Krīze Latvijas medicīnā neradās vienā dienā, tā ir gadiem ilgstošas bezdarbības un politiskā populisma un visatļautības rezultāts.
Krīze Latvijas medicīnā neradās vienā dienā, tā ir gadiem ilgstošas bezdarbības un politiskā populisma un visatļautības rezultāts.
Šo krīzi ir radījušas bailes uzņemties politisko atbildību un pieņemt nepopulārus lēmumus apstākļos, kad par partiju un politiķu reitingiem tika domāts vairāk nekā par medicīnas nozarei nepieciešamajām reformām. Sistēmā ilgus gadus valdījušas jukas un sadrumstalotība. Mums tas ir jānovērš. Ir jāsaprot, kas nefunkcionē, jāapzina problēmas un jāredz gaisma tuneļa galā — jāpiedāvā skaidrs risinājums krīzes pārvarēšanai.
Runājot par izmaiņām medicīnas nozarē, ir jārunā par izmaiņām veselības aprūpes sistēmā kopumā. Gan iedzīvotājiem, gan medicīnas darbiniekiem ir nepieciešama drošības sajūta, ka veselības aprūpes sistēma strādā nevainojami. Šādas sistēmas centrā ir jābūt pacientam.
Aigara Kalvīša valdība jau ir pieņēmusi vairākus sistēmas sakārtošanai nepieciešamus dokumentus, daļu no kuriem politiķi gadiem ilgi kā karstus kartupeļus vāļājuši no rokas rokā, nevarēdami izšķirties par jelkādu risinājumu. Veselības aprūpes nozarē papildu ieguldītie 34,5 miljoni latu šogad jau novirzīti valdības noteiktajām prioritātēm — primārajai veselības aprūpei, neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kompensējamajiem medikamentiem un ārstniecības personu algu palielinājumam. Valdības atbalstītā jaunā ģimenes ārstu finansēšanas modeļa svarīgākā iezīme ir primārās veselības aprūpes sistēmas tuvināšana iedzīvotājiem. Tā galvenokārt vērsta uz to, lai cilvēki savlaicīgi vērstos pie ārsta, ātrāk atklājot veselības problēmas un ātrāk tās izārstējot. Pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā esam palielinājuši finansējumu kompensējamām zālēm un to darīsim arī nākamgad. Jau ar 1. jūliju ārsti saņems vidēji par 73 latiem lielāku atalgojumu, tā pieaugums paredzēts arī turpmākos piecus gadus. Šķiet, ka lielākā daļa mediķu šobrīd ir sapratuši, ka krīzi sistēmā nevar pārvarēt viens ministrs, viena ministrija, vieni anesteziologi, medmāsas vai ārsti. Vai nu mēs spējam strādāt un uzvarēt visi kopā, vai arī piedzīvosim kārtējo neveiksmi. Veselības ministrija šobrīd strādā kā vienota komanda, kurai ir savs ilgtermiņa redzējums par turpmāko sistēmas attīstību. Vieglas dienas un populistiskus lēmumus arī turpmāk nesolu, tikai sūru darbu un smagas reformas. Mūsu sistēmas centrā ir pacients, kuram jābūt drošam, ka nelaimes brīdī saņems augstvērtīgu medicīnisko palīdzību, un kurš pats arī ir līdzatbildīgs par savu veselību.
— Bažas pacientos par nākotnē arvien augošiem līdzmaksājumiem viesušas Veselības ministrijas plānotās izmaiņas valsts kompensējamo zāļu sistēmā, no 1. jūlija ieviešot references jeb zemākās cenas principu. Cik lielā mērā palielināsies pacientu maksājumi?
