Pagājušais pusgads ir pedagogus un pulciņu vadītājus sagatavojis darbam sarežģītākos apstākļos, tāpēc lēmums, ka no 17. oktobra līdz 6. novembrim Latvijā interešu izglītības nodarbības tiks organizētas attālināti, bet klātienē tās varēs īstenot tikai individuāli, nerada tādu neziņu un neizpratni par darba plānošanu kā iepriekš.
Smiltenes Bērnu un jauniešu interešu izglītības centra (BJIIC) direktore Inga Sīmane laikrakstam stāsta, ka līdz pat piektdienai pulciņi un nodarbības notiek pēc ierastā grafika, skolēnu rudens brīvlaikā bērni atpūšas. Ierobežojumi ietekmēs divu nedēļu darbību.
Smiltenes novadā šajā mācību gadā interešu izglītībā tiek īstenotas četrdesmit programmas, piedāvājumā bez kora dziedāšanas un dejošanas ir arī tādas aktivitātes kā, piemēram, lego robotu, ģitāras un perkusiju spēles pulciņš, «MIKROTIK» akadēmija, folkloras, kokapstrādes pulciņi. «Daļu programmas sākām īstenot septembrī, bet pilnvērtīgi sākām strādāt oktobrī. Gribēšana un gatavība strādāt bija liela gan no pedagogu, gan dalībnieku puses. Smiltenes novadā 2020./2021. mācību gadā interešu izglītībā iesaistās 850 bērni. Šis lielais daudzums apliecina interešu izglītības patieso vērtību un nozīmi. To, ka pašmērķis nav nokļūšana Dziesmu un deju svētkos, bet tā ir vēlme ikdienā kustēties, darboties un labi justies, un man kā cilvēkam tas ir vajadzīgs. Protams, ka darbošanās vainagojas ar svētkiem, taču kopumā ir mainījušies akcenti, kāpēc ejam uz kādu no pulciņiem. Tas ir apliecinājums, ka strādājam pareizā virzienā,» saka Smiltenes BJIIC direktore.
I. Sīmane atzīst, ka, otrdien uzzinot par jaunajiem ierobežojumiem, kas skar interešu izglītību, pedagogi vairs neizjūt tik lielu satraukumu. «Esam daudz strādājuši iepriekš un kļuvuši gudrāki, gatavojoties dažādiem scenārijiem. Pedagogu darbs turpinās, vienīgi līdz 6. novembrim klātienē nenotiks grupu nodarbības. Skolotāji vēl pēc saviem ieskatiem izvērtē individuālā darba pieeju nodarbībās ar bērniem. Noteikti atradīsim iespēju, lai bērniem un vecākiem pavēstītu, kā strādāsim pēc skolēnu brīvlaika. Līdzšinējā komunikācijā vecāki ir bijuši saprotoši un atbalstoši, visi apzināmies, ka patlaban mūsu virsuzdevums ir radīt drošu vidi, esot līdzatbildīgiem,» teic Smiltenes BJIIC direktore I. Sīmane.
Valkas novada Bērnu un jauniešu centra «Mice» interešu izglītības piedāvājums ir daudzveidīgs. Bez kultūrizglītības, tehniskās jaunrades, sporta, vides un jauniešu iniciatīvas programmām Valkas novadā skolēniem ir iespēja apmeklēt cirka pulciņu, kļūt par jauno ceļu satiksmes dalībnieku, iegūt zināšanas Mazo lēdiju skolā, par kuru jau otro gadu ir liela interese, kā arī kļūt par ložu šaušanas pulciņa dalībieku. Kopumā Valkas novadā interešu izglītībā iesaistās nedaudz vairāk kā četrsimt bērnu un jauniešu.
Šonedēļ pulciņu vadītāji izvērtē, kā darba procesu organizēt turpmākajās nedēļās. Bērnu un jauniešu centra «Mice» direktore Kristīne Ganiņa stāsta, ka esošā situācija pārrunāta ar Valkas novada domes Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītāju Rolandu Rastaku. «Pie nosacījuma, ka klātienē līdz 6. novembrim ir atļautas tikai individuālas nodarbības, skaidrs, ka koru mēģinājumi un dejošana uz šo laiku tiks pārtraukta. Pārējais ir jāskatās pēc pulciņu specifikas un pedagogu iespējām strādāt ar katru bērnu atsevišķi. Atceroties pavasara periodu, tie pulciņu vadītāji, kuru pamatdarbs bija skolā, uzreiz pateica, ka papildu slodzes dēļ, ko radīja attālinātais mācību process, pietrūks spēka un laika arī šīs nodarbības vadīt attālināti. Jāatzīst, ka interešu izglītībā reti kuru no jomām pilnvērtīgi var apgūt tālmācībā,» saka K. Ganiņa.
Viņa atzīst, ka bērni un pedagogi iepriekšējos mēnešos bija noilgojušies ne vien pēc aktivitātēm klātienē, bet arī sabiedrības. «Daži bērni nebija tikušies pusgadu, lai gan dzīvo vienā pilsētā. Ārpusstundu aktivitātēm ir liela nozīme bērnu dzīvē, tā ir iespēja ne tikai labi pavadīt laiku, bet arī izmēģināt ko jaunu un saprast, kas ir tas, ko gribas attīstīt un izkopt savas personības pašizaugsmē,» ir pārliecināta «Mices» direktore. K. Ganiņa ir pateicīga Valkas novada domei par atbalstu interešu izglītībai, jo bērniem jebkura nodarbība ir bez maksas.
Jau teju divdesmit gadus Valkā notiek aušanas pulciņš skolēniem 1. līdz 12. klasei, kuru vada Ārija Tomiņa. Tieši 6. novembrī apritēs divdesmit gadu. «Lielākoties meitenes, kuras apmeklē aušanas pulciņu, ir aktīvas uz visām debess pusēm. Viņas sporto, dejo, apmeklē floristikas pulciņu. Šobrīd man ir desmit dalībnieces. Pirmkārt, aušana ļoti attīsta pacietību, otrkārt, tā ir skaista nodarbe – mantot mūsu senču prasmes. Senās latvietes auda ikdienai, mēs aužam mazus mākslas darbus, ko bērni mīļuprāt uzdāvina savām mammām vai vecmāmiņām. No bērniem nāk tāda labestība. Mācot bērniem aust, mēs saglabājam mūsu nacionālo identitāti. Esam iesākuši darbiņus, kā tagad būs, vēl nezinu. Kad pavasarī nodarbības nevarēja notikt, bija skumji. Ļoti pietrūka kopīgu sanākšanu, visu mūžu būts kopā ar bērniem – daudzus gadus skolā, tagad pulciņā,» saka Ā. Tomiņa.
Aušanas pulciņa vadītāja stāsta, ka nodarbībās distanci ievērot ir viegli, jo stelles pašas par sevi jau ir ietilpīgas. Tomēr, ja ir pieņemti jauni noteikumi, tie ir jārespektē un jāpieņem. Šādos brīžos uzmundrina domas par to, ka bērnu attieksme apliecina pulciņa nepieciešamību jau tik ilgu laiku. «Šobrīd nezinu, ar ko nodarbojas pašas pirmās aušanas pulciņa meitenes, bet, beidzot vidusskolu, visas trīs sev noauda tautiskos brunčus – viena Trikātas, otra Cirgaļu, trešā Lugažu,» lepojas Ā. Tomiņa.
