Skābeņskābe ir stipra, toksiska, bezkrāsaina, kristāliska skābe. Tās sāļus satur, piemēram, skābenes un rabarberi. Taču vai tikai?
Skābeņskābe ir stipra, toksiska, bezkrāsaina, kristāliska skābe. Tās sāļus satur, piemēram, skābenes un rabarberi.
Taču vai tikai?
Izmantojot jau atklātu metodi, Strenču vidusskolēns sedēnietis Aleksandrs Ivanajevs skābeņskābi ieguva no koksnes un ar šo zinātniski pētnieciskā darba tēmu pakāpeniski (skola – rajons – valsts) nokļuva līdz 18. Eiropas Savienības Jauno zinātnieku konkursam Stokholmā. Tas notika lielā konkurencē, atsijājoties daudziem pretendentiem.
Taču šoreiz ne par to. Konkursā dažādus atklājumus un metodes prezentēja rūpnieciski attīstītu Rietumeiropas valstu jaunieši. Viņu stendos esot bijuši manāmi tādi aparāti, kādus Aleksandrs agrāk nav redzējis. Austrieši pat pētījuši augstās aviotehnoloģijas un rezultātā piedāvājuši savu metodi, kā panākt, lai lidmašīnām neapledotu spārni.
Kā jūs domājat, vai pie Aleksandra stenda, kurā viņš prezentēja Latvijas mazpilsētas skolas standartveida aprīkotā ķīmijas kabinetā veiktus pētījumus, bija cilvēki? Viņu bija tik daudz, ka Aleksandrs gandrīz visu laiku nevarēja ne soli atkāpties no sava stenda, jo atbildēja uz jautājumiem.
Piemirsta, bet aktuāla “zaļā” ideja, un par to Eiropas zinātnes auditorijai atgādināja Latvijas skolēns, sava ķīmijas skolotāja Jura Vaivada mudināts. Proti, šobrīd tekstilrūpniecībā, krāsu un laku ražošanā izmantoto skābeņskābi iegūst no naftas produktiem, stāsta Aleksandrs. Viņa demonstrētā metode piedāvā koksnes pārpalikumus.
Mums vajag eksakto zinātņu studētājus! Mums vajag panākt, lai uzņēmumi strādātu inovatīvi (inovācija — prasme pārtulkot zināšanas reālos produktos)! No plašsaziņas līdzekļiem uzzinām, kas šobrīd ir aktuāli, par Latvijas tautsaimniecību domājot.
“Mums Latvijā smadzenes strādā, taču mums nav tādas bāzes pētījumiem kā Rietumeiropā,” reālo situāciju Latvijas skolās raksturo Aleksandrs. Eiropas vienaudžu tehniskā līmeņa dēļ viņš reizēm Stokholmā sajuties kā pamatskolēns starp vidusskolēniem.
Atsevišķas skolas arī mūsu rajonā cīnās, lai modernizētu ķīmijas un fizikas kabinetu aprīkojumu, rakstot projektus. Tāpat vien valsts to nepērkot. Bet gaišās galvas jau nerodas pēkšņi. Tās izaug skolās. Valsts var nopļaut to, ko iesēj.