— Ministrija references (zemākas) cenu ievieš, lai mazinātu pacienta un valsts izdevumus par medikamentiem. Sākotnēji references cenu piemēros gadījumiem, kad valsts konkrētas slimības ārstēšanai nepieciešamos medikamentus pacientam kompensē 50%, 75% vai 90% apmērā. Ārstam būs jāizraksta vienas no zālēm ar identisku aktīvo vielu, bet atšķirīgu cenu, izvēloties lētākās (references) zāles no savstarpēji aizvietojamu zāļu grupas. Pacientam tiek nodrošināta nepieciešamā ārstēšana, bet samazināti pacienta un valsts izdevumi, salīdzinot ar situāciju, ja tiktu izrakstītas dārgākas zāles, kuru iedarbība neatšķiras no lētākajām.
Savukārt tiem medikamentiem, kurus valsts kompensē 100% apmērā, piemēram, insulīnam, references cenas principu pagaidām piemēros.
Kompensējamo zāļu sarakstā tiek iekļautas recepšu zāles, tātad medikamenti, kuru izrakstīšana un lietošanas uzraudzība ir ārsta kompetencē, tādēļ situācija, kad pacients nosaka, kādas zāles vēlas saņemt, ir nepieņemama. Ja ārsts izvēlas izrakstīt zāles, kuru cena pārsniedz references cenu attiecīgajā grupā, to jāpamato medicīniski, kā arī pacientam jābūt informētam par šo lēmumu.
— Tātad tiks paplašināts to diagnožu saraksts, kam pienākas zāles ar atlaidēm?
— Samazinot izdevumus katram atsevišķam pacientam un vienlaikus saglabājot ārstēšanas kvalitāti, rodas iespēja palielināt to pacientu skaitu, kuri saņem kompensējamās zāles. Valsts uzdevums ir palīdzēt visiem iedzīvotājiem, un šobrīd zemāko cenu ieviešana ir viens no reālākajiem veidiem, kā uzlabot pieejamību kompensējamām zālēm. Proti, zāles saņems vairāk pacientu esošajās diagnožu grupās, radīsies iespēja iekļaut jaunas zāles, kuras līdz šim netika iekļautas līdzekļu trūkuma dēļ, tiks uzsākta kompensācija jaunām diagnozēm. Nākotnē tiks izvērtēta iespēja pārskatīt kompensācijas apmēru, samazinot pacienta līdzmaksājuma daļu.
— Vai izmaiņas farmācijā palielinās zāļu pieejamība un samazinās recepšu zāļu skaitu?
— Palielināsies zāļu pieejamība pacientiem ar smagām hroniskām slimībām, jo palielināsies to pacientu skaits, kuri varēs saņemt zāļu iegādes kompensāciju.
References cenu ieviešana neietekmēs recepšu zāļu skaitu.
To, vai medikaments ir izsniedzams ar vai bez receptes, nosaka ražotājs. Veicot salīdzinošu analīzi par bezrecepšu medikamentiem Eiropas Savienības valstīs, konstatējām, ka virkne medikamentu Latvijā tiek izsniegtas ar receptēm, bet citur tie aptiekās ir brīvā pārdošanā. Tāpēc gada sākumā nosūtīju vēstuli a/s “Olainfarm” un ārvalstu (Vācijas, Lielbritānijas, Īrijas, Čehijas, Polijas un Indijas) desmit zāļu ražotājfirmu pārstāvniecībām, lūdzot pārskatīt vairāku plaši lietojamu ibuprofēnu, ranitidīnu un loperamīdu saturošu zāļu izsniegšanas nosacījumus, izvērtējot iespēju tām piešķirt bezrecepšu medikamenta statusu.
Tomēr gribu atgādināt, ka medikamenti ir jālieto pareizi un racionāli saskaņā ar pamācību un ka katrs ir atbildīgs par pareizu zāļu lietošanu. Par medikamentu lietošanu ir jākonsultējas ar ārstu, kas noteiks diagnozi, izvērtēs slimības smagumu un noteiks nepieciešamo ārstēšanu.
— Vai ir noteikts “pakalpojumu grozs”, ko veselības aprūpē valsts garantē katram iedzīvotājam?
