Vijciema feldšerpunkta vadītāja Elita Kirilova ir viena no Latvijā izzūdošas profesijas pārstāvēm.
Vijciema feldšerpunkta vadītāja Elita Kirilova ir viena no Latvijā izzūdošas profesijas pārstāvēm. Valkas rajonā ir atlikuši 14 feldšerpunkti. Elita ar savu 23 gadu darba stāžu starp kolēģēm ir pati jaunākā un vienīgā, kurai nodarbošanās juridiski noformēta kā individuālais darbs.
“Man šķiet, ka valdība ir aizmirsusi par feldšeru esamību. Pat īsti nezinām, kam esam pakļauti. Pati rūpējos par grāmatvedību. Telpu īri un saimnieciskās lietas apmaksāt palīdz pagasta padome. Esmu darbā uz pusslodzi ar minimālo algu. Domāju, ka šī medicīniskā institūcija izzudīs, jo cilvēkam, kurš nav dzīvojis laukos, tagad būtu ļoti grūti pierast,” pārliecināta mediķe. Viņa rūpējas ne tikai par veco tantuku nokļūšanas iespējām pie daktera pilsētā, bet atved arī zāles no Valkas vai Smiltenes aptiekas. Vecam cilvēkam šīs lietas pašam nav vienkārši nokārtot. Vēl Elita uz pusslodzi piestrādā Valkas slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā.
Elita ir arī pagasta padomes deputāte un Ziemassvētkos piedalīsies pensionāru apdāvināšanā. Pavisam pagastā pašlaik ir apmēram 150 pensionāru.
Feldšeris ir lauku galvenais ārsts
E. Kirilova pat īsti nezina, kāpēc izvēlējās mediķes profesiju. Tā nebija vecāku rosināta izvēle. Viņai kopš Smiltenes vidusskolas laika vienmēr ir patikusi ķīmija un bioloģija, bijusi interese par medicīnu, tāpēc turpmākais ceļš — iestāšanās Rīgas 4. medicīnas skolā — šķita visnotaļ loģisks. Pēc skolas tūdaļ tika uzsākts praktiskais darbs.
Feldšeris ir ārsta palīgs, un tāpēc mediķei nav vienas šauras specializācijas. Jāzina diezgan daudz par visām ļaužu vainītēm. Pirmo palīdzību cilvēkam laukos allaž sniedz ārsta palīgs, un tikai viņš izlemj, vai pacients jāsūta pie ģimenes ārsta, kurš savukārt nepieciešamības gadījumā slimnieku nosūtīs pie attiecīga profila speciālista. “Feldšeris ir lauku galvenais ārsts,” par sevi ironizē Elita. Vienkāršākās kaites ar savu milzu pieredzi viņa ārstē pati. Elitai ir jāiegrāmato visi palīdzības prasītāji. Piemēram, pirmdien viņai bijuši 10 apmeklētāji. Neviens no viņiem netika nosūtīts pie ārsta. Šogad ir pieņemti 1855 pacienti, pērn par 400 vairāk. Cilvēku pagastā kļūst aizvien mazāk. Dzīvesvietu pagastā ir deklarējuši nedaudz vairāk par 700 iedzīvotāju. Ja 1983. gadā pagastā piedzima 25 bērni, tad pašlaik iedzīvotāju skaits gadā palielinās par 3 – 4 mazuļiem.
Parunāties vajag ar katru
Vijciemieši ir pierakstījušies pie 13 ģimenes ārstiem, tomēr visciešākā sadarbība E. Kirilovai ir izveidojusies ar dakteri Valdi Ķiri. Protams, sadarboties ar tik daudziem ģimenes ārstiem ir sarežģīti, tāpēc Elita cenšas būt maksimāli patstāvīga lēmumu pieņemšanā. Ar lielāko daļu ārstu viņas attiecības ir vienkāršas — mierīga līdzāspastāvēšana. “Kad pašai rodas šaubas, piezvanu un prasu, ko darīt. Kad dakteris Ķiris ierodas mājas vizītē pagastā, jūtos drošāk. Mediķes darbs ir kļuvis par manu dzīvesveidu. Es nevaru cilvēkam pasacīt, ka pieņemšanas laiks ir no tikiem līdz tikiem. Lauku ļaudis ir kautrīgāki nekā pilsētnieki un palīdzību meklē tikai pilnīgas nepieciešamības gadījumā. Viņiem nedrīkst atteikt nekādā gadījumā,” stāsta mediķe.
