Pēc trim nedēļām, 7. jūlijā, vēlētāji dosies uz balsošanas iecirkņiem, lai izteiktu savu viedokli par Saeimas pieņemtajiem un pēc tam atceltajiem grozījumiem Nacionālās drošības un Valsts drošības iestāžu likumā.
Pēc trim nedēļām, 7. jūlijā, vēlētāji dosies uz balsošanas iecirkņiem, lai izteiktu savu viedokli par Saeimas pieņemtajiem un pēc tam atceltajiem grozījumiem Nacionālās drošības un Valsts drošības iestāžu likumā.
Kā pēc grozījumu nokļūšanas atklātībā paziņoja vairāki politiskie eksperti, labojumi ļautu Ministru prezidentam savā kontrolē pārņemt valsts drošības struktūru darbību, savukārt daži ārvalstu politiķi un NATO pārstāvji norādīja uz lielāku informācijas noplūdes iespējamību. Grozījumu atbilstību demokrātiskas valsts iekārtas principiem apšaubīja arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un atteicās minētos likumus ar iekļautajiem grozījumiem izsludināt. Jūtot pretspiedienu no valdošās koalīcijas, prezidente sasauca preses konferenci, kurā aicināja palīgā tautu. Tas arī radīja priekšnoteikumus parakstu kampaņas uzsākšanai par referenduma organizēšanu. Kaut, atšķirībā no Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas, parakstu vākšanas akcija netika īpaši reklamēta, arī telpas, kur parakstīties, iekārtoja diezgan neuzkrītoši, tomēr parakstus savāca ievērojami vairāk par nepieciešamo skaitu, lai tautas nobalošana varētu notikt.
Ar šodienu “Ziemeļlatvija” centīsies noskaidrot amatpersonu un iedzīvotāju viedokli par šo nozīmīgo notikumu, jo mūsu brīvvalstī ne visai bieži svarīgu jautājumu izlemšanai atvēl vārdu tautai.
***
Uldis Birkenšteins (Zaļo un zemnieku savienība), Valkas rajona padomes priekšsēdētājs:
Es uzskatu, ka šobrīd referendumam lielas nozīmes vairs nav. Laikā, kad notiks balsošana, iepriekšējā Valsts prezidente savas pilnvaras jau būs nolikusi. Saeima apstrīdētos grozījumus ir atcēlusi, bet referendumu par tiem vairs nav iespējams atcelt. Domāju, ka šajā gadījumā tā būs velta naudas iztērēšana. Nav jau arī vēl skaidrs, par ko tad īsti vajadzēs nobalsot, jo nav zināmi referenduma jautājumi. Visi runā par referendumu , bet par ko tad tas būs? Notiekošā nozīmi saskatu tajā apstāklī, ka Valsts prezidente īstajā brīdī pateica savu sakāmo un lika saprast, ka nevar viena partija visu laiku diktēt noteikumus. Pie mums ir demokrātija un tagad grozījumu autori par to pārliecinājās.
Erna Pormeistere (TB/LNNK), Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāles vadītāja:
Referendums ir vajadzīgs, un tajā noteikti jāpiedalās. Šī valdība ir pietiekami bieži parādījusi, ka tai nerūp tautas viedoklis un intereses. Neatceros brīdi, kad valdošās partijas būtu nopietni ieklausījušās, ko saka tauta. Tagad tām būs mācību stunda, ko pašas izraisījušas. Ja pēc visiem notikumiem, kas bija pēc grozījumu parādīšanās atklātībā, referenduma nebūtu, tad, domāju, varētu gaidīt kārtējo tautas Atmodu. Jā, es saprotu, ka nobalsošanas rīkošana prasa daudz naudas, bet kāda tad valstī ekonomiskā situācija ir kopumā? Strauji pieaug miljonāru skaits, bet liela tautas daļa, Latvijā nevarēdama pienācīgi nopelnīt, aizbrauc uz Īriju, jo tur maksā lielākas algas.
