Smiltenes vidusskolas 12.a klases skolniece Elīza Krievāne: “Pārņēma neparasta sajūta, jo triju mēnešu laikā pirmo reizi visi klasesbiedri atkal ieraudzīja viens otru, taču bija jāievēro distance. Vēl dīvaināk bija redzēt skolotājas maskās un cimdos.”
Otrdien, 2. jūnijā, visā Latvijā 12. klašu skolēni kārtoja angļu valodas eksāmenu. Laikraksts “Ziemeļlatvija” devās uz Smiltenes vidusskolu. Ņemot vērā, ka valstī joprojām ir ārkārtas stāvoklis, eksāmenu 12. klašu skolēni kārtoja divās skolas ēkās: viena no klasēm Dakteru ielā, otra – Rīgas ielā, ievērojot visas epidemioloģiskās un distancēšanās prasības.
Ieejot Smiltenes vidusskolā, dežurante lika parakstīties, pēc katra dezinficēja pildspalvu. Skolas zālē Dakteru ielā ar divu metru intervālu bija novietoti galdi, pie kuriem sapucēti un nedaudz satraukti sēdēja 12.a klases skolēni. Jaunieši varēja izvēlēties, vai eksāmena laikā lietot sejas masku vai nē, bet pedagogi to darīja. Eksāmena biļetenus izsniedza cimdos. 2019./2020. mācību gada otrais semestris ir vēsturisks, jo neviens iepriekš nav piedzīvojis ko līdzīgu. “Covid-19” pandēmija izmainīja katra ikdienu.
Attālināti, tomēr vienoti
“Ierodoties uz eksāmenu, skolotāja uzreiz palūdza katram sēsties savā vietā, lai nenotiktu pulcēšanās. Pārņēma neparasta sajūta, jo triju mēnešu laikā pirmo reizi visi klasesbiedri atkal ieraudzīja viens otru, taču bija jāievēro distance. Vēl dīvaināk bija redzēt skolotājas maskās un cimdos. Pats eksāmens bija salīdzinoši vienkāršs, jo “Covid-19” ierobežojumu dēļ bija izņemta valodas lietojuma daļa. Vēl priekšā latviešu valodas un matemātikas eksāmens. Kārtošu arī bioloģijas, kas ir izvēles. Priecājos, ka 12. klašu skolēniem notiek eksāmeni, jo brīdī, kad izskanēja diskusijas par to atcelšanu, šķita – viss ieguldītais darbs būs veltīgs,” laikrakstam saka Smiltenes vidusskolas 12.a klases skolniece Elīza Krievāne.
E. Krievāne atzīst, ka marta vidū, kad tika pārtrauktas mācības klātienē, pārņēma satraukums, vai varēs kvalitatīvi izpildīt mācību programmu un iztikt bez tieša skolotāju atbalsta un komunikācijas. Taču attālinātais mācību process izgaismoja daudz labu lietu. “Mūsu skolotāji ir ļoti atsaucīgi un radoši, aktīvi komunicēja ar skolēniem. Vismīļāk man likās, ka e-klases vēstulēs tie novēlēja veiksmi un jauku dienu,” piebilst 12. klases skolniece.
Smiltenes vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Valda Cirīte attālinātu mācību procesu sauc par grūtu un vienlaikus interesantu. Nākamajā nedēļā, 9. jūnijā, 12. klases skolēni visā Latvijā kārtos eksāmenu latviešu valodā. Daļu no vidusskolēniem eksāmenam gatavo arī V. Cirīte.
“Sākumā grūti, jo neviens nebijām pieraduši tik intensīvi strādāt attālināti. 12. klašu skolēniem apzināti piedāvāju laikietilpīgākus uzdevumus, ko nav iespējams īstenot klātienē četrdesmit minūšu laikā. Piemēram, noskatīties teātra izrādi vai kultūras raidījumu. Atgriezenisko saiti saņēmu recenzijas, pārdomu vai anotācijas veidā. Vienmēr rosināju meklēt papildu materiālus par redzēto, kas paplašina redzesloku. Šī pieredze noteikti skolēniem palīdz sagatavoties eksāmenam un augstskolai. Interesējoties, darot vairāk un padziļinātāk, veidojas personība. Gribas teikt, ka deviņdesmit procenti skolēnu šajos mēnešos apliecināja, cik ļoti viņi ir patstāvīgi un atbildīgi. Pēc iesūtīto vēstuļu laika secināju, ka daudzi mācās vēlu vakaros vai naktīs, bet no rītiem labprātāk guļ ilgāk. Šī bija iespēja plānot savu laiku, ko viņi arī darīja. Jāatzīst, ka arī man pašai radošos darbus labāk patīk veikt vakaros,” jauniešu ieguldīto darbu atzinīgi vērtē V. Cirīte.
Arī viņa skolēniem elektroniskā pasta vēstulēs vienmēr ko novēlējusi, kas saikni starp skolēniem un pedagogiem padarīja vēl ciešāku. “Arī no skolēniem saņēmu laba vēlējumus un izturību. Protams, pavasaris sākās ar lielu nedrošību un neziņu, taču izjutu lielu vienotību kolēģu un skolēnu vidū, biežāk viens otru uzmundrinājām, un tas palīdzēja,” teic skolotāja.
