Valkas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Jānis Batalauskis paredz, ka pēc jauno ārstniecības noteikumu pieņemšanas var rasties konflikti ar tiem, kuri meklē palīdzību uzņemšanas nodaļā, turklāt ne jau mediķu vainas dēļ.
Valkas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Jānis Batalauskis paredz, ka pēc jauno ārstniecības noteikumu pieņemšanas var rasties konflikti ar tiem, kuri meklē palīdzību uzņemšanas nodaļā, turklāt ne jau mediķu vainas dēļ.
Visdārgāk būs jamaksā tiem cilvēkiem, kuri vērsīsies pēc palīdzības slimnīcas uzņemšanas nodaļā pēc ģimenes ārsta darba laika — vakara un nakts stundās vai brīvdienās. “Turpmāk dežurējošais ārsts talonus izrakstīt nevarēs. To varēs darīt tikai ķirurgs vai traumatologs un tikai traumu gadījumā. Pacienta iemaksa uzņemšanas nodaļā ir divi lati. Ja tur notiek kāda palīdzības sniegšana, piemēram, šūšana vai kāda cita darbība, kas ir paredzēta ambulatoro operāciju sarakstā, jāmaksā vēl trīs lati. Tātad pieci lati uzņemšanas nodaļā ir minimālā samaksa, kas palīdzības lūdzējam ir jāmaksā,” skaidro slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Dežūrārstam valsts nemaksā par ambulatori padarīto darbu
Ja stāvoklis ir tāds, ka slimnieks nekavējoties jāievieto stacionārā, tad viņam būs jāmaksā noteiktie trīs lati dienā. Visvairāk valdes priekšsēdētāju uztrauc, ka uzņemšanas nodaļā apmaksātu palīdzību var sniegt tikai ķirurgs vai traumatologs. Gandrīz visi dežurējošie ārsti paši spēj sašūt mazas brūces. “Jaunie noteikumi degradē dežūrārstu institūciju. Viņi pārvēršas par dispečeriem, kuri norāda, pie kā cietušajam vērsties. Savukārt, ja dežūrārsts cietušajam palīdzēs, tad viņš to darīs bez atlīdzības,” situācijas aplamību apraksta J. Batalauskis. Viņš stāsta par kādu nesenu gadījumu, kad cietušajam ar izmežģītu plecu par palīdzību bija jāšķiras no 20 latiem. Cietušajam bija jāmaksā abas pacienta nodevas. Lai izdarītu nepieciešamās manipulācijas, viņam veica intravenozo īslaicīgo narkozi (deviņi lati), un visbeidzot notika pleca ievilkšana.
Ir izveidota tabula, kādi speciālisti kādas manipulācijas drīkst veikt, lai viņiem par to maksātu. Piemēram, brūci sejā drīkst sašūt tikai attiecīgs speciālists. Parastam ķirurgam par to nemaksās. “Dzīvības briesmas cilvēkam nedraud. Viņam uzlīmē plāksteri un iesaka nekavējoties doties uz Rīgu pie speciālista. Domāju, ka mūsu slimnīcas ķirurgi ir gana labi speciālisti, lai nevainojami sašūtu arī brūci sejā. Protams, to nevajadzētu darīt citam speciālistam, bet ķirurgam gan. Viņam ir gan atbilstoši instrumenti, gan materiāli, lai darbu paveiktu nevainojami,” pārliecināts galvenais ārsts.
