Jau rakstījām par tēmu, ko laikrakstā “Ziemeļlatvija” aizvadītajā mēnesī aktualizējis Smiltenes pagasta aitkopis Andris Pauls-Pāvuls, – par iedzīvotāju iespēju iepazīties ar pašvaldības deputātu lēmumu projektiem.
Proti, A. Paulu-Pāvulu nepatīkami pārsteidza Smiltenes novada domes Kancelejas nodaļas atteikums, kad dienu pirms domes sēdes, 23. augustā, viņš vēlējās iepazīties ar pašvaldības lēmumprojektu jautājumā, kas bija iekļauts domes sēdes kārtībā un saistīts ar viņa sūdzības izskatīšanu.
Iedzīvotājs palīgā sauc valsts iestādesŠādu atteikumu A. Pauls-Pāvuls “Ziemeļlatvijai” vērtēja kā pašvaldības lēmumu noslepenošanu un vērsās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Valsts kancelejā, Tiesībsarga birojā, Saeimas Juridiskajā birojā, lūdzot skaidrojumu, vai Smiltenes novada dome bija tiesīga pēc pieprasījuma neizsniegt viņam saistošu lēmuma projektu.Jau rakstījām, ka Smiltenes novada dome atteica lēmumprojekta izsniegšanu A. Paulam-Pāvulam pēc konsultēšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).VARAM toreiz “Ziemeļlatvijai” skaidroja, ka “domes lēmumu projekti nav dokumenti ar juridisku spēku, bet gan ir darba materiāli, kas paredzēti valsts amatpersonām – pašvaldības domes deputātiem koleģiālu lēmumu pieņemšanai” (šādā skaidrojumā atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. pantam domes lēmumu projekti ir traktējami kā ierobežotas pieejamības informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai – redakcijas piezīme).Tāpat VARAM skaidro, ka uz domes lēmumu projektiem (darba materiāliem) nav attiecināmas Administratīvā procesa likuma 61. pantā paredzētās tiesības iepazīties ar lietu.Arī atbildes vēstulē A. Paulam-Pāvulam VARAM sniegusi līdzīgu skaidrojumu un norādījusi: likumdevējs ir precīzi noteicis to pašvaldības domes darba materiālu kopumu, kuriem jābūt pieejamiem sabiedrībai. Projektu formā jābūt pieejamiem saistošo noteikumu projektiem un tiem pievienotajiem paskaidrojuma rakstiem.Latvijas Republikas tiesībsargs A. Paulam-Pāvulam savā atbildē norādījis, ka valsts pārvalde un pašvaldība var atteikt personai iepazīties ar lēmuma projektu (administratīvā akta projektu) administratīvajā lietā, taču, atsakot personai iepazīties ar lēmuma projektu administratīvās lietas ietvaros, atteikums ir jāpamato ar likumu un ar būtisku sabiedrības interešu aizskārumu.Tā kā tiesībsargam detalizēti nav zināmi konkrētā atteikuma apstākļi un pamatojums, tiesībsargs savā atbildes vēstulē nesniedz izvērstu vērtējumu par Smiltenes novada domes rīcību.Latvijas Republikas Saeimas Juridiskais birojs norādījis, ka tā kompetencē neietilpst vērtēt valsts pārvaldes institūciju darbības atbilstību likuma normām, tādēļ Juridiskā biroja atbilde uz iesniegumu vērtējama vienīgi kā viedoklis un šis viedoklis nav saistošs citām personām.
Lēmumu projekti paliek darba materiālsValsts kanceleja savas atbildes ievadā norādījusi, ka izvērtējusi informāciju par iespējām iedzīvotājiem iepazīties ar pašvaldības saistošo noteikumu projektiem, kuriem un ar tiem saistītai informācijai jābūt publiski pieejamai. Savukārt citiem pašvaldību lēmumu projektiem saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” regulējums nav noteikts, līdz ar to attiecībā uz privātpersonas informācijas pieprasījumu ir jāpiemēro informācijas atklātības likums. Tas nozīmē, ka pašvaldībām informācija jāizsniedz pēc pieprasījuma, ja vien tā nesatur ierobežotas pieejamības informāciju un valsts noslēpumu. Valsts kanceleja A. Paulam – Pāvulam sniegtajā atbildē arī norādījusi, ka “atbilstoši labas pārvaldības principiem šajā gadījumā Smiltenes novada domei vajadzēja ļaut Jums iepazīties ar sagatavoto lēmuma projektu” un aicina pašvaldības ievērot labas pārvaldības principus un nodrošināt pašvaldības iedzīvotājiem piekļuvi informācijai, īpaši par tiem jautājumiem, kas ietekmē personas dzīvi.Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 5. pantam pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tāpēc Smiltenes novada dome, tāpat kā citas pašvaldības, savā darbībā vadās pēc tās norādījumiem, arī attiecībā uz to, izsniegt vai ne iedzīvotājiem domes lēmumu projektus pēc viņu pieprasījuma, “Ziemeļlatvijai” uzsver G. Kukainis. Tas nozīmē, ka lēmumu projekti ir tikai deputātu darba materiāls. Smiltenes novada mērs arī atgādina Likuma “Par pašvaldībām” 26. pantu. Tas nosaka, ka domes lēmumi un domes sēžu protokoli ir publiski pieejami, domes lēmumus publicē pašvaldības mājaslapā internetā ne vēlāk kā trešajā darbdienā pēc to parakstīšanas dienas, un pieejamību domes lēmumiem un domes sēžu protokoliem nodrošina, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus.VIEDOKĻISmiltenes pagasta iedzīvotājs