Vispareizākā vēsture ir tā, ko mums stāsta vecāki un vecvecāki. Un šie informācijas avoti man ir snieguši par K. Ulmani tikai ļoti labas atsauksmes. Lielākā daļa veco cilvēku K. Ulmani vērtē ļoti pozitīvi. Dažiem vēsturniekiem ir vēlme viņu kritizēt utt. Es uzskatu, ka K. Ulmanis ir bijis dižākais mūsu valsts politiķis, kurš ar sirdi un dvēseli cīnījās par savas tautas labklājību un valsts ekonomisko uzplaukumu.
K. Ulmanis aptuveni 20 gadus nostāvēja pie Latvijas ekonomikas katla ar kausu rokā, bet nekļuva miljonārs, bet Latvija uzplauka ekonomiski, īpaši pēc 34. gada tā sauktā “apvērsuma”. 1918. gadā viņš sāka Latviju veidot no sabrukušas tautsaimniecības, un 20 gadu laikā Latvija kļuva par konkurētspējīgu un ekonomiski spēcīgu valsti ne tikai Eiropas mērogā. Dažādās pasaules bankās bija noguldīti vairāki desmiti tonnu zelta. Vai tas viss tika atgūts un kā izlietots, nezinu.
Pagājušā gadsimta 90. gados pie varas nāca Tautas frontes valdība, saņemot funkcionējošu lauksaimniecību, rūpniecību, taču nepareizas darbības rezultātā tas viss tika likvidēts un sagrauts. Vēl ļaunāk – izlaupīts un izsaimniekots. Un pēc 20 gadiem valsts bankrotēja. Bet cik mums izveidojās miljonāru! Vēl šodien Latvijas prokuratūra nav to izvērtējusi. Krievu rubļus veda uz Krieviju – prokuratūras vērtējuma nav. 30 gadus maksā konvertos algas – visi to zina, bet…
Ņemot visu to vērā, K. Ulmani kā personību vajadzēja izmantot jaunatnes ideoloģiski patriotiskajā audzināšanā – diemžēl tas nenotiek.
Salīdzinot, kā tas viss notiek Jelgavā pie pieminekļa pirmajam Latvijas valsts prezidentam J. Čakstem noteiktajos svētkos, piemēram, 4. maijā, 11. un 18. novembrī, Valkā nenotiek nekas. Vienīgi manis noliktais puķu podiņš, kuru no domes ne vien nepamana, bet dažu dienu laikā nokaltē un tad aizsviež. Tā notika 2018. gada 4. maijā, arī 2019. gadā 15. maijā noliku atkal puķu podiņu, pēc dažām dienām arī tas tika izmests.
Uzskatu, ka tā nav pļauka tikai man, bet visiem Latvijas valsts patriotiem. Pirms gadiem trim vai četriem domes sekretārei izteicu par to pārmetumus, viņa ļoti veikli atbildēja, ka visus pasākumus organizē kultūras nams. Dome nav vainīga. Bet mans jautājums, kas vada kultūras namu, palika bez atbildes.
Gribu vērst domes vadības un deputātu uzmanību uz būtiskām nepilnībām vadošo kadru izvēles politikā. Manuprāt, atbildīgos amatos ir jābūt ne tikai speciālistiem, bet arī valsts patriotiem. Zinātnieki ir pierādījuši, ka bērnā visas labās īpašības aptuveni 80% var ieaudzināt līdz 10–11 gadu vecumam – tātad ģimene, bērnudārzs, skola. Valsts svētkos, atceres pasākumos praktiski nav ne jauniešu, ne bērnu.
Domes vadība un prese uzskata, ka neko nedrīkst pavēlēt. Piekrītu.Bet ir taču dažādas citas metodes. Piemēram, pārliecināšana, ieinteresēšana, izskaidrošana un personīgais piemērs. Bet ja 25. martā Lugažu stacijā pie piemiņas akmens un 11. novembra pasākumā no domes vadošajiem kadriem, izglītības sistēmas atnāk tikai daži? Kur paliek personīgais piemērs? Vai nebūtu jādomā par izglītības sistēmas vadošo kadru atbilstību ieņemamajiem amatiem? Tas pats sakāms par kultūras nama darbiniekiem, jo līdz šim Ulmanis nav bijis viņu redzeslokā un nav bijis neviens pasākums, kas saistīts ar Ulmani. Izņemot Kraukļa organizēto pirms vairākiem gadiem Ulmaņa dzimšanas dienas atcerei. Pasākums baznīcā sākās ar mācītāja uzrunu izteikti vārgā, klusā balsī, nav arī skaņu pastiprināšanas iekārtas, un pēdējās rindās praktiski neko nedzird.
