Tuvākie pieteikšanās laiki:valsts subsīdijās – līdz 30. decembrim – atbalsts apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai (8. subsīdiju pielikums) 50% apmērā, bet ne vairāk kā 25 lati par 1 hektāru vai liellopu vienību, par kartupeļiem un dārzeņiem – ne vairāk kā 50 Ls/ha, par augļu kokiem un ogulājiem – ne vairāk kā 150 Ls/ha; lauku attīstības programmā – līdz 29. decembrim – Tūrisma aktivitāšu veicināšana; no 7. decembra – 7. janvārim – lauku saimniecību modernizācija un infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu; no 11. decembra līdz 11. janvārim – pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem – pasākums pašvaldībām; no 14. decembra – lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizēja apmežošana – pēdējā kārtāPar ĢMO brīvo zonu noteikšanuJa nevēlaties, lai ģenētiski modificēti augi (ĢMO) nākotnē tiktu audzētu jūsu teritorijā vai kaimiņos, pastāv legāla iespēja, kā sabiedrība un lauksaimnieki var rīkoties, lai noteiktu no ĢMO brīvas zonas. Pagasta iedzīvotāji ir tiesīgi vērsties savā novada domē ar iesniegumu (vai iniciatīva var nākt no pašas pašvaldības) ar lūgumu konkrēto teritoriju noteikt brīvu no ģenētiski modificētajiem augiem. Arī “Ģenētiski modificēto organismu aprites likums” paredz iespēju pašvaldībām ar saistošajiem noteikumiem noteikt aizliegumu savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus, turklāt minētais aizliegums nedrīkst būt īsāks par pieciem gadiem. Novada dome pēc tam informē sabiedrību un publicē paziņojumu par nodomu noteikt aizliegumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un pašvaldības izdotajā laikrakstā, norādot teritoriju, kurā paredzēts noteikt aizliegumu, kā arī sabiedrības viedokļu, priekšlikumu un iebildumu sniegšanas vietu un termiņu. Iebildumu neiesniegšana pašvaldības noteiktajā termiņā uzskatāma par piekrišanu aizlieguma noteikšanai. Ja kāds rakstveidā iebilst šī aizlieguma izveidē, to izvērtē un lemj par konkrētās teritorijas, pret kuras iekļaušanu izteikts iebildums, izslēgšanu no paredzētās aizlieguma zonas vai atstāšanu tajā, ņemot vērā sabiedrības vairākuma viedokli, samērīguma un ilgtspējīgas attīstības principus. Atgādinām, ka šobrīd Eiropā vienīgais atļautais ĢMO augs ir kukurūza, turklāt izturīga pret kaitēkli, kas Latvijai nav būtiska. Tomēr nākotnē spiediens par ĢMO kultūraugu audzēšanu noteikti pieaugs un šī problēma tiks aktualizēta atkal un atkal. Jāpiebilst, ka informācija par ĢMO joprojām ir ļoti skopa un pretrunīga.
