Valkas slimnīcas dzemdību nodaļas vecmāte Vēsma Ancsone slimnīcā kā ķirurģijas māsa sāka strādāt 1967. gadā. Pēc gada viņa pārgāja uz dzemdību nodaļu. Mediķe nenožēlo, ka izvēlējusies un visu mūžu nostrādājusi tik atbildīgā un grūtā amatā.
Valkas slimnīcas dzemdību nodaļas vecmāte Vēsma Ancsone slimnīcā kā ķirurģijas māsa sāka strādāt 1967. gadā. Pēc gada viņa pārgāja uz dzemdību nodaļu. Mediķe nenožēlo, ka izvēlējusies un visu mūžu nostrādājusi tik atbildīgā un grūtā amatā.
Vēsma diemžēl neatceras, kurā gadā pieņēmusi pirmās dzemdības un kas piedzimis, bet atceras, ka bijis liels uztraukums un no bailēm trīcējušas rokas.
“Katrs bērniņš, kurš piedzimst ar manu palīdzību, ir īpašs,” uzskata mediķe. Ejot uz darbu, vecmātei vienmēr jābūt labam garastāvoklim. Nevar iet pikta, nikna un dusmīga, urkšķēt un burkšķēt. Negatīvās emocijas jāatstāj aiz nodaļas durvīm.
Pēc dabas Vēsma ir diezgan mazrunīga. Viņa nemēdz apspriest sava amata nianses ar svešiem cilvēkiem. Vecmāte ar kolēģiem gan mēdz pārrunāt, kā veicies kārtējās dzemdībās vai dežūrā.
Tepat Valkas slimnīcā pasaulē nākušas arī Vēsmas meitas Sanita un Dace, arī mazbērni un vairāki radu bērni. Viņa pati izbaudījusi dzemdību sāpes un vēl tagad uzskata, ka topošajai māmiņai dzemdībās vislielākais pārbaudījums ir sāpes krustu daļā.
“Vecmāte, pieņemot dzemdības, atbild par diviem cilvēkiem — par jaundzimušo un topošo māmiņu. Ar to mēs atšķiramies no pārējiem mediķiem,” uzskata Vēsma. Vislielākie pārdzīvojumi ir tad, ja dzemdības bijušas neveiksmīgas un pasaulē nācis nedzīvs bērniņš vai arī māmiņai bijuši lieli veselības sarežgījumi. Vēsma atceras, ka pēc Černobiļas atomelektrostacijas avārijas dzimuši bērniņi ar veselības sarežģījumiem. Šādās reizēs vecmāte pārdomā katru savu soli un izanalizē, vai dzemdībās darījusi visu, kas bijis viņas spēkos. Vecmātei jāuzņemas atbildība un jāaptver, vai viena spēs pieņemt dzemdības vai arī talkā jālūdz ārsts. Parasti ārsts kopā ar vecmāti roku rokā strādā dvīņu dzemdībās.
“Pirmo bērniņu parasti pieņem vecmāte, otro — ārsts,” skaidro Vēsma. Tagad gan dzemdību skaits strauji samazinājies, tāpēc vecmātes nav tik noslogotas.
“Kādreiz abas bērnistabas bija pilnas ar jaundzimušajiem. Vienā diennaktī esmu pieņēmusi sešus bērniņus. Toreiz dzemdību zālē bija divi galdi, tagad — viens,” stāsta vecmāte.
Lai gūtu enerģiju un spēku, dzemdību un ginekoloģiskās nodaļas personāls svin kopējus svētkus — vārda un dzimšanas dienas. Parasti tie izvēršas jautrās atrakcijās, dziedāšanā un dejošanā. Vēsma uzskata, ka šāda atpūta palīdz iegūt enerģiju, kas tik ļoti nepieciešama darbam.
