Lauksaimniecība. Savu vērtējumu 2011. gadam, apkopojot notikumus nozarē, ir devusi arī Zemnieku saeima.Organizācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Kuzmiča informē, ka saeima ir noteikusi gada uzvaru, notikumu, vilšanos, lielāko nejēdzību, pārsteigumu, nedraugu un gandarījumu.Gada uzvaraPēc “Eurostat” datiem, pēdējos septiņos gados lauksaimniecībā apstrādāto zemes platību skaits ir palielinājies par 20 procentiem, kas ir straujākais pieaugums starp visām Eiropas Savienības valstīm.Gada notikumsPar to Zemnieku saeima uzskata pamatakmens iemūrēšanu jaunajai zemnieku piena pārstrādes rūpnīcai Jelgavā. Ar to ir likti pamati turpmākai stabilitātei un attīstībai kooperācijai piensaimniecībā. Vajadzēja paiet 20 neatkarības gadiem, lai 600 zemnieku saimniecības noticētu kopīgam spēkam un apvienotos.Gada vilšanāsŠis gads un Eiropas Savienības vadošo ierēdņu nostāja parādīja, ka Eiropas Savienības deklarētā vienlīdzība ir tikai tukšs sauklis, kas neatbilst patiesībai. Par to Latvijas zemnieki pārliecinājās pēc Eiropas komisijas lēmuma Baltijas valstīm atkal piešķirt viszemākos atbalsta tiešmaksājumus. Saskaņā ar šo lēmumu Baltijas lauksaimnieki vēl 2020. gadā saņems 52 procentus no Eiropas Savienības vidējā atbalsta, bet, piemēram, Nīderlandē tas būs 142 procenti.Gada nejēdzībaPar tādu organizācija uzskata Saeimas ārkārtas vēlēšanas, kuru dēļ tika atlikta Zemes kreditēšanas programmas ieviešana. Iznākumā zemi sākuši izpirkt ārzemju pilsoņi.Gada pārsteigumsTo zemnieku līderiem sagādājis Valsts prezidents Andris Bērziņš, aktīvi iesaistoties zemnieku interešu aizstāvībā. Pirmo reizi zemnieku problēmas ir sadzirdētas Valsts prezidenta līmenī. Zemkopjiem tas tiešām bijis priecīgs pārsteigums.Gada nedraugsPar tādu Zemnieku saeima uzskata Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāru Dačjanu Čološu, kurš akceptējis netaisnīgo lēmumu par atbalsta maksājumiem.Gada gandarījumsPēc daudziem gadiem Baltijas valstis ir spējušas apvienoties kopīgai cīņai par taisnīgu kopīgo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada.