Viņa darbojas ar visvienkāršāko medicīnas tehniku, tāpēc, ja gadās kaut kas nopietnāks un nepieciešami laboratoriskie izmeklējumi, lauku cilvēkam allaž jābrauc pie pilsētas mediķiem. Tikai ārstam ir tiesības izrakstīt receptes ar atlaidēm. Visaktuālākais tas ir pacientiem ar dažādām hroniskām un neārstējamām kaitēm, piemēram, diabētu, sirds un asinsvadu slimībām. Tad ārsts parasti izraksta zāles diviem mēnešiem, bet starplaikos pacienti labprāt ienāk feldšerpunktā, lai izmērītu asinsspiedienu un vienkārši izrunātos. “Man slimnieku nav tik daudz, lai pasacītu — nē, nekādām runām nav laika. Redzu, kā vecie ļaudis no rīta šim gājienam ir gatavojušies — rūpīgi mazgājušies un sapucējušies. Man ar viņiem noteikti jāparunājas, un dažbrīd šīs sarunas ir iedarbīgākas nekā zāles,” stāsta Elita.
Ar “draugiem” ir īpašas attiecības
Feldšerpunktu apmeklē arī ķirurģijas pacienti, kuriem maināmi pārsēji. Kādam nepieciešams iešļircināt zāles, ir cilvēki, kuri izmanto fizioterapijas pakalpojumus. Pašlaik modē ir injicēt zāles ar sistēmas palīdzību. Tas ļauj izvairīties no gulēšanas slimnīcā. Elita par darba trūkumu nesūdzas. Protams, lielāku problēmu gadījumos var palīdzēt tikai speciālisti, kuriem pieejama nepieciešamā medicīniskā aparatūra.
Feldšerpunktu apmeklē arī daudz skolēnu. Katram kādreiz nepieciešama ārsta zīme par kavētajām stundām slimības dēļ. Dažreiz šos pakalpojumus izmanto arī brīvdienās atbraukušie studenti.
E. Kirilova Latvijas Neatkarības svētkos saņēma pagasta padomes Atzinības rakstu. Kandidātus šim apbalvojumam izvirzīja 9. klases skolēni. “Iespējams, mani ieteica tie “draugi”, kuri dažu labu stundu feldšerpunktā, gaidot uz pieņemšanu, pavadījuši laikā, kad klasē notiek kāds grūtāks pārbaudes darbs,” smaida feldšere.
Ar īpašajiem skolas “draugiem” mediķei ir savdabīgas attiecības. Viņa nojauš, ka puisis vai meitene stāsta aplamības, tomēr sākotnējā izmeklēšana ir jāveic. Ne jau katram “ielīdīsi iekšā”. Kārtības un drošības labad skolēnu sūdzības nedrīkst ignorēt. Ja nu patiesi vienu reizi no desmitiem viltus sūdzību kāda apstiprināsies. “Draugi” jau to saprot un izmanto.
Pamatskolā savulaik mācījās 160 bērnu, tagad zinības apgūst apmēram 70.
E. Kirilova zina katra pacienta veselības karti un, tajā pat neieskatoties, atceras, kādas zāles viņš ir lietojis. Jautāta, kādas tehnikas pietrūkst, lai varētu strādāt vēl labāk, mediķe atbild, ka viss minimāli nepieciešamais ir. Nākamgad feldšerpunktam nepieciešams sertifikāts, un ir precīzi zināms, kam jābūt, lai šo dokumentu saņemtu. Pašlaik neatliekamās palīdzības sniegšanai nav elpināšanas maskas.
Darba devējiem nepatīk sirgstošie
Elita atzīst, ka mediķu karjerā netrūkst visnotaļ dīvainu, savādu, tostarp arī nepatīkamu piedzīvojumu. Lūgta pastāstīt par kādiem kurioziem, viņa attrauc, ka tos apkopošot memuāros pēc aiziešanas pensijā. Laikrakstam negriboties izpaust notikumus, kuros iesaistīti dzīvie vijciemieši. Viņi to varētu ņemt ļaunā, jo nevienam negribas uzzināt, kāds viņš ir bijis, kā uzvedies šoka stāvoklī un dzīves ekstremālās situācijās.
Mediķe atzīst, ka nopietniem darba darītājiem situācija ir sarežģīta, — darba devējiem ļoti nepatīk bieži slimojoši darbinieki. Katrs strādnieks cenšas pēc iespējas ātrāk atgriezties savā vietā, itin bieži pat nevesels un tikai nedaudz apārstējies.
Jautāta, kā viņa spēj izsekot līdzi visām izmaiņām farmakoloģijā (zāļu klāsts nemitīgi mainās un palielinās), mediķe atbild, ka laukos nozīmīgākā ir zāļu cena. “Gandrīz visi jaunie medikamenti ir ļoti dārgi. Es zinu, kādas zāles kurš pacients spēj nopirkt. Nevajag smādēt krievu laiku medikamentus, jo tie nebūt nav slikti. Kāda jēga man izrakstīt jaunās, efektīvās un modernās zāles, ja skaidri zinu, ka cilvēks tās nespēs nopirkt un recepti vienkārši izmetīs vai noslēps dziļi atvilktnē,” pārliecināta Elita.
