Drīzumā Smiltenes novada dome izsludinās konkursu uz vakanto Variņu pamatskolas direktora (-es) amatu. Pagaidām šā amata pienākumus jau gandrīz divus gadus pilda Variņu skolas pedagoģe Ineta Mazjāne.
Sandra Pētersone
Pašvaldība beidzot konkursā var meklēt Variņu skolas direktora (-es) amata pilntiesīgu veicēju. Līdz ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civiltiesu departamenta lēmumu ir pielikts punkts gandrīz divus gadus ilgajam tiesāšanās procesam starp Smiltenes novada domi un Variņu pamatskolas bijušo direktori Agitu Birkenšteinu.
Spriedums nav pārsūdzams
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja par to, ka 2014. gada 30. aprīlī Smiltenes novada deputāti ārkārtas domes sēdē ar balsu vairākumu nolēma toreizējo Variņu pamatskolas direktori Agitu Birkenšteinu atbrīvot no darba, kā iemeslu norādot to, ka viņa ir zaudējusi darba devēja (Smiltenes novada domes) uzticību.
A. Birkenšteina savukārt vērsās Valkas rajona tiesā ar prasību pret Smiltenes novada domi par darba devēja rīkojuma atzīšanu par prettiesisku un spēkā neesošu, kā arī par viņas atjaunošanu darbā un neizmaksātās darba samaksas piedziņu. Valkas rajona tiesas spriedums šajā civillietā bija prasītājai noraidošs, tāpēc A. Birkenšteina vērsās ar apelācijas sūdzību Vidzemes apgabaltiesā.
Vidzemes apgabaltiesas Civiltiesu tiesas kolēģija 2015. gada 30. novembrī atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu jau minētajā A. Birkenšteinas prasībā pret Smiltenes novada domi (par darba devēja rīkojuma atzīšanu par prettiesisku un spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, neizmaksātās darba samaksas piedziņu) sakarā ar viņas apelācijas sūdzību par Valkas rajona tiesas 2015. gada 8. jūnija spriedumu.
Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus to kopsakarā, atzina, ka A. Birkenšteinas apelācijas sūdzība nav pamatota un viņas prasība ir noraidāma. A. Birkenšteina Vidzemes apgabaltiesas spriedumu kasācijas kārtībā pārsūdzēja Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā.
Augstākās tiesas Civillietu departaments šogad 10. martā ir atteicis ierosināt kasācijas tiesvedību šajā lietā, un līdz ar to ir stājies spēkā Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015. gada 30. novembra spriedums, “Ziemeļlatviju” informē Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja. Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.
“Līdz ar to šai lietai ir pielikts punkts,” rezumē Smiltenes novada domes Juridiskās nodaļas vadītājs Māris Rungulis. Viņš arī norāda, ka visu minēto instanču tiesu spriedumi, tai skaitā Augstākās tiesas lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, nozīmē to, ka Smiltenes novada dome ir rīkojusies pamatoti, nolemjot A. Birkenšteinu atbrīvot no darba.
“Tiesa ir izvērtējusi visus argumentus, pierādījumus un faktus un atzinusi, ka A. Birkenšteinas atlaišana no darba ir pamatota,” uzsver M. Rungulis.
Paliek pie savas pārliecības
“Ziemeļlatvija” aizvadītajā nedēļā sazinājās ar A. Birkenšteinu, kura tālruņa sarunā atzina, viņai joprojām nav zināms, ko tik šausmīgu izdarījusi, lai tiktu atlaista no darba. Smiltenes novada domes lēmumu par atbrīvošanu no darba A. Birkenšteina joprojām uzskata par nepamatotu, tāpēc arī pārsūdzēja tiesu spriedumus līdz pat Augstākajai tiesai.
“Augstākās tiesas rīcības sēdes lēmumā ir teikts: Tiesnešu kolēģija konstatēja, ka, lai gan mana kasācijas sūdzība formāli atbilst Civilprocesa likuma 450.-454. punkta prasībām, tomēr ir Civilprocesa likuma 464.1 2. daļas 2. punktā norādītais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību (nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu, un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā. Judikatūra ir līdzīga satura lietā pieņemtie lēmumi – redakcijas piezīme),” norāda A. Birkenšteina.
Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015. gada 30.novembra spriedumā, kas stājies spēkā, ir norādīts: kolēģija nevar piekrist apelācijas sūdzībā norādītajam, ka no darba līguma uzteikuma nebūtu skaidri saprotams, par kādiem konkrētiem pārkāpumiem prasītāja (A. Birkenšteina) zaudējusi darba devēja uzticību un par ko tiek atlaista no darba.
Tāpat spriedumā ir norādīts, ka nepārprotami ir skaidrs: prasītājai gan no domes lēmuma, gan paša uzteikuma bija saprotams, par kādiem pārkāpumiem viņa ir zaudējusi darba devēja uzticību.
Ir pierādīts, ka bijuši vairāki pārkāpumi: nav noslēgti rakstveida darba līgumi ar atsevišķiem skolas darbiniekiem; viens no darbiniekiem tika nodarbināts bez darba līguma un tika pieļauta darba algas izmaksa par faktiski neveiktu darbu; pati direktore veikusi pedagoga darbu, pārsniedzot normatīvajos aktos noteikto stundu likmi; nav veikti regulāri ieraksti VIIS (Valsts izglītības informācijas sistēmā) datu bāzē par Variņu pamatskolas pedagogu kvalifikācijām un citiem datiem; darba devējam sniegusi nepatiesu informāciju par darba līgumu noslēgšanu ar skolas darbiniekiem.
Tagadējā vadība konkursā
nepiedalīsies
Izvērtējot visus Smiltenes novada domes 2014. gada 30. aprīļa lēmumā un darba uzteikumā minētos pārkāpumus un konstatētos faktus, Vidzemes apgabaltiesas Civillietu kolēģija, pirmkārt, ņēmusi vērā to, ka prasītāja nav bijusi tikai darbinieks, bet amatpersona (iestādes vadītāja), kuras darbības standarti, rīcības atbilstība normatīvo aktu prasībām un līdz ar to atbildība ir paaugstināta un vērtējama daudz stingrāk, kā tas būtu attiecībā uz jebkuru ierindas darbinieku.
“Varbūt kaut ko laikā neizdarīju, nezinu. Tā var gadīties, ja cilvēks strādā daudz un uz visām pusēm,” saka A. Birkenšteina, kad “Ziemeļlatvija” taujā, vai tiešām tā var būt, ka trīs instanču tiesas nezinātu, ko dara, noraidot viņas prasību un tādējādi atstājot spēkā Smiltenes novada domes lēmumu.
Viņa piebilst, ka atkārtosies, taču ir pārliecināta, ka visus deviņus gadus, kad vadīja Variņu pamatskolu, ir godprātīgi pildījusi savus pienākumus pret skolēniem, skolas darbiniekiem un skolas attīstības labā. “Visā šajā laikā, ieskaitot divas skolas akreditācijas, nesaņēmu no skolu uzraugošajām institūcijām nevienu būtisku aizrādījumu, kas norādītu uz maniem “lielajiem” pārkāpumiem. Tie cilvēki, kuri iesāka šo procesu, ir panākuši savu. Nu ko, novēlu, lai visiem ir tīra sirdsapziņa un lai visi ir precīzi savos darbos. Paldies tiem visiem cilvēkiem, kuri mani atbalstīja, un īpaši manai ģimenei,” teic A. Birkenšteina.
Tagad viņa strādā par angļu valodas skolotāju Variņu un Rankas pamatskolās. Bijis arī darba piedāvājums no Jaunpiebalgas vidusskolas, taču to neesot pieņēmusi, jo darbu trijās skolās nevarētu apvienot.
Par to, ka Variņu skolai pašvaldība drīz meklēs jaunu direktoru, jau ir informēta tagadējā skolas direktores pienākumu izpildītāja Ineta Mazjāne.
Viņa “Ziemeļlatvijai” neslēpj, ka konkursā uz skolas direktora amatu noteikti nepiedalīsies, jo sirdij tuvāks ir skolotājas darbs. I. Mazjāne māca bioloģiju, ģeogrāfiju un dabaszinības.
Variņu pamatskolā no 1. līdz 9. klasei mācās 64 bērni. Pirmsskolas izglītības grupiņās ir 27 audzēkņi.
