Rīt kristieši svinēs Vasarsvētkus. Tie ir trešie lielākie, turklāt noslēpumainākie un nedaudz piemirstākie Baznīcas svētki. «Vasarsvētki ir kristīgās draudzes dibināšanas svētki.
Rīt kristieši svinēs Vasarsvētkus. Tie ir trešie lielākie, turklāt noslēpumainākie un nedaudz piemirstākie Baznīcas svētki.
“Vasarsvētki ir kristīgās draudzes dibināšanas svētki. Tajos kristīgās draudzes saņem Gara spēku. Jebkuras draudzes lielākais spēks ir Svētā Gara spēks,” skaidro Septītās dienas Valkas adventistu draudzes mācītājs Tālivaldis Vilnis. Vasarsvētkus svin 50. dienā pēc Kristus augšāmcelšanās.
Vasarsvētki ir arī dabas spēka demonstrācija, tāpēc lietojam šo svētku nosaukumu. Šajā laikā viss atplaukst, sazaļo un daba parāda savu fantastisko krāšņumu. Tā it kā demonstrē, ko Dievs ar Svēto Garu grib darīt pie cilvēka — uzziedināt viņu un padarīt dzīvības pilnu.
Kopš izseniem laikiem latvju mājās šajos svētkos smaržoja meijas. Vīstošo bērza lapu spēcinošā smarža nav salīdzināma ne ar vienu citu. Tā sajaucas ar tikko ceptu pīrāgu un maizes smaržu. Ārā vērojams vēl nenoputējis svaigs zaļums. Viss, kas sējams, jau apsēts. Vasarsvētkos Saule sāk kāpt kalnā. Ģimenes pārnāk no svētku dievkalpojuma baznīcā. Tas ir brīdis, kad Svētais Gars vieno visus ticīgos ģimenē. To spēj tikai Dievs.