To intervijā “Ziemeļlatvijai” uzsver arī Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina. “Psiholoģiski nav viegli, attālinātais mācību process ir sarežģīts. Lielākā problēma bija tā, ka iztrūka vienots saturs visā Latvijā. Mācību priekšmetu ir daudz, programmas ir apjomīgas, sākumā veidojās apjukums. Tagad, atskatoties uz attālināto mācību procesu Smiltenes vidusskolā, varu droši teikt, ka tas bija veiksmīgs. Skolotāji ir strādājuši ļoti atbildīgi. Ja kādreiz kas tāds atkārtosies, būsim vēl zinošāki un pārliecinātāki. Gandarījumu rada vidusskolas skolotāju kolektīvs, kas bija vienots un stiprs gan savā profesionālajā ziņā, gan garā. Neviens nemēģināja izcelt sevi, tieši pretēji, bija vērojama laba sadarbība. Šis ir sarežģīts un grūts laiks – eksāmeni, izlaidumi, kas tiks organizēti neierasti, arī uzņemšana 10. klasē. Nenoliedzami, tas rada stresu, bet kopumā esam viens otru atbalstoši, un tas ir ļoti svarīgi,” saka I. Vergina.
Direktore atklāj, ka 9. un 12. klašu skolēniem izlaidumi jeb svinīgie svētku mirkļi vasaras noskaņās, smaržās un izjūtās tiek plānoti, stingri ievērojot šobrīd valstī noteiktos ierobežojumus. Izlaidumi notiks Smiltenes vidusskolas Dakteru ielas zālē katrai klasei atsevišķi bez vecāku un pārējo viesu klātbūtnes. 13. jūnijā dienas garumā izlaidums notiks visu četru 9. klašu skolēniem, bet 20. jūnijā – abām 12. klasēm.
Pirmais izlaidums
– pandēmijas laikā
Smiltenes vidusskolas matemātikas skolotājai Montai Konstantei šis būs pirmais izlaidums kā audzinātājai. Skolu jau nākamajā nedēļā absolvēs viņas audzināmā 9.c klase. “Jau šobrīd tas šķiet emocionāli. Tā ir mana pirmā audzināmā klase, kurai būs izlaidums. Kopš pavasara neesmu satikusi savējos visus kopā vienuviet, jo ierobežojumu dēļ tas nav iespējams. Izlaidums būs kā atkalredzēšanās un vienlaikus šķiršanās mirklis – sirsnīgs, mīļš un emocionāls. Ārkārtas laikā gan skolēniem, gan man visvairāk pietrūka savstarpējā kontakta. Pats mācību process bija interesants un gana darbietilpīgs. Skolēni centās būt ļoti aktīvi un radoši, iesūtot savus darbus, savukārt skolotāji krietni ilgāku laiku nekā ikdienā pavadīja pie datora. Daudz laika bija jāvelta komunikācijai. Ja runājam par pašu mācību procesu, tad ar devītajiem nebija problēmu. Jauna viela nebija jāapgūst, vien jāatkārto jau zināmais un jāgatavojas eksāmenam, kas nenotika. Ar 5. līdz 7. klašu skolēniem bija sarežģītāk, jo vairākas tēmas palika neapgūtas. Tomēr esmu pārliecināta, ka tas, ko paveicām, būs paliekošs,” saka matemātikas skolotāja M. Konstante.
Grūtāk būt mammai
nekā skolotājai
Mazāk skolēnu nebūt nenozīmē, ka attālinātais mācību process bija vieglāks. Arī izglītības iestādēs Smiltenes novada pagastos šis periods bija liels izaicinājums. Dace Kalniņa ir trīs bērnu mamma un vienlaikus arī Grundzāles pamatskolas skolotāja, kura aktīvi iesaistās starptautisko projektu īstenošanā. Jautājot, vai šo nepilnu triju mēnešu laikā vieglāk bija būt mammai vai skolotājai, D. Kalniņa atbild: “Skolotājai! Taču bērni bija laimīgi, ka esmu līdzās visu laiku, jo noslogotības dēļ iepriekš tas nebija iespējams. Vecākais dēls mācās 10. klasē un ir ļoti patstāvīgs, bet jaunākie bērni – 1. un 6. klasē. Jaunākajiem ļoti gribējās, lai mamma pasēž klāt. Uzskatu, ka ilgstoši mācīties attālināti, lai darbs būtu pilnvērtīgs, var tikai tie pamatskolēni, kuru sekmes ir labas, sākot no septiņi un uz augšu. Arī pie nosacījuma, ja ir atbalstoši un zinoši vecāki. Protams, arī vidusskolēni. Vēl ļoti svarīgs ir tehniskais nodrošinājums. Mums pašiem mājās ir tikai viens dators,” stāsta Grundzāles pamatskolas skolotāja D. Kalniņa.
“Covid-19” pandēmijas laikā viņa uzturējusi kontaktu ar pedagogiem Itālijā, Spānijā, Dānijā, kas ir starptautisko projektu partneri. “Šobrīd Dānijā jau atsākušās mācības klātienē, bet Itālijā un Spānijā viss vēl ir slēgts. Par laimi, visi šie pedagogi ir veseli, taču viņu noskaņojums pavasara sākumā bija diezgan traģisks, jo īpaši itāļu, kur masveidā tika apbērēti cilvēki. Pazīstamie skolotāji dzīvo Milānas reģionā, kas arī bija viens no epicentriem. Pie mums Latvijā ir labi, salīdzinot ar citām Eiropas tautām, iespējams, tāpēc, ka rīkojamies atbildīgi,” teic D. Kalniņa.
