Ja domājat, ka bibliotēkā var atrast tikai grāmatas un avīzes, tad šajās dienās Ēveles bibliotēkas apmeklējums jums šo priekšstatu liks mainīt.
Ieejot iestādes jaunajās telpās, jūs apņem it kā visa pagasta pagātne, kādreizējo novadnieku un tagadējo ēveliešu paveiktais. Tas viss ir izkārtots un gaumīgi salikts lasītavā, piesaistot ikviena ienācēja uzmanību. Ir iespēja iepazīt novadnieku darbusVar pat teikt, ka bibliotēka daļēji kļuvusi arī par novadpētniecības muzeju. Iestādes vadītāja Aelita Punkstiņa stāsta, ka izstādi izveidojusi uz kapusvētku laiku. “Uz šiem svētkiem atbrauc daudzi bijušie ēvelieši, un viņi labprāt iegriežas arī bibliotēkā. Kapusvētku dienā bibliotēka bija atvērta. Esmu apskatei izlikusi vairākus materiālus par pagasta, tajā uzceltās baznīcas vēsturi un redzu, ka cilvēkus šī informācija interesē. Vēl tagad vairāki ienāk apskatīties izstādi,” stāsta A. Punkstiņa. Telpu krāšņāku padara novadnieka gleznotāja, mākslas pedagoga Ilgoņa Saldūkšņa darbu izstāde. “Lauku cilvēkiem ir ļoti izprotamas mākslinieka gleznotās dabas ainavas, un viņš mums vairākus darbus atvēlēja izstādei. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados mākslinieks beidza Ēveles astoņgadīgo skolu, Mākslas akadēmijā ir studējis mākslas pedagoģiju. Tagad viņš dzīvo Vaidavā. Ilgonis Saldūksnis nav vienīgais, ar ko pagasts lepojas. Mūsu novadnieks ir arī mūzikas pedagogs un diriģents Ēvalds Siliņš, kurš par mūziku sarakstījis arī mācību grāmatas pamatskolas audzēkņiem. Te redzami viņa sarakstītie darbi,” stāsta un rāda A. Punkstiņa. Par savdabīgām gleznām, tēlaini runājot, var saukt arī dažādās krāsās darinātās segas, ko veidojušas pagasta rokdarbnieces. A. Punkstiņa stāsta, ka pirmā lielākā audēju un šuvēju izstāde bijusi Lieldienās. No tās arī uz bibliotēku atnestas dažas segas, lai Ēveles viesiem rastos lielāks priekšstats par pagasta iedzīvotāju radošajām aktivitātēm. Aelita rāda vienu īpaši krāsainu segu un skaidro, ka tā ir pagasta rokdarbnieču kopdarbs.Daži trauki slēpj pamācībuUzmanību piesaista arī uz galda novietotas senas dažādas formas krūzes, trauki un glāzes. Iestādes vadītāja rāda vienu izliektas formas krūzi un ar humoru skaidro, ka tās īpatnējā forma domāta alus dzērāju disciplinēšanai. “Ja tādu krūzi dāvina, tad tās nākamajam īpašniekam jāvēl no tās alu dzert tikmēr, kamēr krūzes sienas top gludas. Taču, kad tās kļuvušas gludas, tad gan dzeršanai jāmet miers,” saka A. Punkstiņa.Viņa piebilst, ka nākotnē pie estrādes rekonstruētajā klētī ir paredzēts iekārtot pagasta novadpētniecības muzeju, bet kamēr tam telpas nav gatavas, tikmēr šo lomu uzņēmusies bibliotēka. Lielākā rosība bibliotēkā sāksies pēc 1. septembra. Līdzās ir skola, un tad jau lasītāju netrūkšot. Tomēr arī tagad ik pa laikam kāds apmeklētājs ver bibliotēkas durvis, un tas ir arī vadītājas nopelns, kura ar savām aktivitātēm pratusi iedzīvotājus ieinteresēt doties uz iestādi, lai uzzinātu, kas tur atkal jauns.
