Lai noskaidrotu, kā pašlaik Valkā klājas individuālā darba veicējiem un lai viņus informētu par novada domes aktualitātēm, vakar pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis tikās ar uzņēmējiem, kuri strādā frizētavās, šūšanas salonos, kā arī sniedz citus iedzīvotājiem nepieciešamos sadzīves pakalpojumus.
“Ziemeļlatvija” novēroja, ka šo iespēju izmantoja salīdzinoši maz uzņēmēju. Piemēram, novada domes priekšsēdētāja sekretariāts apzinājis, ka Valkā kopumā strādā 11 frizētavas un skaistumkopšanas saloni, bet uz tikšanos ieradās vien četri pārstāvji.
Sarežģīti sameklēt informāciju Sekretariāta vadītāja Inguna Medne stāsta, ka diezgan sarežģīti bijis sameklēt kontaktinformāciju par mazo uzņēmumu uzņēmējiem, jo nevienas institūcijas rīcībā tādas nav. Lai turpmāk informācija būtu pieejama, pašvaldība apņēmusies to apkopot un ar uzņēmēju piekrišanu to publicēt arī topošajā jaunajā pašvaldības interneta vietnē. V. A. Krauklis skaidro, ka, lai veidotu ciešāku kontaktu ar visa veida uzņēmējiem, tie jādala vairākās grupās, jo diezin vai lielajiem uzņēmējiem ir tādas pašas problēmas un jautājumi, kā mazo veikaliņu īpašniekiem un pakalpojumu sniedzējiem. “Pašvaldībai ir ārkārtīgi svarīgi, lai novadā būtu šādi pakalpojumu sniedzēji un to darbība paplašinātos, jo pašlaik ir dažas pakalpojumu jomas, kas iedzīvotājiem joprojām nav pieejamas, piemēram, pulksteņu remontdarbnīca,” uzskata V. A. Krauklis. Izrādās, iedzīvotāji Valkā vairs neatradīs meistaru, kas remontē lielo sadzīves tehniku, nav arī ķīmiskās tīrītavas. Valcēnieši šo pakalpojumu izmanto kaimiņpilsētā Valgā. Veļas mazgātavas “Stīne” īpašniece Zinta Rudzīte skaidro, ka agrāk viņa sniegusi šādu pakalpojumu, bet tas nav rentabls, jo uzņēmējai pašai bija tīrīšanai pieņemtā lieta jāaizved un jāatved no Valmieras. Uzņēmēja nav pārliecināta, vai šis pakalpojums ir tik vitāli nepieciešams, jo šogad tikai divi klienti jautājuši par šādu iespēju. Mūsdienās ķīmiski ir jātīra uzvalki vai kvalitatīvi vilnas mēteļi, jo ražotāji mūsdienās ražo apģērbu, vairums kuru var izmazgāt automātiskajās veļas mazgājamās mašīnās.
Jūtams igauņu pircēju pieplūdumsPašvaldības vadītājs, interesējoties par pakalpojumu sniedzēju ikdienu, atklāja, ka, piemēram, mazo veikaliņu īpašnieki atzinuši, ka pēc eiro ieviešanas ir vērojamas pozitīvas tendences, jo Valkas veikalos jūtams igauņu pircēju pieplūdums. Tas ir pašsaprotami, jo abās pilsētās ir vienota valūta. Vai eiro ieviešana pozitīvi ietekmējusi arī mazo uzņēmēju biznesu, diemžēl nevar apgalvot, jo Valgā par Valkā pieejamiem šāda veida pakalpojumiem, izņemot frizētavas, zina maz. Lai šo informācijas robu likvidētu, Valkas novada un Valgas pilsētas pašvaldības apņēmušās informāciju publicēt, lai abu pilsētu iedzīvotājiem tā būtu pieejama. V. A. Krauklis aicināja pakalpojumu sniedzējus atbalstīt Lielo labdarības robežtirgu, kas šogad notiks divas dienas – 9. un 10. maijā, un reklamēt savus pakalpojumus.VIEDOKĻIIlona Krastiņa, sniedz masāžas pakalpojumus- Manam sniegtajam pakalpojuma ir sezonāls raksturs – rudenī un pavasarī klientu ir pietiekami, bet vasarā – daudz mazāk. Arī tad, kad dzimtenē uz kādu laiku atgriežas peļņā aizbraukušie, ir darbs. Kopš strādāju, visu laiku ir nedrošības sajūta, jo divas nedēļas darbs ir, bet ko darīt pārējā laikā? Diemžēl esam maz aizsargāti arī valstiskā līmenī.
Sandra Balkāja, IU “Skroders” īpašniece:- Darbu mums “noņem” daudzie lietoto apģērbu veikali, jo, ja cilvēks kādu apģērba gabalu iegādājies par eiro, bet tas jāpāršuj par trim eiro, tad uzreiz ir jādzird iebildumi par mūsu it kā augstajām pakalpojumu cenām. Pēdējā laika novērojumi liecina, ka visvairāk šūšanas pakalpojumus izmanto pensionāri, nevis strādājošie. Gribētu aicināt pašvaldību vairāk līdzekļu piešķirt pašdarbības kolektīviem, jo esam tie, kas šujam tautas tērpus. Šis pakalpojums ir pieprasīts, īpaši tagad, kad tuvojas skolēnu dziesmu svētki. Igauņi pakalpojumu izmanto reti, jo nezina krievu valodu, bet mēs tik labi nepārvaldām angļu valodu.