Ērces izvilkšana bērnam — trīsarpus latu
Satraucoša situācija ir radusies arī bērnu vecākiem. Ja slimnīcas uzņemšanas nodaļā bērnam būs jāizņem piesūkusies ērce, valsts šo procedūru neapmaksās. Vecākiem tas izmaksās trīsarpus latu. No maksas pakalpojumiem nav atbrīvota neviena pacientu kategorija. Samaksa par ērces izņemšanu attiecas arī uz represētajiem, Černobiļas avārijas seku likvidētājiem un visiem pārējiem, kuriem agrāk nevajadzēja maksāt. “Paradoksāla šķiet arī situācija par palīdzības sniegšanu bērniem — ja kāds nokritīs no šūpolēm sabiedriskā vietā, viņš būs tiesīgs saņemt neatliekamo palīdzību bez maksas, bet, ja dzīvoklī izkritīs no gultas un gūs traumu, tad nevarēs saņemt neatliekamo palīdzību, ja tā nav dzīvību apdraudoša trauma,” stāsta J. Batalauskis. Jautāts, kā noteikt robežu, kad dzīvība ir apdraudēta un kad ne, valdes priekssēdētājs, atsaucoties uz normu izstrādātājiem, pastāstīja, ka, izsaucot ārstu, reģistratoram sīki jāizstāsta par pacienta veselības stāvokli. No stāstītā tiek pieņemts lēmums, vai konkrētajā gadījumā sniedzama neatliekamā medicīniskā palīdzība vai jāmeklē ģimenes ārsta palīdzība. Lēmumu paziņo palīdzības izsaucējam. “Mēs savus pacientus joprojām turpinām apkalpot pēc vecā principa. Pēc jaunajiem standartiem mums ir 50 procenti nepamatotu izsaukumu neatliekamās palīdzības sniegšanai. Šī sistēma ir jāpārstrādā. Ja Rīgā šāda sistēma var darboties, tad laukos situācija ir ļoti atšķirīga. Rīgā ikviens var iesēsties trolejbusā un aizbraukt uz attiecīgā profila slimnīcu. Kādu palīdzību varēs saņemt iedzīvotājs Zvārtavā, ja par mediķu izsaukumu jāmaksā trīs latu nodeva un 25 santīmi par katru nobraukto kilometru? Uzzinot izsaukuma kopējo izmaksu, vecākam cilvēkam radīsies sirdsdarbības traucējumi,” norūpējies ārsts. Noteikumos paredzēts, ka ģimenes ārstam būtu jāpieņem arī līdz pulksten 19.00. J. Batalauskis rosina ģimenes ārstus vienoties par kaut kādu grafiku, lai vienam no viņiem būtu darba laiks līdz septiņiem vakarā. Tad varēs izrakstīt norīkojumu pie speciālista un pacienta izdevumi samazināsies. Skumji, ja šādu noteikumu dēļ cilvēki mēģinās paši izvilkt ērci ar pinceti, apliet ar spirtu, eļļu un citiem sev zināmiem, bet riskantiem līdzekļiem.
Veselības aprūpes reforma uz pacientu rēķina
Galveno ārstu izbrīna, ka cilvēki tik vienkārši ir samierinājušies ar medicīnisko pakalpojumu neparasti straujo sadārdzināšanos. Pacienta iemaksa pie speciālista ir sadārdzinājusies par 400 procentiem. Ārstēšanās stacionārā terapeitiskiem slimniekiem ir sadārdzinājusies par 200 procentiem. Daudzas zāles gada laikā ir kļuvušas četras reizes dārgākas. Notiekošā veselības reforma tiek veikta lielākoties uz pacientu rēķina. “Par katru saslimšanas gadījumu slimnīca saņem mazāk kā agrāk. Uz simtiem slimnieku šī summa pārvēršas daudzos latos. Esmu starp tiem, kas līgumu par stacionāra darba samaksu ar Valsts obligātās apdrošināšanas veselības aģentūru nav parakstījis. Arī par ambulatoro ārstēšanu līgumu neesmu parakstījis, jo šā līguma finansiālā daļa uzrakstīta neskaidri un neviens man nevarēja paskaidrot, ko nozīmē atsevišķi līguma punkti. Līgums ir pārlieku samudžināts,” neapmierināts J. Batalauskis.
Gultas dienas vērtība ir ļoti zema. Ja Valgā valsts par dzemdībām maksā 250 latu, tad Valkā par šo pakalpojumu saņems apmēram 130 latu. Līdz šim Valkas slimnīcas stacionāra pakalpojumus izmantojušie ir bijuši gana solīdi un precīzi samaksājuši visu, kas jāmaksā. Tagad, kad summa par uzturēšanos slimnīcā dubultojusies, grūti paredzēt, vai turpmāk slimnieki spēs norēķināties.
