Ne tikai vēsturniekiem, bet arī Latvijas Zemnieku savienības vēsturē maz zināms ir fakts, ka 1918. gada 15. novembrī Valkā notika augsta līmeņa sēde, kurā topošās valsts vadītāji meklēja atbalstu laukos un zemniecībā.
Ne tikai vēsturniekiem, bet arī Latvijas Zemnieku savienības (LZS) vēsturē maz zināms ir fakts, ka 1918. gada 15. novembrī Valkā notika augsta līmeņa sēde, kurā topošās
valsts vadītāji meklēja atbalstu laukos un zemniecībā. Tā bija lielā priekšspēle Latvijas neatkarības pasludināšanai.
“Zemnieku nostājai Latvijas Republikas dibināšanā bija izšķiroša loma. Procesa virzītājs bija Kārlis Ulmanis, un viss tika sakārtots tā, lai izšķirošā balss nozīmīgā lēmuma pieņemšanā būtu lauku cilvēkiem,” “Ziemeļlatvijai” stāsta LZS Valkas rajona nodaļas vadītāja, Smiltenes pagasta padomes priekšsēdētāja Velga Līdaciņa. Viņa ir pārliecināta, ka turpmākajās Saeimas vēlēšanās zemnieku partijai būs aizvien lielāka ietekme.
“Ulmanis tolaik Rīgā nespēja vienoties ar citu partiju politiķiem, tieši tāpēc viņš meklēja atbalstu laukos. Vai tagad nav līdzīgi? Tiklīdz striķi trūkst, tā neatkarība dzimst laukos. Tieši tāpēc pareizs ir atzinums, ka zemniecība ir latviešu nācijas pamats,” vēsturiskās paralēles velk LZS valdes loceklis Kārlis Albergs.
Situācija 1918. gada novembra dienās bija sarežģīta. Lai to stabilizētu, 15. novembrī Valkā uz apspriedi sanāca Zemnieku savienības centrālās padomes locekļi un nodaļu priekšstāvji. Kārlis Ulmanis to raksturoja šādi: “Tā bija sēde, kurā man vajadzēja ierasties un uzstādīt jautājumu, vai lauksaimnieki un zemnieki vēlas savu valsts patstāvību, neatkarību jeb viņi vēlas tālāk kalpot citiem. Visiem 18. novembra priekšdarbiem Rīgā vajadzēja atrast piekrītošu atbildi no laukiem. Un šajā sanāksmē Valkā atskanēja atbilde — jā, mūs nekas nevar sabaidīt, mēs vēlamies, lai latviešu tauta tiktu pie patstāvības, lai mēs dabūtu savu valsti, savu neatkarību.”
Šajā saietā piedalījās arī Zemnieku savienības valdes loceklis kārķēnietis Jānis Ampermanis. Viņš bija arī Latvijas Republikas proklamēšanas akta dalībnieks 18. novembrī Nacionālajā teātrī Rīgā. J. Ampermani izvēlēja arī sarunām ar citām politiskām partijām, lai vienotos par valsts dibināšanu. Tajā pašā vakarā viņš devās uz Rīgu, lai naktī noteiktajā vietā tiktos ar citu partiju priekšstāvjiem.
Rūjienietis Pēteris Murītis savās atmiņās 1923. gadā rakstīja: “Cerības uz vienošanos bija gandrīz zudušas. Visu skati tagad vērsās uz Valku, no kurienes gaidīja atsvabinošo vārdu. No Zemnieku savienības tagad atkarājās — dibināt vai nedibināt valsti…”
Laucinieku veselīgais prāts krasi saslējās pret rīdzinieku teorētiskajiem strīdiem un atteicās saprast, kā tādā brīdī, kad viss jūk un brūk, var velti tērēt laiku neauglīgos strīdos. 15. novembris Valkā Latvijas zemniekiem bija vēsturiska diena — viņi pierādīja, ka pareizi prot novērtēt politisko situāciju un zina, ko prasa Latvijas intereses.
Piemiņas akmeni Latvijas Zemnieku savienībai atklāja 1997. gada maijā, un tā pilsētas centrā ir vienīgā vieta, kas ļoti cieši saistīta ar valstiskās neatkarības dibināšanu. Nākamgad atzīmēsim 80 gadu jubileju kopš vēsturiski nozīmīgā notikuma.
