Strādājot “Ziemeļlatvijā”, tā nu iznācis, ka viena no manām iecienītākajām publikāciju tēmām ir par mājdzīvniekiem un par klaiņojošiem suņiem un kaķiem.
Strādājot “Ziemeļlatvijā”, tā nu iznācis, ka viena no manām iecienītākajām publikāciju tēmām ir par mājdzīvniekiem un par klaiņojošiem suņiem un kaķiem. Jāatzīst, ka šos rakstus galvenokārt lasa tie, kuri patiesi mīl dzīvniekus un uztraucas par viņu likteni. Nereti valcēnieši uz ielas mani uzrunā, lai pastāstītu par saviem mīluļiem. Pēc raksta “Dzīvnieku patversmē dzimst pēcnācēji” sastapos ar sievieti, kuras mīlulis nokļuvis dzīvnieku patversmē un tur nodzīvojis vairākas dienas. Kaķim nav bijušas nekādas atšķirības zīmes, tāpēc patversmes darbiniece Rita Luguze dzīvnieku nogādājusi patversmē. Diemžēl kaķa saimniecei nav tik daudz naudas, lai samaksātu mīluļa uzturēšanās izdevumus. Par dienu, ko kaķis pavadījis patversmē, saimniekam jāmaksā divi lati un desmit santīmu. Pēc raksta “Ziemeļlatvijas” mājas lapā saņēmām arī lasītāju komentārus. Piemēram, Ortenzijs raksta: “Pilnībā piekrītu, ka klejojošu suņu un kaķu Valkā paliek arvien mazāk. Šeit liels nopelns šā grūtā darba veicējai R. Luguzei. Paldies!” Savukārt Novērotājs izsakās šādi: “R. Luguze ķer ne tikai klaiņojošus kaķus un suņus, bet arī tos, kuriem ir kaklasiksniņas. Vai tiešām viņa neatšķir mājas kaķi no klaiņojoša?” Vērotāja raksta, ka “saimnieki savus siksniņkaķus nejēdz vāķīt, tad tas jādara Luguzes kundzei. Bērnu smilškastēs galvenie d…..i ir siksniņkaķi”.
Lasītāju paustie viedokļi pilnībā sakrīt ar manējo. Ja mājās dzīvo kaķis vai suns, par to ir jārūpējas. Dzīvnieks obligāti reizi gadā jāvakcinē pret trakumsērgu, jāreģistrē īpašā reģistrā un jāmaksā nodeva. Cik valcēnieši to ir izdarījuši? Visvieglāk jau ir kādu lamāt par neizdarīto, bet, ja dzīvnieku saimnieki paši neizpilda elementārās prasības, tad vienmēr rodas attaisnojums — nebija laika, informācijas vai pietrūka naudas.
Tik tiešām, Valkā arvien retāk uz ielām redz pusbadā klīstošus suņus. Arī bezsaimnieku kaķu bari neskraida pakaļ cilvēkiem un žēli nelūdz barību. Atzīstu, ir grūti paiet garām tādai likteņa pamestai radībiņai, bet, ja cilvēks nevar dot mājas, tad dzīvnieks jānogādā patversmē. Tikai tā mēs spēsim savest kārtībā šos jautājumus un radīt drošu dzīvi sev un saviem bērniem.