— Ir divi varianti, kā noteikt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Pirmajā — “pozitīvā” groza variantā — tiek noteikti pakalpojumi, kurus apmaksā valsts, otrajā — “negatīvajā” grozā tiek nosaukti pakalpojumi, kurus valsts neapmaksā. Pirmais variants ir ļoti sarežģīts, un tikai dažās valstīs ir mēģināts definēt visus apmaksājamos pakalpojumus (klasisks piemērs ir Origonas štats ASV). Atbilstoši 2004. gada 21. decembra MK noteikumu nr. 1036 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” (turpmāk tekstā — noteikumi) 14. punktam ir noteikti pakalpojumi, kurus valsts neapmaksā (tātad visi pārējie tiek apmaksāti).
— Ko pacientam darīt, ja ātrā medicīniskā palīdzība tomēr vajadzīga, bet nav iespējams samaksāt noteikto maksu?
— Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigāde neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajam vai saslimušajam bez maksas sniedz notikuma vietā, kā arī transportēšanas laikā uz slimnīcu, ja ir apdraudēta cietušā dzīvība (piemēram, pēkšņa saslimšana, hroniskas slimības paasināšanās, nelaimes gadījums, avārija, katastrofa, smaga mehāniskā, termiskā, ķīmiskā vai kombinētā trauma, elektrotrauma, svešķermenis elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana, saindēšanās, pēkšņa saslimšana vai trauma bērnam sabiedriskā vietā), ja atbilstoši diagnozei vai veselības stāvokļa smaguma pakāpei nepieciešama pacienta neatliekama pārvešana; dzemdētājas nogādāšana attiecīgajā ārstniecības iestādē; ārpus ambulatoro ārstniecības iestāžu darba laika, ja gaidīšana līdz darba laika sākumam var apdraudēt cilvēka dzīvību).
Lai nevajadzētu segt neatliekamās palīdzības brigādes izmaksas (kad izsaukumam nav medicīnisko indikāciju), ir jāvēršas pie sava ģimenes ārsta vai dežūrārsta.
— Kā var izvērtēt dzīvībai vai veselībai bīstamu stāvokli?
— Tuvākajā laikā tiks noteikti precīzāki kritēriji, kādos gadījumos neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukums ir pamatots, bet kuros — ne, lai samazinātu interpretācijas iespējas. Ja cilvēkam ir sāpes sirds rajonā, bet mediķi konstatē, ka viņa dzīvībai briesmas nedraud, izsaukumu nedrīkst uzskatīt par nepamatotu.
Tomēr alternatīvas pieņemtajam lēmumam nebija. Viens izsaukums valstij maksā vidēji 26 latus, viena diena slimnīcā — 20 latu. Sistēma bija tik ļoti pārslogota, ka nespēja nodrošināt izsaukumu apkalpošanu. Varēja izveidoties situācija, ka cilvēkam, kura dzīvība tiešām ir apdraudēta, nav iespējams sniegt neatliekamo palīdzību, jo neatliekamā palīdzība ir novirzīta, lai strādātu ģimenes ārstu vietā. Vidēji gadā mēs zaudējām simt cilvēku dzīvību tikai tāpēc, ka nespējām laikā sniegt neatliekamo palīdzību.
Esam iecerējuši palielināt dežūrārstu skaitu reģionos, lai saslimšanas gadījumos, kad nav draudu dzīvībai, cilvēki varētu saņemt nepieciešamo palīdzību brīvdienās un svētku dienās. Tāpat vienmēr pastāv iespēja vērsties tuvākās daudzprofilu slimnīcas uzņemšanas nodaļā, ja ģimenes ārsts nav pieejams.
— Vai maznodrošinātie un tie, kuru ienākumi ir zem iztikas minimuma, turpmāk spēs segt līdzmaksājumus medicīniskajā aprūpē?
