“Andrim garšas izjūta ir labāka, tāpēc viņa gatavotie ēdieni izdodas garšīgāki,” vīra pavārprasmi slavē smilteniete Vinete Brunovska.
“Andrim garšas izjūta ir labāka, tāpēc viņa gatavotie ēdieni izdodas garšīgāki,” vīra pavārprasmi slavē smilteniete Vinete Brunovska.
“Bērnībā mums Strenčos bija mājiņa. Vecāmāte un vacaistēvs dzīvoja pirmajā stāvā, bet mamma ēdienu gatavoja augšstāvā. Abas gandrīz uz sacensībām, bet mammai nekad nepadevās tik labi kā vecaimammai. Kā viņas gatavotais smaržoja!” sajūsminas Andris. Mazdēls parasti aicināts pagatavoto nobaudīt, un tā pamazām viņš ielāgojis virtuves noslēpumus, kurus tagad izmanto savā ģimenē.
Pirmais patstāvīgi pagatavotais ēdiens bijuši gurķu salāti, Tādus Andris mēdz gatavot joprojām, un visi, kas nogaršo, teic, ka tie ir vislabākie. Recepte ir pavisam vienkārša, bet noslēpums slēpjas marinētajos sīpolos. Sīpoli jāsagriež ļoti plānās ripiņās, jāpagatavo viegla marināde, līdzīga kā beciņām. Sīpoli jānoblanšē, lai tie būtu stingri un kraukšķīgi, un šāds marinējums var glabāties gadiem. Kad gatavo salātus, marinētie sīpoli tiem piešķirs īpašu garšu. Klāt pievieno plānās šķēlītēs sagrieztus gurķus, tomātus, mazliet etiķa, piparus un nedaudz eļļas.
Viena no pirmajām īpašajām receptēm, ko Andris pārņēmis no vecāsmammas, ir šmoris, kura recepti viņš līdz šim nav lasījis nevienā pavārgrāmatā. Tajā laikā cepa tikai cūku taukos. Tos izkausē katliņā. Nosusinātus gaļas gabaliņus salipina gar katla sienām, nevis vienkārši samet tajā. Katlam jābūt ar apaļu dibenu un biezām sienām. Tā var iegūt vislabāko brūnumu, jo, uz pannas apcepot, gaļa nereti piedeg vai kļūst bāla, bet, čuguna kaltā gatavota, ir nesalīdzināmi garšīgāka un ļoti ātri izšmorējas. Smaržo visa māja!
Vaicāta par karstā laika ēdienkarti, Brunovsku ģimene vienā balsī apgalvo: pārsvarā tikai dārzeņi. Tomāti, gurķi un, protams, aukstā zupa.
Izrādās, ka arī Vinete ar interesantiem un garšīgiem ēdieniem prot pārsteigt ne sliktāk kā vīrs. Andris uzslavē, ka pusdienās baudījis ļoti garšīgu našķi — jaunos kartupeļus ar ķiplokiem. Uz pannas uzliek nomazgātus jaunos kartupeļus ar visu mizu, pa vidu saliek veselas ķiploku daiviņas, sviesta piciņas, uzlej nedaudz ūdens un liek cepeškrāsnī. Smaržo un garšo ļoti labi!
Andris savukārt iesaka gatavot un baudīt auksto zupu. Dažkārt receptēs teikts, ka zupai jāpievieno gaļa vai desa. Smiltenietis uzskata, ka tas nav nepieciešams. Ja kāds vēlas gaļu, to var pasniegt atsevišķi, kopā ar maizi.
Visa pamats ir avota ūdens. Nevārīts! Vārot un pēc tam dzesējot, ūdens vairs nav dzīvs. Bietes nopērk veikalā, jo vārīšana ir pārāk darbietilpīgs process. Ņem vienu burciņu marinētu biešu, katliņā lej 1 – 2 litrus ūdens. Klāt liek 3 vārītas olas, svaigu gurķi, marinētu gurķi, 5 – 6 redīsus, tomātu, nelielu puķkāposta galviņu un zaļumus: dilles, lociņus un piparmētru lapiņas, kas dod vēsumu. Piemaisa krējumu. Pirms ielej šķīvī, tur ieliek citrona šķēlīti. Pirms ēšanas būtu vēlams zupas katliņu pāris stundu uzglabāt ledusskapī, lai labāk ievelkas garša.
Vaicāts, vai ir kāda īpaša ēdiena recepte, kuru viņš varētu atklāt “Ziemeļlatvijas” lasītājiem, Andris atbild apstiprinoši. Tā ir sena recepte, kā ķīnieši gatavo rīsus. Šo ēdienu var pagatavot ikviens, tikai ļoti precīzi jāiegaumē process.
Katlam jābūt ar pēc iespējas biezākām sienām. Labi, ja tam ir stikla vāks. Rīsi jāizvēlas parastie, nelobītie, un vēlams, lai tie nebūtu slīpēti. Ņem 3 krūzītes ūdens, uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai. Tad vārošajam ūdenim pieliek tieši tāda paša lieluma 2 krūzītes rīsu. Uzliek vāku, un seko 3 minūšu strauja, 7 min mērena un 2 min lēna vārīšana. Ja būs kādu minūti ilgāk, rezultāta bebūs! Nedrīkst ne rīsus maisīt, ne katlu kratīt. Pēc šīm 12 minūtēm nogriež gāzi, un tikpat ilgi — 12 min — ēdienam jāstāv katliņā. Tad pieliek 2 ēdamkarotes sviesta un mazliet sāls. Lēnām iecilā un vēlreiz uzliek vāku, pagaida kādas 5 min, un ēdiens ir gatavs. Kad uzliksiet uz šķīvja rīsu kaudzīti, graudi lēnām slīdēs, būs irdeni, mīksti un bez ūdens.
Labu apetīti!
