Ceturtdien, 6. septembrī, darba vizītē Valkā un Strenčos ieradās veselības ministre Ingrīda Circene. Valkā ministre apskatīja Vidzemes slimnīcas jauno steidzamās medicīniskās palīdzības punktu un tikās ar Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Uģi Muskovu, bet pēc tam devās uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu.Veselības ministrija izstrādā koncepciju par veselības aprūpes organizēšanu un stratēģiju Latvijā. Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas vadībai ir informācija, ka šo iestādi plānots apvienot ar Vidzemes slimnīcu Valmierā.Par to, vai tā tiešām var notikt, kā arī par gaidāmo veselības nodokli un Veselības ministrijas iecerēm uzlabot veselības aprūpes pieejamību steidzamās palīdzības punktos, lasiet intervijā ar veselības ministri Ingrīdu Circeni.- Vai tiešām Veselības ministrijai ir plāns pievienot Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu Vidzemes slimnīcai Valmierā?- Mums katrā gadījumā tas nav prioritārs jautājums. No manas puses šāds jautājums nav iniciēts, un 10 mēnešu laikā ne reizi nav izskanējis. Ņemot vērā, cik bieži mainās ministri, iespējams, kaut kas tāds ir lemts iepriekšējo ministru laikā. Pašreiz mēs redzam, ka pakalpojumi Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā ir ļoti labi, ir sakārtota infrastruktūra, pietiekami daudz speciālistu un personāla. Ir dažas lietas, ko es gribētu noskaidrot ministrijā. Viena no tām, – kādas bijušas iepriekšējās iestrādes saistībā ar pusceļa māju (pusceļa mājā sniedz īslaicīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem, lai apgūtu iemaņas patstāvīgai dzīvei, – redakcijas piezīme). Tas ir ļoti būtisks jautājums, un labi, ka tagad ir aktualizējies. Garīgās veselības aprūpē ambulatorais dienas stacionārs un pusceļa māja ir virzieni, kuru darbība jāstiprina. Līdz ar to mums ir jātiekas ar Labklājības ministriju, jārunā, kāda ir pašvaldību loma, kas par ko var maksāt. Ir neticami, ka šobrīd pusceļa māja Strenču slimnīcā ir tukša un tāda iespēja netiek izmantota. Varbūt tā tiešā veidā nav ārstniecība, jo ārstnieciskā daļa kalkulācijā ir ļoti neliela. Vairāk tā ir sociālā funkcija, un attiecīgi vairāk tā ir Labklājības ministrijas un pašvaldības sadaļa. Taču katrā gadījumā mēs no savas puses darīsim, ko varēsim, lai palīdzētu. – Tiekoties ar Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas vadību un mediķiem, jūs diskutējāt arī par šīs ārstniecības iestādes vīziju. Kādu jūs to redzat?- Slimnīca ir laba. Mēs no savas puses redzam, ka tā var attīstīties. Iespējams, ir pat atsevišķi pakalpojumi, ko viņi varētu veikt vairāk. Tad, kad mēs tiksim ārā no ekonomiskās krīzes, domāju, varēsim vairāk likt akcentu uz profilaksi, ko varētu papildus īstenot, lai būtu mazāk hronisko pacientu.