— Ir noteiktas iedzīvotāju grupas, kas atbrīvotas no pacienta iemaksām. Šādu cilvēku skaits sasniedz 900 000 cilvēku. Viņu vidū ir bērni vecumā līdz 18 gadiem; grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, ja tiek saņemti veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības norisi un pēcdzemdību novērošanu; politiski represētās personas; Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā cietušās personas; trūcīgās personas, kas par tādām atzītas saskaņā ar normatīvajiem aktiem; tuberkulozes slimnieki un pacienti, kuriem veic izmeklējumus tuberkulozes noteikšanai; psihiski slimas personas, saņemot psihiatrisko ārstēšanu; pacienti, saņemot hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras, un vēl vairāku citu kategoriju iedzīvotāji.
Var piekrist, ka tomēr daļai cilvēku var rasties problēmas pacientu iemaksas maksājumos. Mums ir izveidojusies cieša sadarbības ar Latvijas Pensionāru federāciju, ar kuras pārstāvjiem tiekamies katru mēnesi. Esam saņēmuši gan viņu, gan Invalīdu tiesību aizsardzības centra, Latvijas ārstu biedrības un citu nevalstisko organizāciju priekšlikumus jauno finansēšanas noteikumu uzlabošanai, kurus izskatīsim un iesniegsim apstiprināšanai valdībā. Ierosinājumus gaidām arī no pašvaldībām un ikviena Latvijas iedzīvotāja.
— Būs jāmaksā vairāk par pacientu uzturēšanos slimnīcā. Vai daudzi pacienti to spēs?
— Noteikumi neparedz pacientu iemaksas maksājumus par slimnīcā veiktajām sarežģītajām manipulācijām (operācijas, diagnostiskie izmeklējumi). Tādējādi daļai pacientu (piemēram, ķirurģiskiem pacienti) iemaksas vienas hospitalizācijas gadījumā samazināsies. Vairāk pašreiz ir jāmaksā terapeitiskiem pacientiem. Noteikumos ir iestrādāts mehānisms, kas nodrošina pacientu plūsmas novirzīšanu uz vietējām slimnīcām gadījumos, kad nav nepieciešama hospitalizācija rajonu daudzprofilu slimnīcās. Pacientu iemaksa slimnīcā par pavadīto dienu vietējā slimnīcā ir trīs lati, bet daudzprofilu — pieci lati, tādējādi ar to pacients nav “ieinteresēts” vieglākos saslimšanas gadījumos ārstēties augstāka līmeņa slimnīcā.
— Ko darīt pacientiem, kuriem nepieciešama steidzama plānveida operācija, bet rinda pienāk tikai pēc gada vai vēl vēlāk un pat noteikto daļējo samaksu par operāciju, piemēram, endoprotezēšanu nevar un nevarēs samaksāt?
— Ja ir nepieciešama operācija neatliekamā kārtā, tad rinda netiek veidota un pakalpojumu sniedzējam ir pienākums sniegt ārstniecisko palīdzību. Indikācijas šādai operācijai nosaka ārstniecības persona un VOAVA apmaksā šādus pakalpojums. Lai steidzamā kārtā nodrošinātu pacientiem nepieciešamos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus ortopēdijā (gūžas un ceļa locītavu endoprotezēšanai), aģentūra veido papildu rindas, pamatojoties uz konkrētām medicīniskajām indikācijām, kuru esību pacientam apstiprinājis ārstniecības iestādē izveidots ārstu konsilijs.
Nobeigumā katram iedzīvotājam novēlu labu veselību un ik dienu censties domāt, kā to saglabāt. Bet tiem, kam nepieciešama mediķu palīdzība, tā tiks sniegta. Vienalga, kurā mūsu valsts rajonā jūs atrastos, visur veselības aprūpē strādā pašaizliedzīgi un kvalificēti cilvēki. Viņi jums palīdzēs!
