Otrdien, pūšot aukstam vējam, “Ziemeļlatvija” devās uz Valkas pilsētas tirgu, lai aprunātos ar pārdevējiem un pircējiem. Diemžēl tirgū bija tikai trīs pārdevēji. Rets pircējs iegādājās dažus kilogramus kartupeļu un kādu kūpinātu vai svaigu zivi.
Regulāri vietējā tirgū tirgojas Valkas pagasta zemnieku saimniecības “Luternieki” īpašniece Iveta Markova. Viņa pircējiem piedāvā pašas saimniecībā audzētu vairāku šķirņu kartupeļus, no ābeļdārzā ievāktās ābolu ražas izspiestu sulu, kas fasēta speciālās pakās, kā arī peoniju stādus. Iveta atzīst, ka pircēju skaits ir krasi samazinājies. Pēc robežas slēgšanas zemniece sarēķinājusi, ka par 75 procentiem kritušies ieņēmumi.
“Pašreizējā situācijā visai Valkai būs drausmīga ekonomiskā bedre. Valkā pamatpircēji un lielākie preču noņēmēji ir igauņi. Viņiem, salīdzinot ar Igauniju, patīk latviešu tirgotāju draudzīgākas cenas. Biju aizbraukusi uz lielveikalu “Walk”. Lielais pārtikas veikals un veikals “Mājai un Dārzam” ir tukšs. Pa visiem lielajiem veikaliem staigā vien daži vietējie pircēji. Pie manis pārsvarā pircēji iegādājas kartupeļus. Ņemot vērā šo ārkārtējo situāciju, noteikti jāmaina tirgošanās paradumi. Būs jāiet uz redakciju un jāliek reklāma, ka varu piedāvāt iedzīvotājiem preci aizvest līdz mājas durvīm. Varbūt pie mājas ceļa galā jāuzstāda reklāma, kādas preces var iegādāties,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” atklāj Iveta. Viņa šogad pirmo reizi uz tirgu atvedusi peoniju stādus. Tos gan uzreiz nevar stādīt puķu dobē, jo vēl jāpatur siltumnīcā. Lai palielinātu piedāvājumu, Iveta iegādājusies 120 četrus mēnešus vecas vistas no zemnieku saimniecības “Mazputnēni” Raunā ar mērķi tirgū pārdot ekoloģiskas olas. Pēc mēneša tās būs pieejamas.
“Vistiņas ir tik skaistas – brūnas, melnas un pelēkas. Esmu iemīlējusies vistās. Speciāli vistām uzbūvējām kārtīgu māju. Ierīkojām speciāli dēšanai paredzētas vietas – līdzīgu daudzdzīvokļu mājai. Jau tagad vistiņas vēro un iet izmēģināt kāpt laktās. Vēl jāsagādā vismaz trīs gaiļi. Pārāk daudz negribu, traucēs no rītiem pagulēt. Lai mājputni varētu uzturēties svaigā gaisā, uztaisījām arī nožogotu teritoriju. Vēl gan ir auksts laiks, nevar vistas laist pastaigā. Aukstajās naktīs slēdzu elektrisko sildītāju, lai vistiņām nesalst. Lai mācītos vistkopību, visu ziemu studēju šo tēmu. Tagad esmu gudra, zinu šķirņu atšķirības. Esam iegādājušies visu nepieciešamo aprīkojumu, lai vistiņas var kārtīgi ēst un lai katru dienu nebūtu pie viņām jāskrien. Pakaišiem izmantoju sausas skaidas. Tās pēc tam noderēs zemes mēslošanā,” skaidro Iveta.
Valcēniete Velga tirgū iegriezusies, lai nopirktu pāris kilogramus kartupeļu. Pensionāre uztraucas, vai šopavasar maijā notiks viņas visiemīļotākais pasākums – Lielais labdarības robežtirgus. Tas paredzēts 9. un 10. maijā.
“Cik laika tad vairs līdz 9. maijam ir palicis? Man patīk izstaigāt visus tirgotājus un apskatīt piedāvājumu. Tas man ir gada notikums, kur var iegādāties dažādus stādus. Man ļoti patīk,” atzīst valcēniete. Robežtirgum ir pieteikusies arī Iveta. Vieta jau esot ierādīta, tagad tikai jāgaida, kas notiks Igaunijā, jo igauņi ārkārtas situāciju noteikuši līdz 1. maijam. Ja tā tiks pagarināta, visticamāk, tirgus nenotiks, jo tirgošanās notiek abās robežas pusēs – gan Valkā, gan Valgā.
Aptuveni 15 gadus trīs reizes nedēļā Valkas tirgū svaigas zivis un zivju izstrādājumus piedāvā tirgotāji no Valmieras puses – Kocēniem. Pārdevēja Andra atzīst, ka ļoti izjūt igauņu pircēju trūkumu. Pirms robežas slēgšanas nebija pilnīgi nekādas problēmas ar produkcijas izpārdošanu, bet pašlaik tirgošanās rit gausi. Lielāks pircēju pieplūdums jūtams sestdienās, kad valcēnieši iegādājas zivis visai nedēļai. Pārsvarā pērk svaigas reņģes un spoguļkarpas, sālītu siļķi. Arī pa kādam gabaliņam sviesta zivi, kūpinātus laša vēderiņus un grilētu foreli.
Šajā laikā daži vietējie mājražotāji savus ražojumus, izmantojot sociālos tīklus, piedāvā piegādāt klātienē. Taču vairums vecāka gadagājuma cilvēku neizmanto datoru, tāpēc viņi pārtiku iegādājas veikalos un tirgū.
