Otrdien Valgas pilsētas valdē grupa Valkas mediķu saņēma apliecinājumus (sertifikātus) par apgūtajām igauņu valodas zināšanām.
Otrdien Valgas pilsētas valdē grupa Valkas mediķu saņēma apliecinājumus (sertifikātus) par apgūtajām igauņu valodas zināšanām. Daļa no viņām jau tagad vairāk vai mazāk strādā Valgas slimnīcā.
“Domāju, ka šie valodas apmācības kursi bija ļoti vajadzīgi. Patiesībā igauņu valodu vajadzēja apgūt sen, jo esam taču vistuvākie kaimiņi. Man tas palīdz arī darbā, jo strādāju abās valstīs,” smaida daktere Dace Zēberga. Viņa atzīst, ka labprāt turpinātu valodas apguvi.
Igauņu valodas pasniedzēja Silvija Kindmā teic, ka mācību mērķis bija apgūt valodu tādā līmenī, kas dod iespēju sazināties ar igauņiem gan personiski, kā arī sociālās saskarsmes prasmi. Iegūtās valodas zināšanas kursantiem jāprot lietot, patstāvīgi tiekoties ar dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, turklāt arī rakstiski. “Vēl mūsu uzdevums bija iepazīt igauņu kultūru. Apmeklējām muzeju un gida stāstījums par ekspozīciju bija igauņu valodā, izbraucām arī riņķi, kurā iekļautas lielākās Dienvidigaunijas pilsētas, un viesojāmies Somijā,” stāsta S. Kindmā. Viņa atzīst, ka daudzas mediķes valodas apmācību sāka ar šaubām, vai vecums nav šķērslis, vai varēs pārvarēt grūtības un psiholoģiskus aspektus. Jāņem vērā valcēniešu specifiskā atrašanās vieta, jo visi lielākā vai mazākā mērā ar vienu kāju esam Igaunijā, bet ar otru – Latvijā. Mediķes ir sapratušas, ka igauņu valodas apguve ir saistīta ar izdzīvošanas aspektiem. Katram ir savi mērķi, taču tie ir saauguši vienā lielā mērķī – kaimiņos ir iespējams atrast darbu, jo abas pilsētas satuvinās aizvien ciešāk. Pirms diviem gadiem apmācības programma bija veidota vairāk teorētiskā līmenī, jo bija grūti paredzēt, kāda būs notikumu attīstība. Tagad ir skaidrs, ka mērķis sevi ir attaisnojis un latviešiem ir nepieciešams prast igauniski. Tie mediķi, kuri jau pašlaik strādā Valgas slimnīcā, ir lieliski speciālisti un igauņu kolēģu saimē labi ieredzēti. Tur strādā rentgena māsa Dzintra Straume, operāciju māsa Diāna Muļina un ķirurga palīdze Alla Roščenkova.
S. Kindmā domā, ka psiholoģisko barjeru ir pārvarējušas visas mediķes un igauņu valoda nebūt nav ķīniešu valoda. Kursantes jau ir nonākušas tik tālu, ka spēj saklausīt un izprast šīs valodas skaistumu.
Mediķes labprāt turpinātu apmācības, lai apgūtu valodas vidējo līmeni, jo tam ir visi priekšnoteikumi, taču, kā atzīst projekta vadītāja Anita Tannenberga, tad vienīgā iespēja ir rakstīt jaunus projektus un šim nolūkam iegūt līdzekļus.
Mācības notika divus gadus reizi nedēļā privāta uzņēmuma “RKT Koolitus” telpās Valgas pilsētas valdes ēkā. “Šis uzņēmums ir tulkošanas un valodu apmācības birojs. Valkas mediķu grupa bija pirmā, kura mācījās igauņu valodu, un mums izveidojās lieliska sadarbība,” “Ziemeļlatvijai” stāsta uzņēmuma direktore Malle Lillelehta.
