Pēdējās divās nedēļās sinoptiķu ziņojumi par draudošajām vētrām satrauca daudzus meža īpašniekus un apsaimniekotājus, jo atmiņā vēl labi bija saglabājušies 2005. gada janvāra vētras nodarītie postījumi.
Pēdējās divās nedēļās sinoptiķu ziņojumi par draudošajām vētrām satrauca daudzus meža īpašniekus un apsaimniekotājus, jo atmiņā vēl labi bija saglabājušies 2005. gada janvāra vētras nodarītie postījumi.
Pēc pārlaistajām brāzmām mežziņi konstatēja, ka zaudējumi nav lieli.
Ziemeļvidzemes virsmežniecības Valkas mežniecības mežzinis Jānis Jaunslavietis informē, ka pēc vētras brāzmām ir apbraukājis Valkas apkārtnes mežus. “Postījumi nav lieli. Dažviet gan stiprajā vējā ir nogāzti atsevišķi koki, bet tādu nav īpaši daudz. Lielākoties vējš ir nogāzis egles. Tās nav izturējušas brāzmas pie kailcirtēm un mežmalās, kur ir klaja vieta un vējš var uzņemt lielāku ātrumu. Jaunaudzēs un biezokņos kritušu koku ir ļoti maz. Ja pašreizējos zaudējumus salīdzina ar 2005. gada vētras nodarīto postu, tad tie pielīdzināmi nullei,” saka J. Jaunslavietis.
Viņš piebilst, ka Valkai vistuvākajā apkārtnē vējš dažus kokus nogāzis pie izcirtuma netālu no bijušās Lauktehnikas.
Strenču mežniecības mežzinis Jānis Ence stāsta, ka stiprais vējš šur tur mežā ir nogāzis kokus, bet to nav daudz. “Lielākoties nolauzti sēklas un ekoloģiskie koki, kuri izcirtumos atstāti nenozāģēti. Dažas egles ir nokritušas mežmalās,” saka J. Ence.
Visstiprākās vēja brāzmas bija Kurzemē, kur dažviet tās sasniedza ātrumu 29 līdz 30 metru sekundē. Tuvojoties Vidzemei, vējš ātrumu zaudēja, un tas arī paglāba mežus no lieliem postījumiem.
Mežziņus vairāk uztrauc lietavās izmirkušie meža ceļi, jo tie kļuvuši staigni un neļauj līdz cirsmām nokļūt meža tehnikai. Pēc J. Ences teiktā, tehnika, braucot pa tādiem ceļiem, bieži iestieg un bojā augošu koku saknes.