- Valkā jūs apskatījāt jauno steidzamās medicīniskās palīdzības punktu. Ko, jūsuprāt, vajadzētu uzlabot, padarot veselības aprūpi vēl pieejamāku Valkas novada iedzīvotājiem? – Vispirms jāteic, ka steidzamās palīdzības punkta atvēršana Valkā bijusi ļoti sekmīgs risinājums. Kopš darba uzsākšanas 1. augustā ir pieņemti vairāk nekā 120 pacientu, kuri citādi būtu nonākuši Valgā vai Valmierā. Taču, piemēram, nonākot Valmierā ar saslimšanu vai traumu, ja cilvēki pēc tam netiek stacionēti, viņiem būtu transporta problēmas, lai nokļūtu mājās.Problēma, kas vēl jārisina steidzamās medicīniskās palīdzības punktos, ir rentgena pieejamība.Jau pavasarī piedāvāju, ka mēs varētu iegūt Eiropas finansējumu, lai papildus apmācītu neatliekamās palīdzības personālu – nevis kā radioloģijas asistentu, bet apmācīt ārstu palīgus veikt rentgena uzņēmumus pirmās palīdzības līmenī. Pašreiz notiek diskusijas ar radiologu asociāciju par to, kas varētu būt šis apjoms. Ja izdotos iecerētais projekts, tad steidzamās palīdzības punktos varētu veikt rentgena uzņēmumus un pārsūtīt digitāli vai nu, piemēram, uz Vidzemes slimnīcu Valmierā, vai arī Gaiļezeru, kur dežurējošie speciālisti tos nolasītu un sniegtu atbildi. Pašreiz nauda projektam ir iegūta, notiek sarunas par apmācības programmu. Tas varētu būt nākamais gads, kad mēs šo jautājumu atrisinātu pilnībā visos neatliekamās palīdzības punktos Latvijā. Protams, ja ir ārkārtas situācija, tad rentgenu uz vietas neveiks, bet vedīs pacientu uz slimnīcu, lai viņš saņemtu augstāka līmeņa medicīnisko palīdzību.- Mūsu lasītāji vaicā, kā lai plānoto veselības nodokli samaksā ilgstošie bezdarbnieki, ja viņi nevis ļaunprātīgi atsakās maksāt nodokli, bet vienkārši nevar dabūt darbu tādā mazpilsētā kā Valkā? Vai tad ārsts viņiem atteiks palīdzību, ja dzīvībai draudēs briesmas?- Ja dzīvībai draudēs briesmas, tad mediķi neatteiks nevienu pakalpojumu, kas saistās ar neatliekamo palīdzību. Tā simtprocentīgi jebkuram Latvijas iedzīvotājam tika un tiks nodrošināta.Taču tādu problēmu kā ilgstošais bezdarbs diez vai veselības aprūpe atrisinās. Programma, kas ir saistīta ar nodarbinātību, ir Labklājības ministrijai. Divi gadi bezdarbniekam, ko esam ielikuši iekšā, ir diezgan liels laiks, un reģistrēts bezdarbnieks no valsts puses ir apdrošināts. Taču ir jāatrod, kā sevi nodarbināt turpmāk. Man žēl to teikt, bet nevar visu mūžu dzīvot ar apziņu, ka nav darba. – Kādas ir pašreizējās prognozes veselības nodokļa jeb obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanā Latvijā?- Pagaidām esam tikuši līdz valsts sekretāriem un no visām ministrijām gaidām viņu priekšlikumus. Tad iesim uz valdību. Esam atvērti visiem risinājumiem. Ir tikai vajadzīgs, lai iezīmē faktu par nodokļa maksāšanu darbspējīgā vecumā (bez attaisnota iemesla), un rezultātā plānveidā ilgtermiņā pieaug finansējums veselības aprūpes nozarei. Tas, ko lūdzam, ir 0,1 procents iekšzemes kopprodukta gadā, sasniedzot 2019. -2020. gadā miljardu, kas būtu divreiz vairāk kā šodien. Tas ir skaidri un saprotami. Tad mēs varam mazināt rindas, mazināt pacientu iemaksu, kaut sākot ar stacionāru, kas vairs nav 9,5 lati, bet, piemēram, sākumā pieci lati un tad trīs lati, kā līdzmaksājums. Tad varam pateikt, ka, ejot pie speciālista, nav jāmaksā nekas un, ja tu esi apdrošināts, iespējams, varam dot labākus nosacījumus medikamentu kompensācijai. Katrā gadījumā neatliekamā palīdzība, hroniskie pacienti – tie visi no valsts puses ir aizsargāti – Kurām iedzīvotāju grupām nebūs jāmaksā veselības nodoklis?