“Lai iegūtu vairāk no dzīves, dod vairāk pats no sevis,” uz nesen izdotā Variņu bukleta pirmā vāka sevi ar šādu atziņu piesaka nesenais gaviļnieks Variņu pagasts.
“Lai iegūtu vairāk no dzīves, dod vairāk pats no sevis,” uz nesen izdotā Variņu bukleta pirmā vāka sevi ar šādu atziņu piesaka nesenais gaviļnieks Variņu pagasts.
2005. gada 18. oktobrī pagastam apritēja 15 gadu. Jubilejai veltīts svētku sarīkojums būs šopiektdien, 20. janvārī. Kopā pulcēsies pašvaldības un tās iestāžu darbinieki un lūgtie ciemiņi. Viņu gan būšot maz.
“15 gadu jau vēl nekas nav. Tīņa vecums,” spriež Variņu pagasta padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins. Viņam šajā amatā ir tikpat gadu, cik Variņu pagastam, — 15.
Kā radās Variņu nosaukums
Variņu pagasts ir viens no jaunākajiem Valkas rajonā. 1990. gada 18. oktobrī, balstoties uz toreizējās Augstākās Padomes lēmumu, no Palsmanes pagasta atdalīja jaunu administratīvu teritoriju — Variņu pagastu. “Iniciatīva nāca no toreizējā kolhoza “Oktobris” iedzīvotājiem. Viņi arī pieņēma lēmumu atdalīties un veidot savu pagastu,” atceras Uldis Birkenšteins. “Sapratām, ka lielajā Palsmanes pagastā ir iespējams veidot divas administratīvas teritorijas. Jau bija divi atsevišķi centri, katrs ar savu skolu, kultūras namu, bibliotēku un visu pārējo, kas vajadzīgs, lai dzīvotu patstāvīgi.”
Variņu nosaukums cēlies no vārdiem “var”, “varēšana”, zina stāstīt pašvaldības vadītājs. Ir nostāsts, ka 19. gadsimta sākumā pagasta teritorijā dzīvojusi liela un bagāta dzimta — Īvāni. Pēteris Īvāns, viens no šīs dzimtas vecākajiem iedzīvotājiem, esot bijis apveltīts ar lielu spēku un varēšanu. No tā arī radās Variņu nosaukums.
“Gados vecākie pagasta iedzīvotāji saka, ka tā ir taisnība,” piebilst U. Birkenšteins.
Prioritāte — sporta zāle
15 gados Variņu pagasta padome uzturējusi un saglabājusi visas pašvaldības iestādes un infrastruktūru un iespēju robežās ieguldījusi līdzekļus tās attīstībā. Pašvaldība iegādājās atdzelzošanas iekārtas un sakārtoja ūdenssaimniecību, lai ciemata iedzīvotājiem būtu kvalitatīvs ūdens. Iespēju robežās remontēts un siltināts tautas nams, nomainīti logi skolā un tautas namā, no jauna asfaltēts ciemata centrs, uzturēti pagasta ceļi.
“Tas viss ir prasījis budžeta līdzekļus,” uzsver U. Birkenšteins. “Ar tādu budžetu, kāds pagasta padomei ir šodien, mēs varam tikai visu uzturēt un attīstīties mazliet, nevis ar lielu atspērienu. Mazo pašvaldību augšupeju kavē divi apstākļi: ierobežotais budžets un tas, ka lielie projekti ir vairāk virzīti uz pilsētām. Tomēr arī mazas pašvaldības ņem kredītus. Labs ir Trikātas pagasta piemērs par uzcelto sporta zāli.”
Šādu variantu apsver arī varinieši. Arī viņu pagasta Ķempu pamatskolā ir vajadzīga sporta zāle. Tās celtniecību pašvaldības vadītājs nosauc par prioritāti.
Tāds objekts pagastam maksātu aptuveni 350 līdz 400 tūkstošus latu. Variņu pagasta padome trīs gadus pēc kārtas sniegusi sporta zāles projektu valsts investīciju programmā un piedāvājusi aptuveni 100 tūkstošus latu lielu līdzfinansējumu. Līdz šim atbalsts nav saņemts. “Ja arī šoreiz mūsu projektu neatbalstīs, tad ir jālemj par Trikātas piemēram līdzīgu variantu, proti, būvēt pašiem un šim nolūkam ņemt kredītu,” uzskata U. Birkenšteins. “Tā kā ir līdz šim, tālāk turpināt vairs nevar. Bērni sporto uz betona grīdas skolas vestibilā. Tas nav veselīgi. Rodas ceļgalu slimības.”
