Ne tikai Londonā notiekošajā Olimpiādē, bet arī Strenču un Valkas novadā riteņbraucēju līdzjutējiem bija iespēja vērot garu distanču braucienam līdzīgus skatus.
Pagājušajā nedēļā abus novadus sasniedza un šķērsoja starptautiskās ne-konferences “Velobrauciens par bibliotēkām 2012” dalībnieki. Vispirms viņi iepazinās ar bibliotēku Jaunklidža saieta namā, tad Vijciemā apmeklēja čiekurkalti, bet pēc tam devās uz Valku. Uz kopīga ceļa – 24 valstisVairāk nekā 100 bibliotekāri un viņu atbalstītāji no 24 valstīm ir iesaistījušies velotūrē pa Baltijas valstīm, braucot pa maršrutu Viļņa – Rīga – Tallina. Tiesa, ne visi dalībnieki nolēmuši nobraukt visu ceļu. Daļa velosipēdistiem pievienojas tikai noteiktā ceļa posmā. Atšķirībā no Olimpiādes riteņbraucējiem, šī braucēju kolona īpaši nesteidzas, bieži apstājas, lai paklausītos kādu koncertu, dzejas vārsmas vai apskatītu kādu interesantu tūrisma objektu. Kā “Ziemeļlatvijai” paskaidroja velotūres dalībniece un viena no ne-konferences organizētājām – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja un Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Silvija Tretjakova – velobrauciena mērķis ir popularizēt bibliotēkas un to piedāvājumus iedzīvotājiem, vienlaikus atgādinot par šo iestāžu nozīmi sabiedrības izglītošanā. Bibliotēku reklamēšanā, pievēršot sev uzmanību ar velobraucienu, ir iesaistījušies bibliotekāri no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Spānijas, Taivānas, Serbijas, Norvēģijas, Ukrainas, Vācijas, Indijas, Rumānijas, Zviedrijas, Amerikas, Dānijas, Arābu Emirātiem, Beļģijas, Baltkrievijas, Francijas, Mongolijas, Jaunzēlandes, Krievijas, Kanādas un Lielbritānijas. Visa maršruta garumā velobraucējus pavada arī Tallinas Centrālās bibliotēkas bibliobuss, kurā brauc mobilās bibliotēkas vadītāja Olga Ivaškeviča un prezentē tās nozīmi iedzīvotāju nodrošināšanā ar jaunākajām grāmatām vietās, kur nav publisko bibliotēku un to filiāļu. Savukārt šajā velotūres maršrutā mobilā bibliotēka cilvēkiem sniedz iespēju uzzināt, kādas grāmatas tiek izdotas Igaunijā. Solidarizējas ar velosipēdistiemTo Tallinas Centrālās bibliotēkas bibliobusa komanda piedāvāja arī valcēniešiem. Pie pilsētas kultūras nama autobuss gan apstājās pāris stundas pirms grafikā plānotā laika, bet vēlāk aizbrauca pretim velosipēdistiem, tādēļ daži interesenti, atnākot noteiktajā laikā uz Lugažu laukumu, jutās vīlušies, neredzot bibliotēku uz riteņiem. Nobīdes no grafika notika visu laiku. Arī paši velotūres dalībnieki Valkā ieradās pusotru stundu vēlāk nekā bija paredzēts iepriekš. Šoreiz tas ir saprotams, jo šādos pasākumos visu ar minūtes precizitāti grūti izplānot. To atzīst arī O. Ivaškeviča. “Ceļa garums no pilsētas uz pilsētu īsti nebija zināms, nevarējām arī paredzēt, cik ilgi katrā vietā nāksies uzkavēties,” saka mobilās bibliotēkas vadītāja, piebilstot, ka bibliobusa galvenais uzdevums ir paust solidaritāti ar bibliotekāriem uz velosipēdiem, jo gan autobusa darbinieki, gan tagad publisko bibliotēku darbinieki atrodas uz riteņiem. Pēc O. Ivaškevičas teiktā, par interesentu trūkumu Latvijā neesot jāsūdzas. Arī Valkā nepilnas stundas laikā autobusu apmeklējuši 19 cilvēki. “Vēlamies, lai iespējami vairāk cilvēku saprot, ka mobilās bibliotēkas spēj piedāvāt tikpat daudz un kvalitatīvu pakalpojumu kā stacionārās,” norāda O. Ivaškeviča. Kaut arī velosipēdistu kolona kavējās, daudzi interesenti atbraucējus pacietīgi gaidīja. Ieraugot tos tuvojamies kultūras namam, ovāciju netrūka. Pirmais viesus sveica Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs, īsumā pastāstot, kā norit dzīve faktiski vienā pilsētā, kas atrodas divās valstīs. Savukārt no viesu vidus atskanēja ovācijas, uzzinot no pašvaldības vadītāja, ka novadā publisko bibliotēku ir divreiz vairāk nekā pagastu pārvalžu.Bijusi par