Pabraukāju pa pilsētu 25. martā un 4. maijā, pavēroju, kā tiek pildīts likums par valsts karogu. Aptuveni pie 60% privātmāju ir izlikts valsts karogs. Bet administratīvo pārkāpumu protokolu par karogu neizlikšanu droši vien nav. Domes priekšsēdētāja sekretārei ierosināju ieteikt domes priekšsēdētājam kādas piecas minūtes darba laika beigās izbraukt pa pilsētu… Atbilde bija īsa: “Priekšsēdētājam tas nav jādara.” Bet kam tad?
9. jūnijā no rīta apsekoju estrādi, kur 8. jūnijā notika pasākums. Nu, briesmīgs bardaks palicis pēc kultūras pasākuma. Pat tualete apgāzta. Interesanti, cik administratīvā pārkāpuma protokolu sastādīti. Droši vien neviens. Pirms pulksten deviņiem brigāde komunālās saimniecības darbinieku strādāja pie atstātā bardaka likvidācijas, turpat vēl nīka un mocījās divi puiši, kuri vēl īsti neapjēdza, ko darīt.
Varbūt kādam tas nepatiks, bet arī te prasās ieteikt domes vadībai un deputātiem nākamajā rītā apsekot kultūras pasākuma vietas, tad droši vien arī viņiem radīsies doma par pašvaldības policijas priekšnieka atbilstību ieņemamajam amatam.
Zinu, ka Valkā trūkst skolotāju un arī policistu. Jādomā, kā piesaistīt jaunos speciālistus. Piemēram, piedāvāt viņiem dzīvokļus. Manuprāt, F. Roziņa ielā 3 viena kāpņu telpa ir neizbūvēta – pirms kāda laika tika tirgota par 75 000 eiro. Domei jānopērk, un būs 14 dzīvokļi – tā ir lētākā un ātrākā iespēja šo problēmu atrisināt. 90. gadadienas parkā pirms kādiem diviem gadiem izbūvēja fitnesa laukumu, pēc gada tas jau bija pussabrucis. Par to pagājušajā gadā tiku runājis ar vairākiem novada domes vadošajiem kadriem. Bet joprojām tur nekas netiek darīts.
Vismaz pirms diviem gadiem pacēlu gadiem ilgi ielaistu problēmu Valkā – par izjukušajiem garāžu kooperatīviem, pamestām garāžām, kuras stāv ar izgāzušamies vārtiem, iebrukušiem jumtiem, caur kuriem jau aug koki – tie veido Valkas vizītkarti. Piegulošie meži ir pamatīgi piemēsloti, un tas arvien turpinās. “Dabas draugi” arī to nav pamanījuši.
Nevienā citā pilsētā neesmu redzējis, ka pilsētas parkos drīkst makšķerēt, bet Valkā 90. gadadienas parkā drīkst…
Iekšpagalmu ietves paneļos ir caurumi, kas apdraud gājēju veselību – īpaši pēc pirmajiem sniegiem. Pie Ausekļa ielas 28. mājas galā ietve kā Kangaru kalni, stāv tā gadiem ilgi. Interesanti, kam par to būtu jārūpējas?
Ausekļa ielā 48., 52. un 46. mājas iekšpagalmā iebūvēja bērnu spēļu konstrukciju. Slidkalniņu gada laikā salauza, pēc tam arī trepītes, sadedzināja kaprona auklas sietu, tā tas tagad stāv. Cik ilgi? Bija šūpoles, kur bērni regulāri vecāku uzraudzībā šūpojās. Bez mājas vecāko un iedzīvotāju ziņas tika novāktas. It kā bīstamas, it kā metinājums ir bez Eiropas sertifikāta… Bet citos pagalmos šūpoles darbojas. Kā tad tā?
Mikroautobuss no Varoņu ielas griežas iekšā mikrorajonā apmēram 100 metrus. Bieži tur neviena pasažiera nav. Bet F. Roziņa ielā uz bērnudārzu, kas no Ausekļa ielas atrodas vismaz 300 metru, autobuss iekšā neiet. Bieži redzu, ka jaunās māmiņas gan nes, gan ved bērniņus ar ratiņiem vai ragaviņām. Pie bērnudārza ir, kur autobusam apgriezties, toties Varoņu ielā tādu iespēju nav.
Zinu, ka Kraukļa kungs ir ļoti aizņemts gan ar tiešo, gan ļoti sabiedrisko darbu, ko viņš veic ārpus novada, taču nedrīkst atstāt novārtā savu tiešo darbu, un savi padotie viņam ir jākontrolē.
Novada administrācijā pie atbildīgo ierēdņu durvīm ir jābūt informācijai, kad un cikos pieņem iedzīvotājus personīgos jautājumos. Arī pie novada domes priekšsēdētāja durvīm.