Būs iespēja piekļūt internetam
Šā gada aktualitāte Variņu pagastā būs iespēja pieslēgties internetam. Pagasts iesaistījies projektos “Virtuālā Valka – Valga” (attiecas uz daudzdzīvokļu namu un privātmāju iedzīvotājiem) un “E-Vidzeme” (attiecas uz pašvaldības iestādēm).
Projektā “Virtuālā Valka – Valga” veidos kopēju radiointerneta tīklu un dos iespēju tam pieslēgties visiem, kuri vēlas. Šim pieslēgumam nav vajadzīgs tālrunis. “Nedomāju, ka nākamajos divos vai trijos gados “Lattelekom” ievilks sakaru kabeli no Gulbenes šosejas līdz Smiltenei, lai mums būtu ciparu līnija,” saka U. Birkenšteins. “Vismaz uzņēmums šajā laikā tādus darbus nesola. Taču mūsdienu informācijas laikmetā vēl pāris gadu dzīvot bez interneta pieslēguma nav reāli, tāpēc pašvaldība piedalās šajā projektā.”
Pašvaldības vadītājs gan piebilst, ka līdzdalība projektā “Virtuālā Valka – Valga” iedzīvotājiem nozīmēs izdevumus. Lai kļūtu par radiointerneta abonentu, datoram ir vajadzīgas īpašas iekārtas. Vienam abonentam tās maksās no 40 līdz 140 latiem. Cik konkrēti, to noteiks attālums no torņa līdz klientam un izmantotā frekvence. Tās būs vienreizējas izmaksas. “Daudzdzīvokļu mājā var uzstādīt visiem vienu kopīgu iekārtu, taču individuālām mājām tāds variants nepastāv,” secina U. Birkenšteins.
Pēc tam katru mēnesi būs noteikta abonēšanas maksa. Šobrīd projekta īstenotāji saņēmuši divus piedāvājumus: 10 un 14 latu mēnesī.
Pagaidām radiointerneta pieslēgumu Variņu pagastā vēlas divu daudzdzīvokļu namu un 12 privātmāju iedzīvotāji. Pagasta pašvaldībā joprojām var pieteikties arī citi interesenti.
Pateicoties līdzdalībai projektā “E-Vidzeme”, Variņu pagasta padomē visiem septiņiem datoriem jau ir interneta pieslēgums. Ķempu pamatskolā pieeja internetam pagaidām ir ar iezvanīšanos, taču drīz līdzdalība projektā “E-Vidzeme” nodrošinās tiešo pieslēgumu. Tāds pieslēgums paredzēts arī bērnudārza un bibliotēkas datoriem. Pašvaldība Variņos vēlas arī izveidot sabiedrisko interneta pieejas punktu tiem pagasta iedzīvotājiem, kuri finansiāli nevar atļauties nopirkt datoru un samaksāt par interneta pieslēguma ierīkošanu.
Uz ārzemēm masveidā nedodas
Pēc 2005. gada datiem, Variņu pagastā ir 963 iedzīvotāji. U. Birkenšteins ir gandarīts, ka uz ārzemēm darbu meklēt devušies salīdzinoši maz variniešu. Viņš zina tikai piecus pagasta iedzīvotājus, kuri aizbraukuši uz Īriju. Cilvēki darbu atrodot tepat.
Pagastā darbojas uzņēmumi “Dzērve” un “Palsa”. Ir individuālā darba veicēji. Pērn pagastā kokmateriālu iepirkšanas un glabāšanas laukumu izveidoja “Latvijas finieris”. Uzņēmums savu darbību Variņos plāno paplašināt, izveidojot nelielu sīkbaļķu pārstrādes ražotni.
“Protams, mēs nevaram noturēt pagastā savus jauniešus, kuri beidz augstskolu un iegūst labu izglītību. Viņi aiziet uz pilsētām. Taču domāju, ka nākotnē sāksies atgriezenisks process. Daļai cilvēku pilsētas paliks kā darbavietas, bet dzīvesvieta būs laukos. Zinu, ka jau šobrīd smiltenieši meklē dzīvokļus Variņos. Smiltenē ir dzīvokļu deficīts un cenas ir augstas. Dzīvokļu cenas kāpj arī Valkā un citās pilsētās,” secina U. Birkenšteins.
