Pēc divām nedēļām – 28. jūlijā – Valkas novada Ērģemes pagastā notiks turienes gada lielākais pasākums – kapusvētki un pēc tiem koncerti un balle Ērģemes pilsdrupās.
Šī būs jau trešā reize, kad pēc vairāku gadu ilga pārtraukuma Ērģemes pilsdrupas (bijušais Livonijas ordeņa nocietinājums) atkal uzņems pagasta ļaudis un viņu viesus, kuri varēs ieguldīt savu tiesu Ērģemes pilsdrupu tālākai izpētei un atjaunošanai. Proti, ieeja uz koncertiem un balli būs ziedojums šiem darbiem.
Iepirkums būvdarbiem
jau izsludināts
Sliktos laika apstākļos koncerti un balle notiks Ērģemes pagasta Turnas tautas namā. Tautas nama vadītāja Līga Krama cer, ka arī šoreiz, tāpat kā iepriekšējos divos gados, lietus mākoņi kapusvētku dienā ies Ērģemei secen un pilsdrupās sanākušie ļaudis varēs izbaudīt šās vietas īpašo gaisotni, gan skatoties koncertus, gan pēc tam ballējoties. Pērn viņu bijis teju astoņi simti.
“Pilsdrupās skatuve ir, bet mēs vēl atsevišķi būvēsim pārvietojamo grīdu, lai dejotājiem būtu ērti uzstāties un ballētājiem vēlāk būtu ērti dejot ballē,” stāsta Ērģemes un Kārķu pagastu pārvaldnieks Pēteris Pētersons.
Ērģemes kapusvētku koncertiem un ballei ir labs mērķis – vietējās pilsdrupas ne tikai no ārpuses, bet arī iekštelpās padarīt pieejamas sabiedrībai. Valkas uzņēmējs Jānis Biezais kopā ar domubiedriem Vili Jansonu un Jāni Kramu nodibinājuši biedrību “Ērģemes bruņinieku pils”, kas ar apkārtnes iedzīvotāju atbalstu uzsākusi pašvaldības īpašumā esošo pilsdrupu atjaunošanas un sakopšanas darbus.
Savu iespēju robežās palīgā nāk arī Valkas novada dome. Pašvaldība piesaistījusi finansējumu Ērģemes viduslaiku pils Ziemeļu torņa restaurācijai un atjaunošanai. Šo otrdien, 10. jūlijā, Valkas novada dome izsludināja iepirkumu būvdarbiem. Pretendenti var pieteikties līdz 23. jūlijam. Tehniskais projekts jau ir kārtībā, to izstrādājis uzņēmums SIA “Konvents” arhitekta Pētera Blūma vadībā. Rekonstrukcijas gaitā paredzēts tornim uzklāt jumta segumu, ielikt jaunus logus un durvis, izbūvēt starpstāvu pārsegumu un elektroinstalāciju un torņa apkārtnē veikt arheoloģisko izpēti.
“Visam līdzi seko un roku uz pulsa tur biedrība “Ērģemes bruņinieku pils”, kas organizēja arī iepriekšējos pilsdrupu atjaunošanas darbus,” uzsver P. Pētersons.
Novērtēt to, kas blakus
“Ziemeļlatvija” uz sarunu uzaicināja uzņēmēju valcēnieti Jāni Biezo, vaicājot to, ko Jānim, izrādās, prasa arī citi, proti, kāpēc viņam radusies tāda interese par Ērģemes pilsdrupām?
Jānis Biezais: – Viss sākas mazotnē, vecāku iespaidā, kad viņi iemāca novērtēt to, kas mums ir blakus. Salīdzinoši netālu no Valkas ir daudz vēsturisku un interesantu būvju un vietu – Ērģemes pilsdrupas, Sedas purvs, Helme (senas pilsdrupas) Igaunijā, bet mēs lielākoties cenšamies skriet un braukt kaut kur tālāk – uz Ēģipti, Turciju vai citur, bet neredzam to, kas blakus. Taču, to apskatot, arī rodas interese un mīlestība pret vietējo un vēlme to saglabāt. Mums lielākā problēma ir tā, ka paskatīties varbūt arī paskatāmies, bet neko nedarām, lai šo mantojumu saglabātu un atstātu nākamajām paaudzēm. Latvijā ir vairāk nekā 100 piļu un muižu, bet aktīvi darbi notiek varbūt kādos 15 procentos. Labākajā gadījumā šīm vēsturiskajām celtnēm pārsvarā tiek uzlikti jumti, taču vajag arī reālu darbību, kas Latvijā ir retos gadījumos, piemēram, Bauskā, Ventspilī, Dobelē. Vajag uzburt vīziju un parādīt to cilvēkiem, un tad viņi sāk domāt un attīstīt savu fantāziju, jo iepriekš ne visi apmeklētāji ir izpētījuši attiecīgās būves vēsturi un ahitektoniskās īpatnības.
– Cik saprotu, uz to arī tiecas biedrība “Ērģemes bruņinieku pils”. Esat ideju ģeneratori?
