Jau rakstījām, ka līdz 15. martam ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tostarp Valkas un Smiltenes novadā, ir iespēja parakstīt Labas gribas manifestu. “Ziemeļlatvija” atgādina, ka Labas gribas manifesta idejas aizsākums ir tēzes, kuras evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Juris Rubenis iesniedza Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai Rīgas pilī 7. februārī. Lai noskaidrotu, vai iedzīvotāji atbalsta vai tieši pretēji – nepiekrīt manifestam, “Ziemeļlatvija” aptaujāja vairākus iedzīvotājus.
Dzintra Buša, pensionāre ValkāJāpalīdz mūsu politiķiemParakstot Labas gribas manifestu, sajutu sevī vēlmi atnākt uz “Ziemeļlatvijas” redakciju. Vēlos rosināt ne tikai latviešu tautu atbalstīt manifestu, bet arī atrast iespēju pateikt Latvijas politiķiem, ka beidzot vajadzētu pievērsties arī krievvalodīgo integrācijai. Tas nav jādara ar naidu vai bravūru, bet gan cilvēcīgi un ar sapratni. Apzinos, ka manas krievu valodas zināšanas ir diezgan sliktas, bet es cenšos, piemēram, ar kaimiņiem sarunāties krieviski. Vēlētos, lai arī krievvalodīgie mācās latviešu valodu kaut vai tikai sadzīviskā līmenī.
Aivars Ikšelis, Valkas pilsētas teātra režisorsLabas domas un darbi vairo pozitīvoPilnībā atbalstu Labas gribas manifesta tekstu. Tas atbilst manai iekšējai pārliecībai par to, kādai jābūt manai Latvijai. Parakstīties mani iedvesmoja tie cilvēku, kuri jau to bija izdarījuši. Parakstījos Rīgā, Prezidenta pilī. Izlasot manifesta tekstu, pārliecinājos, ka tas ir svētīgs aicinājums latviešu tautai. Esmu pārliecināts, ka manifests mūsu dzīvi kardināli neizmainīs, bet ezotērikā pastāv uzskats – visas labās domas un darbi vairo pozitīvo enerģiju. Tā Latvijai tagad ir ļoti vajadzīga. Šī apziņa personīgi man palīdz dzīvot tālāk.
Anda Jukāme, Ēveles pamatskolas skolotājaNeesmu iedziļinājusies manifesta tekstāZinu, ka pašlaik notiek parakstīšanās Labas gribas manifesta ideju atbalstam, bet es neesmu iedziļinājusies manifesta tekstā. Uzskatu, ka laukos šādām aktivitātēm īpaši netiek pievērsta uzmanība. Cilvēki savu labo gribu valodas jautājumā izteica jau tautas nobalsošanā 18. februārī. Esmu lepna, ka ēvelieši bija aktīvi un savu balsi atdeva pat tie, kas līdz šim nav bijuši politiski aktīvi.