Izmaiņas var ieviest novads
Ja valdība reiz stingri nolems Latvijā veidot novadus, tad laukos, arī Variņu pagastā, sāksies pārmaiņas.
U. Birkenšteinam par novadiem ir savs viedoklis. Pēc viņa domām, tie pagasti, kuri atrodas tālāk no Smiltenes centra, nebūs lieli ieguvēji.
“Ja paskatāmies, kā reformas notiek citur pasaulē, tad nauda tomēr nogulst centrā, un ir diezgan grūti cīnīties, lai tā aizietu atpakaļ, šajā gadījumā uz Variņiem, Grundzāli, Palsmani. Turklāt vēl nav pateikts, kā, vēlot novada pašvaldību, būs pārstāvēts katrs pagasts un pilsēta. Ja Smiltenē ir vairāk nekā seši tūkstoši iedzīvotāju, tad noteikti viņiem būs lielāks balsu skaits un pilsētnieki varēs nobalsot, kā gribēs. Tas mūs uztrauc. Šodien laucinieks savā pagastā var arī nokārtot lielāko daļu jautājumu. Ja izveidos novadu, būs gadījumi, kad nāksies braukt uz Smilteni. Nav vēl mums tik labu ceļu. Ne visur ir asfalts. Jārēķinās arī ar attālumu no pagasta līdz novada centram. Degviela maksā dārgi, savukārt algas tās cenai vēl netiek līdzi. Arī informatizācijas tīkli vēl nesasniedz pagastus.
Domājot par nākotni, kādreiz droši vien būtu jāapvienojas. Taču jāskatās, kā to darīt un kāds labums no tā būs,” uzskata Variņu pagasta padomes priekšsēdētājs.
Vislabāk ir mājās
“Ne velti daudzi saka — var jau skaidīt pa pasauli, tomēr vislabāk ir mājās,” piekrīt U. Birkenšteins.
Viņš priecājas, ka varinieši nav no tiem cilvēkiem, kuri skraida pa pasauli, bet gan dzīvo savā pagastā, strādā un kopj savu māju, savu sētu un pagasta vidi. “Tas, ka Variņu pagasts ir sakopts un atzinīgi novērtēts pērn notikušajā konkursā par Vidzemes novada sakoptāko pagastu, ir visu mūsu iedzīvotāju, uzņēmēju un pagasta darbinieku nopelns. Par to viņiem paldies,” pagasta jubilejā teic pašvaldības vadītājs.
***
FAKTI
Variņu pagasts
Kopējā platība — 10 051,5 hektāri.
Iedzīvotāju skaits — 963.
Iedzīvotāji pēc vecuma grupām:
darbspējīgie (no 16 gadu vecuma) — 467;
pensionāri — 202;
bērni (līdz 6 gadu vecumam) — 71;
bērni (7 – 18 gadu v.) — 223.
Nodarbinātība:
strādā — 393;
no viņiem pagasta teritorijā — 296;
citur — 97.
***
Uzņēmējdarbība
SIA “Palsa” — graudkopība, piena un gaļas lopkopība, nodarbina vairāk par 100 pagasta iedzīvotājiem.
Ar kokapstrādi nodarbojas pieci uzņēmēji. Lielākais uzņēmums ir SIA “Dzērve” (kokapstrāde, mēbeļu ražošana).
Pagastā attīstīta arī netradicionālā lauksaimniecība. Sešas ģimenes audzē avenes.
***
Dabas objekti
1977. gada 15. aprīlī ar Ministru Padomes lēmumu Variņu pagastā augošais Vilciņu dižozols kļuva par aizsargājamu dižkoku. Ozols atrodas pie “Vilciņu” mājas, kādreizējā barona fon Blēra īpašuma.
Vilciņu dižozola apkārtmērs ir 8,1 metrs, augstums — 22 metri.
Variņu pagasta teritorijā aug vēl viens dižkoks — Lielā priede. Tās apkārtmērs 1,3 metru augstumā sasniedz 3,4 metrus.