Andris Pauls-Pāvuls: – Šeit jāņem vērā divi būtībā atšķirīgi gadījumi – administratīvais process un informācijas atklātība. Administratīvajā procesā tā dalībniekam ir stingri noteiktas tiesības iepazīties ar lietu jebkurā, tai skaitā lēmuma projekta stadijā. Piemēram, kad ejam uz PMLP (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – redakcijas piezīme) saņemt pasi, mūs iepazīstina ar pases projektu – lūdz pārbaudīt, vai pierakstot personas datus nav ieviesušās kļūdas, tieši tāpat CSDD (Ceļu satiksmes drošības direkcija – redakcijas piezīme), reģistrējot automašīnu, mūs iepazīstina ar tehniskās pases projektu. Bet personām, kuras nav administratīvā procesa dalībnieki, ir tiesības zināt, vai man ir derīga pase un auto vadītāja apliecība, bet nav tiesības iesaistīties šo dokumentu izgatavošanas procesā. Ar dokumentiem, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, var iepazīties Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.Smiltenes novada dome šajā gadījumā liedza man iepazīties ar sagatavoto lēmuma projektu, kurš skar tieši mani, tātad administratīvā procesa dalībnieku, to pamatojot nevis ar likumu, bet ar no VARAM (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – redakcijas piezīme) saņemtu skaidrojumu, kas mani nepārsteidz. Politikā esmu gana pieredzējis un zinu, kādēļ partijas tik ļoti vēlas ieņemt VARAM ministra amatu, proti, tas ir garants partiju pārstāvošo pašvaldību vadītājiem uz atbalstu un piesegšanu nepieciešamības gadījumā. Tā kā VARAM ministra amatu ieņem Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), tad skaidrojums Gintam Kukainim (VL-TB/LNNK) bija šāds. Pieņemu, ja kāds no Saskaņas ievēlētais pašvaldības vadītājs vērstos ar tādu pašu jautājumu VARAM, tad atbilde būtu pretēja. Par nožēlu tā ir ierasta Latvijas politiskās kultūras sastāvdaļa, jeb Eiropas tiesas tiesneša Egila Levita vārdiem sakot: melošana, muldēšana un shēmošana. Tieši tādēļ vērsos pie Tiesībsarga, Saeimas Juridiskā biroja un Valsts kancelejas ar lūgumu izskaidrot dīvaino Smiltenes domes priekšsēdētāja rīcību un saspēli ar VARAM. Visas trīs saņemtās atbildes liecina par to, ka Smiltenes novada dome, liedzot iepazīties ar man saistošu lēmuma projektu, nav ievērojusi labas pārvaldības principus un rupji pārkāpusi Administratīvā procesa likumu. Tomēr skumjākais ir fakts, ka mūsu pašvaldībā nav veselīgas opozīcijas – pieredzējušie Smiltenes novada domes deputāti visi, kā viens, Ginta Kukaiņa partejiskai shēmošanai ar VARAM klusējot piekrita. Iebildumu nebija ne Vienotības, ne Reģionu alianses deputātiem. Šī ir ļoti bīstama tendence Smiltenes novada domē, kam būtu jāpievērš sabiedrības uzmanība, jo novada domes priekšsēdētāja mandātu esam izsnieguši gados jaunam un nepieredzējušam censonim, kurš, manuprāt, tikai šobrīd iziet pārbaudi ar varu.
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis: – Konkrētajā gadījumā konsultējāmies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kas atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” (5. panta 4.daļai) pārrauga pašvaldību darbību. VARAM mums atsūtīja savu viedokli , proti, pašvaldībai savi lēmumprojekti nav jāiesniedz. Likums “Par pašvaldībām” 30. pants) nosaka, ka domes lēmumu projektiem, atzinumiem par tiem un izziņas materiāliem jābūt pieejamiem visiem domes deputātiem ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes. Iepazināmies arī ar vēstuli, ko šajā jautājumā mums nosūtījusi Valsts kanceleja – tiešās pārvaldes iestāde, kuras pienākumi atbilstoši Valsts pārvaldes likumam ir organizatoriski nodrošināt Ministru kabineta (MK) darbu, it sevišķi organizējot MK sēdes, nodrošināt MK dokumentu sagatavošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai procesuālajai kārtībai, un pārvaldīt MK lietvedību.Smiltenes novada dome var uzklausīt daudz un dažādu valsts iestāžu viedokļus un ieteikumus, taču tai kā pašvaldībai jāvadās pēc tā, ko tai nosaka pašvaldību vistiešākajā veidā pārraugošā ministrija VARAM. Konkrētajā gadījumā no pašvaldības puses esam nodrošinājuši ļoti labu un caurspīdīgu pārvaldības procesu, jo Pāvula kungs piedalījās pašvaldības Finanšu un attīstības jautājumu komitejas sēdē. Komitejas sēdē viņš dzirdēja deputātu viedokli. Komitejas sēdē viņam tika dota iespēja izteikties, un viņš arī izteicās un tika uzklausīts. Finanšu komitejas sēdē deputāti nobalsoja par konkrētā jautājuma tālāko virzību, un Pāvula kungs dzirdēja, kādā veidā lēmumprojekts tiks sagatavots uz domes sēdi. Jāpiebilst, ka Valsts kanceleja savas vēstules ievadā norāda pavisam citu iztirzātu tēmu – pašvaldības saistošo noteikumu projektus, attiecībā uz kuru pieejamību sabiedrībai es pilnībā piekrītu un ko mēs arī ievērojam.