- Tie ir: studenti; bērni līdz 18 gadu vecumam (ja viņi turpina mācīties, tad visu mācību laiku, ja tās ir dienas studijas); pensionāri; māmiņas, kurām ir bērni līdz trīs gadu vecumam; ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu un viens no tiem ir pirmsskolas vecumā; oficiāli reģistrētie bezdarbnieki; invalīdi; hroniskie slimnieki. – Kad šo veselības nodokli Latvijā varētu ieviest?- Mēs bijām plānojuši, ka tā varētu būt 2013. gada otrā puse. Varētu arī uzsākt kā testa režīmu. Galvenais ir sistēmu sakārtot plānveidā. Tas, par ko mēs cīnāmies, ir arī veselības aprūpes pieejamība, lai cilvēks jūtas drošs savā dzīvesvietā. Protams, katrā mazpilsētā neieliksim sirds ķirurģiju, neizdarīsim magnētisko rezonansi, taču cenšamies panākt veselības aprūpes pieejamību ar tiem līdzekļiem, kas mums ir. Saprotu, ka cilvēki grib, lai viss viņiem būtu pie mājām, taču tas nav reāli. Pakalpojums ir vajadzīgs uz iedzīvotāju attiecīgu skaitu, un mēs varam tikai vēlēties, lai Latvijā būtu vairāk iedzīvotāju.
VIEDOKĻI
Vents Armands Krauklis, biedrības “Atbalsts Valkai” valdes priekšsēdētājs (organizēja I. Circenes vizīti Valkā un Strenčos): – Jau tad, kad es vēl biju Saeimas deputāts, Strenču slimnīca ar savām problēmām vērsās pie manis, un mēs kopīgi tās atrisinājām. Pirms kāda laika Strenču slimnīca vēlreiz lūdza palīdzēt. Vairākas reizes biju Rīgā pie veselības ministres un, protams, runājām arī par steidzamās medicīniskās palīdzības punkta atvēršanu Valkā. Mēs ar ministri esam dažādās politiskās partijās, taču mans princips ir tāds, ka, risinot jautājumus, nedrīkst skatīties pēc partejiskā principa. Ingrīdu (I. Circeni – redakcijas piezīme) es pazīstu ļoti sen. Viņa bija mana kolēģe Saeimā, mums vienmēr bijušas konstruktīvas attiecības, un man šķita ļoti svarīgi, lai ministre ar savām acīm redz, kāda ir situācija Valkā, un to, ka Strenčos ir lieliska slimnīca. Ja kāds plānotājs domā, ka ir loģiski to apvienot, piemēram, ar Vidzemes slimnīcu, vai arī, ka slimnīcas ambulatorais centrs psihiatrijas pacientiem jāveido Valmierā, tas ir absurdi, jo Strenču slimnīcā viss jau ir. Tās ir lietas, kas obligāti jāizrunā. Ja argumentācija būs loģiska un pamatota, zināju, ka ministre ieklausīsies, un tā arī notika. Vitālijs Rodins, Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētājs: – Veselības ministre Ingrīda Circene Strenču slimnīcā bija pirmo reizi. Ļoti labi, ka viņa visu redzēja savām acīm. Parādījām pusceļa māju, diennakts centru, jauno rehabilitācijas nodaļu un tuberkulozes nodaļu. Veselības ministrijas vīzijās ir rakstīts, ka ambulatoro dienestu mūsu pacientiem grib taisīt Valmierā, ka mūsu pacienti brauks tur pie ārsta, taču mums viss jau ir – medicīniskais personāls, telpas. Veselības ministrija arī gribēja mūs apvienot ar Vidzemes slimnīcu. Ministre par to neko nezināja un, kamēr neizzināšot situāciju, mums neko nesolīja.
