Smiltenes novada dome nolēmusi piedalīties slimnīcu apvienības veidošanā uz vienlīdzības principa starp uzņēmumiem SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca”, “Limbažu slimnīca” un “Cēsu rajona slimnīca”.
Novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis uzsver, ka tā ir iespēja vismaz daļēji saglabāt Sarkanā Krusta (SK) Smiltenes slimnīcu.Plānots atstāt tikai poliklīnikuVeselības ministrijas plānos ir paredzēts no šā gada 1. septembra vairs nepirkt no SK Smiltenes slimnīcas stacionāros pakalpojumus un atstāt tikai ambulatoro aprūpi. “Tas nozīmē, ka Smiltenē pacientus darba dienās darba laikā pieņemtu tikai poliklīnika un ģimenes ārsti, bet pārējā laikā – “ātrā palīdzība”. Slimnīca tiktu slēgta,” tādu valdības attieksmi par lauku medicīnas iznīcināšanu nosauc SK Smiltenes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Sarmīte Zvirgzdiņa.Līdz 1. septembrim slimnīca strādās ierastajā režīmā.Tāds pats liktenis lemts Limbažu slimnīcai. Līdzšinējo lokālas daudzprofilu slimnīcas statusu saglabās Cēsu ārstniecības iestāde. Šobrīd visām trijām slimnīcām ir vienāds statuss. Veidot apvienību ar Vidzemes slimnīcu Valmierā smilteniešus attur tas, ka tā ir iestāde ar augstāku, reģionālu statusu un bēdīgā pieredze ar Valkas slimnīcu. Apvienībā redz spēku15. jūlijā ir plānota Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā lems par vairāku Latvijas slimnīcu, tai skaitā Smiltenes ārstniecības iestādes varbūtēju saglabāšanu.Jebkurā gadījumā Smiltenes novada dome, kas no Valkas rajona padomes pārņems SIA “SK Smiltenes slimnīca”, atbalsta minētās triju slimnīcu apvienības veidošanu. “Tas ir daudz stiprāks spēks, un tad diennakts stacionārs saglabāsies. Vienīgi katra slimnīca attiecīgi profilēsies jomā, kurā būs spēcīgāka resursu un speciālistu ziņā,” skaidro A. Mežulis.Viņš informē, ka nākamajā nedēļā līdzīgu politisku lēmumu par slimnīcu apvienības veidošanu plāno pieņemt Cēsu un Limbažu novadu deputāti. Būtiski ir tas, ka slimnīcu apvienības var pretendēt uz Eiropas Savienības naudu slimnīcu infrastruktūrai.Slimnīcu apvienību par loģisku nosauc arī Cēsu slimnīcas direktors Guntars Kniksts: “Gan ģimenes ārstiem, gan vietējiem ambulatorajiem ārstiem, pieņemot pacientus, tad būs skaidra sistēma, kur viņus sūtīt”. Viņš arī prognozē, ka Cēsu slimnīcā sniegto pakalpojumu apjoms tad varētu palielināties. Būs jāizvēlas specializācijaApvaicātie slimnīcu vadītāji šobrīd vēl nevar pateikt, kādu ārstniecības profilu pēc apvienības izveides katra no minētajām trijām slimnīcām varētu saglabāt. Par to spriedīs darba grupa, kurā strādās arī slimnīcu valdes priekšsēdētāji, pašvaldību izpilddirektori un juristi. Smiltenes slimnīca, piemēram, varētu pretendēt uz terapijas nodaļu, paliatīvo aprūpi onkoloģiskajiem pacientiem, geriatriju jeb veco ļaužu aprūpi un diennakts traumpunktu. Dzemdību un ķirurģijas nodaļu pēc 1. septembra slimnīca vairs nevarēs saglabāt, jo nevar izpildīt Veselības ministrijas māsterplāna kritērijus par noteiktu dzemdību un operāciju skaitu gadā. “Ieguvums no līdzdalības apvienībā būtu tas, ka varētu slimnīcā saglabāt diennakts palīdzību, aprūpi un vairāk darba vietu. Ir ļoti svarīgi, lai pēc poliklīnikas un ģimenes ārsta darba laika beigām cilvēks nepaliktu ar savu problēmu pie slēgtām durvīm,” uzsver S. Zvirgzdiņa. Konkrēta termiņa, līdz kuram varētu veidot slimnīcu apvienību, vēl nav.