– Biedrība sāka ar to, ka aktualizēja sāpīgo tēmu par vēsturisko būvju stāvokli Valkas novada teritorijā, un tad arī pievērsām uzmanību Ērģemes pilsdrupām. Pozitīvi ir tas, ka Ērģemes pils sākta atjaunot jau padomju gados, kolhoza laikā, Viļa Jansona vadībā. Ja runājam par ideju ģenerēšanu, tad man vispirms patīk aprunāties ar vietējiem iedzīvotājiem, uzklausīt viņu viedokli. Neviens projekts nav līdz galam labi paveikts, ja ir viena cilvēka autoritatīvas vadības stils. Vajag projekta grupu, un šādā situācijā ir tas pats. Vajag aprunāties ar vairākiem cilvēkiem, arī ar profesionāļiem
– Ko šobrīd tūristi var apskatīt, aizbraucot uz Ērģemes pilsdrupām?
– Ir sakopta pilsdrupu apkārtne un veco dzirnavu teritorija. Ir izveidotas tūrisma takas no Ziemeļu torņa līdz baznīcai, gar tām izbūvētas atpūtas vietas, soliņi un galdiņi. Droši var apiet riņķī pilij. Torņos pagaidām iekšā netiek, taču ir radītas iespējas, lai Vārtu tornī varētu redzēt, kāds izskatījās pagrabs un kāds izskatās tornis no iekšpuses. Ziemeļu tornī pašreiz arī iekšā netiek, taču pēc gaidāmajiem būvdarbiem tornis būs pieejams apmeklētājiem. Sākotnēji bija domāts, ka tas notiks jau šogad, bet aizkavējās projekta izstrāde, tāpēc būvdarbi varētu tikt pabeigti nākamajā gadā. Jāpiebilst, ka Ērģemē ir viena no viduslaiku pilīm, kas mūsdienās Latvijā saglabājusies vislabāk. Šeit nekas nav piebūvēts klāt un var redzēt vēsturisko torņu augstumu.
– Pozitīvi ir tas, ka arī sabiedrība var iesaistīties Ērģemes pils atjaunošanā, ziedojot šim nolūkam naudu. Tā noticis arī iepriekšējā koncertā un ballē pēc kapusvētkiem. Kāda ir cilvēku atsaucība?
– Atsaucība ir liela. Katrs pasākuma dalībnieks iegulda savu artavu pēc savas rocības. Cilvēki ziedojumu kastē met gan monētas, gan papīra naudu. Tā savākts pietiekami daudz līdzekļu, lai varētu nosegt arheoloģisko darbu veikšanu, ko šogad plānots uzsākt jūlija nogalē, – atrakt vienu no dzīvojamo ēku telpām pie pilsdrupu dienvidu sienas. Šos darbus uzsākām pirms diviem gadiem un tagad plānojam pabeigt. Arheoloģe ir Ilze Mālkalniete. Gribam atrakt vēsturiskā pagraba grīdas līmeni, lai varētu izprast tā laika dzīves īpatnības, jo jau tagad redzam, ka pagraba funkcija un uzbūve ir nedaudz citādāka nekā mūsdienās pierasts.
Uzziņai
Ērģeme, 28. jūlijs
Pulksten 15 – kapusvētki.
Ērģemes pilsdrupās
Pulksten 17 Milleru-Balandīnu ģimenes koncerts.
Pulksten 18.30 – Buratino piedzīvojumi kopā ar deju grupām “Kurpes” no Rīgas, “Junona” no Rugājiem un Turnas tautas nama dejotājiem.
Pulksten 20 – Ērģemes pagasta pašdarbnieku teatralizēts uzvedums “Vella kalpi Vella dzirnavās”.
Pasākumu vadīs Baiba Zvaigznīte.
Pasākuma laikā darbosies bufete.
Pulksten 22 – zaļumballe kopā ar grupu “Ceļojums”.
Pusnaktī – tikšanās ar pils kambaru Balto dāmu.
Par Ērģemes pilsdrupām
Ērģemes pili Lielā Ziemeļu kara laikā pēc Omuļu jeb Hummeļu kaujas 1702. gada 18. jūlijā uzspridzinājuši zviedru karavīri. Tā nu pils gājusi bojā. Mūsdienās apskatāmas 14. gadsimtā celtās Livonijas ordeņa pils drupas ar diviem torņiem, kuros bijusi četri stāvi. Miera laikos šī pils kalpojusi kā noliktava, bet kara laikos tas bijis nocietinājums aizsardzībai pret iebrukumiem. Šeit pulcējušies algotņi pirms karagājieniem. Pils celta pirms 1323. gada, jo tad rakstiskos avotos atrodamas pirmās ziņas par pili, bet konkrēts celšanas gads nav minēts. Pils celta no vietējiem laukakmeņiem, kas vēlāk papildināti ar ķieģeļiem. Pilij apkārt bijuši grāvji, kas pildīti ar ūdeni. Priekšpili ar centrālo daļu saistījis koka tilts.
Arī tagad redzams pils plānojums, un apmeklētāji var ielūkoties vietās, kur nostiprināts un atjaunots mūris. Uzstādīts informācijas stends un puķu podi.
