Vispirms mazu piezīmīti par notikumiem tepat Latvijā. Ir savākts vajadzīgais parakstu daudzums, lai tiktu rīkots referendums par kaut ko nezin ko.
Vispirms mazu piezīmīti par notikumiem tepat Latvijā. Ir savākts vajadzīgais parakstu daudzums, lai tiktu rīkots referendums par kaut ko nezin ko. Par neesošiem likumiem.
Opozīcijas politiķi cenšas pierādīt, ka šis fakts liecinot par tautas neuzticēšanos valdībai. Juridiski šāds formulējums nav pat paredzēts, tāpēc arī referendumā var kaut vesels miljons nobalsot par drošības likumu grozījumu atcelšanu (kuri jau atcelti), bet juridiskās sekas var būt tikai čiks par vairākiem miljoniem. Tā kā valdībai, pēc daudzu domām, “miljoni aug uz celmiem”, tad arī šis aspekts reti kuru interesē.
Bet ir arī vēl cita sakarība. Ja parakstu vākšanā piedalījās tikai valdības kritiķi, tad jāsaprot, ka valdības atbalstītāji vispār savu viedokli neizteica. Ja būtu tāda balsošana: par vai pret valdības koalīciju, tad vēl grūti prognozēt, kāds būtu rezultāts. Šobrīd ar aģitāciju nodarbojas tikai opozīcijā esošās partijas, galvenokārt “Jaunais laiks”, savukārt valdības koalīcijas partijas faktiski klusēja diezgan lielā pašpārliecinātībā.
Līdz referendumam vēl krietns laiks, šajā starplaikā notiks prezidenta vēlēšanas, un tad var gadīties, ka kaismīgie “valdības gāzēji” jau būs stipri atsaluši. Cilvēkus ir ļoti viegli sakūdīt pret valdību, bet šādu noskaņojumu nav iespējams uzturēt ilgstoši nemainīgā spriedzē.
Krievijai medusmaize
Kad Krievijas politiķi, ieskaitot ārlietu ministru Lavrovu, runā par notikumiem Igaunijā, tad viņu sejās atmirdz patiesa laime. Un kā nu ne, ja tagad tik lieliska iespēja aizstāvēt dzīvo un mirušo cilvēktiesības kaimiņvalstī, kaut pašu zemē sen vairs nav ne miņas no demokrātijas un cilvēktiesībām. Starptautiskās reitingu kompānijas preses brīvības ziņā Krieviju ierindo valstu saraksta pašās beigās – līdzās Baltkrievijai un Ziemeļkorejai. Un demokrātisko spēku manifestāciju laikā tūkstošiem omoniešu slānī ar gumijas rungām pa labi un kreisi, ieskaitot garāmgājējus. Ja bijušais pasaules čempions šahā vēl nav ieslodzīts cietumā, tad tikai tāpēc, ka viņam nodrošināta ASV juridiskā aizstāvība (Kasparovam ir arī ASV pilsonība).
Krievu politiķi mīl atkārtot, ka Igaunija pārkāpusi Eiropas civilizācijas normas. Un to saka cilvēki, kuriem būtībā nav jēgas par Eiropas civilizāciju!
Maskava vēlētos izmantot situāciju, lai Igaunijai uzrīdītu pārējo pasauli, šķeļot ES un NATO valstu vienotību. Šīs cerības nepiepildījās, jo Eiropas un ASV valstu politiķu sašutums vēršas pret pašu Krieviju, tajā skaitā par “našistu” ālēšanos pie Igaunijas vēstniecības. Kad klaigājoši pusaudži aizturēja Zviedrijas diplomātu automašīnu, sekoja ne tikai Stokholmas protesta nota, bet pie Krievijas vēstniecības savu protestu sarīkoja zviedru jaunatne.
Kas tad ir šie “Naši” un “Jaunā gvarde”? Sergejs Dorenko runā par Kremļa departamentu, kas radīts Putina “aizstāvībai”. Organizācijas bez ideoloģijas, bet ar hunveibinu temperamentu un domāšanas līmeni. Bīstama spēle: kad savulaik Mao redzēja, ka hunveibini kļūst bīstami varai, plānprātīgā kustība tika likvidēta, “deleģējot” apmautos jauniešus par lauku nomaļu ideoloģiskajiem pārveidotājiem. Arī Krievijā tā kļūst par spēli ar uguni.
Igauņu iecirtība
Eiropa atzīst, ka pieminekļa pārvietošana ir Igaunijas iekšēja lieta, turklāt darbs veikts kulturāli un ar cieņu pret apbedījumiem. Tallinas politiķi par Tēnismegi objektu runājuši jau gadiem ilgi, un vislabākais brīdis šī darba veikšanai tika nokavēts. Prezidents Ilvess ziemā paredzētos darbus apturēja, jo saasinājums sabiedrībā izkropļotu priekšvēlēšanu kampaņu.