Saprotami, ka pacientiem ar normāliem un labiem ienākumiem var rakstīt attiecīgi augstvērtīgas zāles. Ir skaidrs, ka neviens pagasta dzērājs vai bomzis nepirks koldreksu, bet paracetamolam vai aspirīnam santīmus viņš spēs sagrabināt.
Nesen feldšeriem aizliedza izrakstīt miega zāles un citus vieglos trankvilizatorus. Feldšeri valdībai uzrakstīja petīciju ar skaidrojumu, cik šis jaunievedums ir aplams. Atbildi gaida jau divus gadus, un, šķiet, valdība uz to nevēlas atbildēt. “Ja man labi zināmai tantiņai vakaros nenāk miegs, kālab lai es neizrakstītu vieglas miega zāles, baidoties, ka viņa kļūs atkarīga gluži kā toksikomāni. Ne jau nu kāds atkarīgais tīnis nāks pie manis lūgt izrakstīt zāļu receptes,” stāsta Elita. Jautāta, kas jādara, lai valstī uzlabotu medicīnisko apkalpošanu, mediķe domā, ka jāsamazina ģimenes ārstu slodze. Ja dakterim ir 2000 pacientu, iespējams, viņš daudzus pat nepazīst vaigā. Ja šis skaits būtu par pusi mazāks, ārstam būtu vairāk laika iedziļināties pacienta problēmās.
Novērtē tautas dziedniecības līdzekļus
Feldšere visnotaļ pozitīvi attiecas arī pret tautas dziedniecības līdzekļiem. “Viss ir jālieto ar mēru. Man šķiet, ka cilvēki par maz dzer zāļu tējas, par maz ēd dzērvenes, ķiplokus, sīpolus un citas organismam vērtīgas lietas. Nezin kāpēc aizvien populārāki kļūst uztura bagātinātāji, dažbrīd pat apšaubāmas izcelsmes. Varbūt kādam tas ir derīgi, tomēr mēs par zemu novērtējam gadsimtos krāto tautas veselības uzturēšanas pieredzi,” uzskata E. Kirilova. Viņa māmiņām dažkārt ir pārmetusi slinkumu, jo ne vienmēr vajadzīgas tabletītas un iedarbīgi pulverīši. Saaukstēšanās gadījumos visbiežāk pietiek ar sinepju plāksteriem, kāju sildīšanu karstā ūdenī un tējas inhalācijām. Ar to ir jāsāk.
Augustā Elita zaudēja vīru Kārli. Viņam atklāja vēzi pēdējā stadijā. Iespējams, kaut kas nav kārtībā medicīniskās aprūpes sistēmā, jo Kārlis regulāri pārbaudīja veselības stāvokli. Gaiļezera speciālistiem rādot decembrī fotografēto plaušu attēlu, viņi sacīja, ka tajā ir redzama nepieciešamība veikt pamatīgākas analīzes, piebilstot, ka lauku rajonu speciālistu kvalifikācija nav pienācīgā līmenī. Kārlis pēc slimības atklāšanas nodzīvoja tikai piecas nedēļas. Elitas bērni jau ir lieli, un viņa ir kļuvusi par vecmāmiņu. Meita Zane dzīvo pie mammas un mācās Smiltenes ģimnāzijas 11. klasē, dēls Gatis ar sievu Inesi un meitiņu Loretu dzīvo Cēsīs. “Savulaik centāmies Vijciemā nostiprināties — nopirkām māju un zemi, domājām, ka bērniem noderēs, bet tagad, šķiet, nevienam to nevajadzēs. Zane ir tendēta uz mākslām, un šaubos, vai viņa par mājvietu izvēlēsies vecāku mājas. Protams, dzīvē var visādi gadīties. Visu mūžu skrējām un audzinājām bērnus, bet nu viss ir apstājies,” prāto Elita. Viņa novērojusi, ka jaunajai paaudzei nepatīk zemes darbi.
Jautāta par vaļaspriekiem, Elita attrauc, ka vasarā jāravē dārzs, bet ziemā patīk grāmatu lasīšana. Viņai nepatīk tumšās un nomācošās ziemas dienas. Tiesa, bērni viņu apciemo itin bieži, un tad brīvais laiks jāpavada virtuvē. Dēls uzstāj, ka mammai Ziemassvētkos vismaz pāris dienu jāpavada Cēsīs un jāatpūšas no mājas soļa.
