Aptuveni pirms gada palsmanietis Ilmārs Mednis kardināli izmainīja dzīvi, padarot to par piedzīvojumu un jaunu iespaidu virkni. To, kā cilvēki dzīvo ārzemēs, viņš iepriekš uzzināja, ielūkojoties internetā. Tagad Ilmārs pats ceļo pa Eiropu un stāsta par to tūristiem. Papildu citiem darbiem, palsmanietis jau otro gadu piepelnās, strādājot par gidu firmā “Impro Ceļojumi”. Pērn vasarā viņš sešas reizes vadāja tūristu grupas uz Itāliju un Austriju. Jau otro gadu ir gids Igaunijas maršrutos, jo prot igauņu valodu. To iemācījās bērnībā, dzīvojot Ipiķos un apciemojot radus kaimiņu zemē.Šovasar Ilmāram uzticēti arī ceļojumi uz Ziemeļpoliju.Eksāmenā dziedāja “O, sole mio!”Sorento, Kapri sala, Venēcija, Verona, Paduja, Toskāna, Florence, Roma. Itālijas skaistās salas un pilsētas Ilmāram ir gandrīz tikpat labi zināmas, kā sava zeme.Tā bija vai nu likteņa dāvana, vai veiksme, bet pērn, tikko nokārtojis gida eksāmenu, palsmanietis saņēma maršrutus uz savu sapņu zemi Itāliju. “Man šī zeme ļoti iepatikās jau tad, kad biju tur ar kori “Vidzemīte”. Pēc tam runāju par Itāliju visur. Gidu eksāmenā atļāvos nodziedāt “O, sole mio”, un tas laikam drusciņ nostrādāja,” pasmaida Ilmārs.Viņa dzīves pieredze ir apliecinājums tam, ka vajag izmantot nejaušības. “Tu tāds runīgs, aktīvs, vajag pamēģināt,” pērn kāds paziņa, arī gids, ieteica Ilmāram mācīties gidu kursos. Toreiz palsmanietis pelnīja naudu, labojot datorus un strādājot firmā “Latnet”. Viņš nolēma izmantot piedāvājumu, taču nevarēja atrast vietu, kur notika kursi, tāpēc vēlāk kārtoja eksāmenu bez iepriekšējas apmācības. Pirmajā dienā bija jāvada ekskursija pa Rīgu kādā svešvalodā (Ilmārs izvēlējās angļu “mēli”). Otrajā dienā visus gida kandidātus sasēdināja autobusā, vadāja pa Latviju un uzdeva stāstīt par kādu konkrētu posmu. Ilmāram tika Valmieras apkārtne. “Pēc tam bija jāgaida verdikts. Tas man bija pozitīvs,” viņš priecājas.Tikmēr kaķēns jau paaudziesSkatoties no malas, šķiet, ka gidiem ir laba dzīve. Viņi ceļo pa pasauli un par to vēl saņem algu. Taču Ilmārs izkliedē šo mītu. “Visu laiku jābūt atbildīgam par cilvēkiem, jāplāno un jāsadarbojas ar šoferiem. Turklāt gidam jābūt komunikablam. Noteikti jāpatīk būt sabiedrībā, kontaktēties ar cilvēkiem, citādi sanāk tikai mocības.”Tas ir arī darbs projām no mājām. Kad Ilmārs atgriežas pēc kārtējā nedēļu ilgā brauciena, vajag laiku, lai pierastu pie ierastās dzīves. Izrādās, kaķēns ir paaudzies, ko ikdienā saimnieks ar aci neredz, un daudz visādu citu lietu noticis.Viņa darba bonusi toties ir iespēja redzēt pasauli un uzzināt par to arvien ko jaunu. Interesanti esot, piemēram, pārbraucieni pār Alpu augstkalnu pārejām un nakšņošana turienes augstākajā viesnīcā, aptuveni trīs tūkstošus metru virs jūras līmeņa. Itālijā fascinē daba, valoda un cilvēki. Ilmāram ir sapnis vienam izstaigāt Venēcijas mazās ieliņas, kas atrodas nomaļus no tūristu “takām”. Itāliski viņš pagaidām saprot tikai vienkāršākos vārdus, bet jau sācis lauzīties šajā valodā pašmācības ceļā. Cieņā – Baltija un PolijaŠovasar uz Itāliju Ilmārs grupas neved. Cilvēki ceļo mazāk, tāpēc gidiem ir mazāk darba. Viņu vidū ir konkurence. Konkurē arī tūrisma firmas, kurām ir svarīgs katrs klients. Palsmanietis ievērojis, ka šovasar cilvēki izvēlas ceļojumam tuvākas zemes – Lietuvu, Igauniju, Poliju – un skatās, lai brauciena izmaksas nepārsniedz 200 latus.Ja kāds krustu šķērsu jau izbraukājis Baltijas valstis, tad Ilmārs iesaka doties uz Poliju, kaut vai tuvākajiem valsts ziemeļu reģioniem. Tur ir, ko redzēt, – gan vēstures pieminekļi, gan skaista daba. Ceļi ir labi. Turklāt Polija ir salīdzinoši lēta zeme.“Ja pagājušajā gadā zlota kurss bija 20 santīmi, tad šogad tas jau vidēji ir 15 santīmu. Līdz ar to Polijā daudz kas ir lēts. Normālā kafejnīcā pirmo un otro ēdienu var paēst par aptuveni 2,50 līdz trijiem latiem. Pavasarī, kad zemenes Latvijā maksāja vairāk nekā latu, tad Polijā mūsu naudā tie bija 40 santīmi,” salīdzina Ilmārs.Arī viesnīcas Polijā neesot dārgas, un to ir ļoti daudz. Numuru var rezervēt internetā.Polijas ziemeļos Ilmārs iesaka apceļot bijušo Austrumprūsiju. Tur interesanti apskates objekti ir Malborkas pils, Ādolfa Hitlera bunkurs “Vilku midzenis”, Ziemeļpolijas ezeri, kas savā starpā savienoti ar kanāliem, poļu “Jūrmala” – Gdaņska, Sopota, Gdiņa. Ļoti skaista esot Gdaņskas vecpilsēta. “Vajag tikai ceļot!” aicina Ilmārs. Kāds Austrumu gudrais esot teicis, ka ceļošana ir kā grāmatas lasīšana. Cilvēki, kuri nekad neceļo, atvēruši tikai pirmo lapu un tālāk grāmatu nešķir, bet ceļotāji ver lapu aiz lapas un iepazīstas ar kaut ko jaunu.
Par Ilmāru Medni
Vecums: 44 gadiNodarbošanās: firmas “Impro Ceļojumi” gids; “Latnet” interneta pakalpojumu sniedzēja pārstāvis bijušā Valkas rajona teritorijā; remontē datorusĢimene: meitas Lāsma, Laila, Elīna, sieva Velga.Horoskops: MežāzisVaļasprieki: datori, internets, lasīt un uzzināt ko vairākSapņu zemes: Japāna, ASV, Austrālija, Dienvidamerika
