināt savu iedzīvotāju vajadzības.
Izmaksājot algu uzņēmuma kasē, darbiniekam jāparakstās algu sarakstā, kurā uzrādīta nopelnītā summa, aprēķinātie nodokļi un izmaksājamā summa. Ja algu pārskaita uz bankas kontu, darba devējam ir jāizsniedz algas lapiņa, kurā gan alga, gan nodokļi ir skaidri parādīti.
Saskaņā ar Darba likuma 71. pantu darba devējam, izmaksājot algu, ir jāizsniedz rakstveidā sagatavots darba samaksas aprēķins un pēc darbinieka pieprasījuma ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot. Darba likuma 64. pants paredz, ka darba devējam pēc darbinieka pieprasījuma piecu darbdienu laikā jāizsniedz izziņa par viņa darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas izmaksu veikšanu.
Informāciju, vai darba devējs par darbinieku ir samaksājis sociālās iemaksas, var noskaidrot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) filiālēs. VSAA katru gadu izsūta paziņojumus par iepriekšējā gadā veiktajām sociālajām iemaksām katrai personai.
VID Vidzemes reģionālās iestādes birojs