Maskava brēkā, ka igauņi rīkojušies tā, lai pazemotu Krieviju. Taisnības labad jāteic, ka Aļošas uzstādīšana galvaspilsētas centrā savulaik bija iecerēta kā igauņu tautas pazemošana, sak, mēs jūs iekarojām.
Maskavas žurnāliste Jevgēnija Albāsa Igaunijas lēmumu interesanti saista ar faktu, ka premjers Ansips karjeru sācis kā Tartu pilsētas kompartijas komitejas instruktors, kurš agrāko instruktora domāšanu saglabājis pat līdz šim brīdim. Tāpēc dažas nianses sanākušas visai robustā izpildījumā, galvenokārt runājot par sabiedriskās domas respektēšanu. Tajā pašā laikā reti kurš šaubās, ka grautiņi Tallinā ir Maskavas izprovocēti un tiem piemita tas pats hunveibiniskais raksturs kā “našistu” aktivitātēm Maskavā. Baumām par to, ka katram grautiņu dalībniekam bijis apsolīts samaksāt, gribas pat noticēt.
Un vēl viena interesanta doma, ko pieļāvuma veidā izteica minētā Albāsa. Proti, Tallinas centrā zeme ļoti dārga un iekārojama gan igauņu, gan krievu uzņēmējiem. Gluži kā tas notika Maskavas pievārtē Himkos, kur Brāļu kapus “pārvietoja” ar buldozeru.
Viens no Maskavas uztraukuma iemesliem arī tas, ka Tallinas piemēram var sekot citas valstis. Līdzīgs gadījums jau reģistrēts Ķīnā, kur krievu karavīru kaulus aizvāc no Harbinas centra (un Maskava par to klusē, jo baidās kaitināt ķīniešus). Vēlmju līmenī kaut kas tāds jau izteikts Ungārijā un Polijā. Vienīgi Vācija spiesta pieciest visu, kam saistība ar uzvaru pār hitlerismu.
Mirušo piemiņai tomēr lielās līnijās vajadzētu saglabāt zināmu svētuma slodzi, jo mirušo dvēseles pieder citai realitātes dimensijai. Mēs zaudēsim cilvēcību, ja sāksim zaimot kapus, bet tikpat nejēdzīgi ir tad, ja apbedījumi atrodas nepiemērotās vietās. Igauņi darīja pareizi, kad pārapbedīšanu ievadīja ar mācītāja vadītu rituālu. Tradīcija turklāt paredz, ka ekshumācija veicama ar mirušā piederīgo piekrišanu – to visai grūti izpildīt, ja apbedītie nav zināmi.
Pēc Tallinas notikumiem varam paredzēt divas lietas: uz ilgāku laiku sabojāsies ekonomiskie sakari ar Krieviju un pati igauņu tauta izjutīs ievērojamu cenu lēcienu. Krievu kopiena Igaunijā var nomierināties visai drīz, ja vien Maskavas garā roka šos ideoloģiski apmautos ļaudis pārtrauks izmantot kā piekto kolonnu.
Vērtējot gudras tautas viedokli
Ja vērtējam Krievijas varas elites attieksmi pret kaimiņvalstīm, tad bronzas Aļošas liktenis Tallinā ir tikai iegansts, lai Maskava uzkurinātu krievu sabiedrībā ksenofobiju pret visiem nekrieviem. Valdīt valsti var vienojot iedzīvotājus, un valdīt var šķeļot.
Izraēla, nodrošinot savu valstiskumu naidīgu musulmaņu ielenkumā, strikti pieturas pie uzskata, ka valsts stabilitāti var nodrošināt, ja pamatnācija ir vismaz 80 procentu iedzīvotāju. Latvijā vēsturiskā pamatnācija ir mazāk par 60 procentiem. Igaunijā tāpat īstu krievvalodīgo iedzīvotāju (neskaitot somus, karēļus, latviešus utt.) ir 25,6 procenti, un šajā kontekstā problēmas rada galvenokārt pilsētas. Jo lielāka cittautiešu kopiena, jo sarežģītāk risināt jautājumus par harmonisku sabiedrību. Latvijā apgrūtinājums ir arī lielais reliģisko konfesiju izsējums.
Par ko cīnās Izraēlas valdība? Problēmu rada tas apstāklis, ka ebreju ģimenēs maza dzimstība, savukārt arābu ģimenes tradicionāli ar bērniem svētītas. Lai ebreji savā valstī nenokļūtu mazākumā, jau premjers Šarons izlēma, ka nepieciešams samazināt teritoriju, okupētās nomales atstājot palestīniešiem. Dažu letiņu vēlme pievienot Abrenes novadu ar vairākiem desmitiem Latvijai nelojālu pilsoņu izraēliešos var izraisīt tikai izbrīnu.
Tā, protams, blakustēma, bet der pārdomāt.
