Vairākums uzskata, ka tur ir bīstami peldēties, taču pieļauj, ka perspektīvā šī vieta varētu kļūt par tūrisma objektu.
Vairākums uzskata, ka tur ir bīstami peldēties, taču pieļauj, ka perspektīvā šī vieta varētu kļūt par tūrisma objektu.
Tādu viedokli smilteniešu aptaujā par Klievezeru Smiltenē apkopoja divas jaunietes.
Lai piesaistītu sabiedrības uzmanību daļēji pārpurvotā ezera attīrīšanai, krastu sakopšanai un labiekārtošanai, divas Smiltenes ģimnāzistes Gunita Kagaine un Sabīne Lauze uzrakstīja zinātniski pētniecisku darbu zemes zinātnē “Klievezers – mūsu pagātne un nākotne”.
Ezers ar ne to labāko slavu
“Visiem zināms, ka Klievezeram ir ne tā labākā slava Smiltenē. Mēs gribējām izveidot to skaistāku un tieši ar savu zinātniski pētniecisko darbu panākt, lai šis ezers top par labāku objektu,” tēmas izvēli skaidro Sabīne. Viņa dzīvo netālu no ezera.
Rakstot pētniecisko darbu, ģimnāzistes izplatīja anketas un aptaujā noskaidroja, ko par Klievezeru domā smiltenieši. Vēl viņas izstrādāja ezera apkārtnes labiekārtošanas plānu. Sabīne un Gunita rosina ierīkot galdiņus un soliņus, lai cilvēki varētu ērti atpūsties klusā meža ielokā ezera krastā. Skolniecēm bija arī ideja par volejbola laukuma ierīkošanu. Taču tā neīstenosies reljefa dēļ, jo ezera apkārtnē ir daudz pauguru. “Pat, ja cilvēki nepeldētos, tā būtu laba vieta atpūtai, mierīga, bez lieliem trokšņiem,” domā jaunietes.
Saistībā ar peldēšanos Klievezeram ir sava pilsētas leģenda, kura arī ir pamatā meiteņu teiktajam par ne to labāko šīs ūdenskrātuves slavu. “Dzirdētas daudzas atsauksmes, ka pēc peldēšanās rodas ādas problēmas – uzmetas pumpas vai pleķi, sākas nieze, vai iekaist acis. Ezerā ūdens nav pievilcīgā krāsā. Cilvēkiem šķiet, ka tas ir piesārņots un netīrs. Taču ir cilvēki, kuri vasarā tur tāpat peldas. Es Klievezerā peldējos bērnībā, un man problēmu nebija,” stāsta Sabīne.
Domā par jaunu peldvietu un ceļu
Ģimnāzistes saprot, ka ūdenskrātuves attīrīšana izmaksātu ļoti dārgi, būtu sarežģīta un tāpēc neviens to nedarīs. Taču padarīt pievilcīgu ezera apkārtni ir iespējams.
“Klievezera apkārtnes labiekārtošana tajā vietā, kuru domā jaunietes, ir tikai atbalstāma, var notikt un arī notiks,” saka Smiltenes pilsētas domes ainavu arhitekte Laima Šmite-Ūdre. Gunita un Sabīne savas skices par ezera apkārtnes labiekārtošanu iesniedza Smiltenes pilsētas domes Attīstības un plānošanas nodaļā.
Klievezera apkārtnes mežus, kas ir valsts īpašums, apsaimnieko akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecība. Tās speciālisti jau plāno konkrētus darbus ezera apkārtnes labiekārtošanā. “Ir iecere kādā no nākamajiem gadiem izveidot peldvietu – paplašināt veco un atvest smiltis, kā arī ierīkot ceļu nogāzes augšpusē, kur ir vecās karjeras, un no krūmiem un zariem attīrīt ezera krastu,” par plāniem stāsta Austrumvidzemes mežsaimniecības Silvas iecirkņa vadītājs Jānis Platpīrs.
Smiltenes pilsētas domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Andris Lapiņš pieļauj, ka Klievezera apkārtnes labiekārtošanā noderēs ģimnāzijas skolnieču veiktajā iedzīvotāju aptaujā iegūtie viedokļi.
Jāsāk ar atkritumiem
“Veicot pētniecisko darbu, meitenes saprata, ka pirmā lieta ir Klievezera apkārtnē izmesto atkritumu savākšana,” teic Gunitas un Sabīnes darba vadītāja, Smiltenes ģimnāzijas skolotāja Ingūna Rulle.
Sestdien citu cilvēku izmestos sadzīves atkritumus ezera apkārtnē vāca Smiltenes ģimnāzijas skolēni. Gunita stāsta, ka talkā salasītā draza satilpa 20 nepilnos maisos. “Atradām mežā arī televizorus un milzīgu automašīnas sēdekli. Svētdien aizgāju līdz ezeram, un tur jau atkal zemē bija nomesti papīri,” konstatē Gunita.
Abas darba “Klievezers – mūsu pagātne un nākotne” autores uzsver, ka ezera apkārtni vajag labiekārtot ne tāpēc, lai cilvēki turpinātu to piedrazot. “Aptaujā dzirdējām arī pozitīvas domas par Klievezeru kā skaistu vietu. Kad taujājām, vai šis ezers varētu kļūt par tūrisma objektu, vairākums atbildēja apstiprinoši.