sevi pārliecinātaNo Valkas novada velotūrē visgarāko ceļa posmu veica Zvārtavas pagasta bibliotēkas vadītāja Ineta Namniece, kura ar velosipēdu nobrauca no Rīgas līdz Valkai. “Iespējams, par to izšķīros tādēļ, ka man ļoti patīk braukt ar divriteni. Jau sen domāju ar velosipēdu apbraukāt apkārtējās bibliotēkas, tā vēloties pierādīt, ka dārga benzīna laikos visur, kur gribu, varu nokļūt ar divriteni. Tad radās iespēja to izdarīt šī velobrauciena ietvaros un es, ne mirkli nešauboties, piekritu piedalīties,” saka I. Namniece. Viņa piebilst, ka par saviem spēkiem un izturību bijusi pārliecināta, vienīgi šaubījusies, vai tālo ceļu izturēs divritenis. Tomēr viss beidzies labi. “Mēs, lauku sievietes, esam stipras. Katru dienu pa lauku ceļiem iznāk nobraukt 10 līdz 12 kilometru – tas arī bija mans treniņš un tajā iegūtais rūdījums. Brauciens man ļoti patika. Visās pilsētās mūs sagaidīja ar skaistu kultūras programmu. Tuvojoties Valkai, pie Gaujas tilta ar dzejas vārsmām mūs sveica igauņu dzejnieks Margus Konnula. Uzzināju interesantu pieredzi, piemēram, to, ka bibliotēka var atrasties arī uz divriteņa. Tādu bija atvedis parādīt bibliotekārs no Dānijas. Bijām nodrošināti ar visu servisu. Ja kādam salūza divritenis, to tūlīt meistari salaboja. Esmu ļoti priecīga, ka izlēmu piedalīties un, domāju, esam arī vairojuši cilvēkos interesi par bibliotēkām,” apliecina I. Namniece.Savukārt Valkas novada Centrālās bibliotēkas vadītāja Ginta Dubrovska un viņas kolēģe Dace Pasopa braucienā iesaistījās salīdzinoši nelielā posmā – no Gaujas tilta uz autoceļa “Smiltene – Valka” līdz Valkai, tomēr iespaidu netrūkst. “Izjutām, cik tā ir laba sajūta, kad braucēju vidū valda jautrība un humors un gandrīz visi garām un pretim braucošu automašīnu vadītāji mūs labestīgi sveic ar skaņu signālu,” saka G. Dubrovska.Bibliogrāfijas students Palašs Sarkars piedalīties “Velobraucienā par bibliotēkām 2012” ir ieradies no Indijas. “Es vairāk pētu literatūras vēsturi un rakstu par šo tēmu žurnāliem. Man ir interesanti vērot bibliotēku darbu Latvijā. Te to darbība ir centralizēta, bet mūsu valstī lielākoties katra bibliotēka darbojas patstāvīgi. Gandrīz ikvienai ir kāda cita vadošā organizācija. Piemēram, tajā vietā, kur rakstīju bakalaura disertāciju, izmantoju Britu padomes bibliotēku.Latvija man ļoti patīk. Diemžēl neesmu te kā tūrists, tādēļ nespēju pamatīgāk iepazīt lielākās pilsētas, jo ikdienā lielākoties redzu tikai ceļu. Tomēr esmu daudz ieguvis – gan jaunus draugus, gan pieredzi,” apliecina P. Sarkars.Bibliotekāre Marina Važņika no Baltkrievijas atzīst, ka šis brauciens ir viens no lielākajiem un priecīgākajiem notikumiem viņas dzīvē. “Ne-konferencē “Velobrauciens par bibliotēkām 2012” šogad piedalos pirmo reizi, bet esmu tajā iesaistījusies no paša sākuma. Braucu velosipēdistu kolonā jau no Viļņas. Ceļojumā ir ko redzēt un salīdzināt. Es pati strādāju Baltkrievijas lauksaimniecības literatūras bibliotēkā. Latvijā lielu nozaru bibliotēku nav un bija interesanti uzzināt, kā tās savieno speciālās un daiļliteratūras piedāvājumu.Kas attiecas uz Latviju, tad mani sajūsmina tās daba ar mežiem ceļu malās un priecē cilvēku laipnība, ar kādu mūs visi sagaida pieturvietās. Noteikti piedalīšos arī nākamajā velobraucienā, jo tā ir lieliska iespēja kopā ar kolēģiem no daudzām valstīm pārrunāt un atrast risinājumus profesionālajām problēmām mūsu darbā,” atzīst M. Važņika.Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja S. Tretjakova atzīst, ka brauciens ir izdevies. “Ar dažādu valstu bibliotēku pārstāvjiem esam izveidojuši labu sadarbību un kopīgi domājam par nākotnē darāmo. Bibliotēkām savā darbībā ir laiks iet pāri robežām, jo augstas kvalitātes pakalpojumus tās var sniegt tikai tad, ja ir cieša sadarbība ar bibliotēkām visā pasaulē,” apliecina S. Tretjakova
