Lai dzīvotu Valkas sociālās aprūpes namā, klientiem nepieciešamā dokumentācija un formalitātes jākārto Valkas pilsētas domes Sociālajā dienestā.
Lai dzīvotu Valkas sociālās aprūpes namā, klientiem nepieciešamā dokumentācija un formalitātes jākārto Valkas pilsētas domes Sociālajā dienestā. Tas atrodas netālu no aprūpes nama, blakus slimnīcas ēkai.
“Ja potenciālais klients ir vientuļais pensionārs, viņa ienākumi atbilst maznodrošinātā vai mazturīgā statusam, viņš ir invalīds un spēj vai nu pats, vai ar radinieku palīdzību iesniegt nepieciešamās izziņas, tad nevajadzētu būt šķēršļiem, lai nokļūtu pie mums. Vispirms gan Sociālā dienesta darbinieki izvērtē katru gadījumu atsevišķi,” norāda Valkas sociālā aprūpes nama vadītāja Eleonora Bērziņa.
Var dzīvot divvietīgās istabās
Līdz šim vēl nevienam gribētājam neesot atteikta dzīvošana sociālajā iestādē. E. Bērziņa atklāj, ka nav nepieciešams ilgs laiks, lai sāktu dzīvot jaunajās mājās. Parasti pietiekot ar vienu divām nedēļām. E. Bērziņa novērojusi, ka ilgāku laiku prasa, lai jaunie iemītnieki varētu atbrīvoties no liekajām dzīves laikā iekrātajām mantām. Lai gan savu jauno mājvietu iemītnieki iekārto ar personīgajām mēbelēm, vairākumam ir nepieciešamība tās izpārdot vai atdot citiem. Pašlaik sociālās aprūpes namā dzīvo 23 cilvēki (13 sievietes un 10 vīrieši), bet pavisam var dzīvot 32 iemītnieki. Namā gan esot palikušas tikai divvietīgās istabas. Vecākā iemītniece – Elza Korba – ir arī Valkas pilsētas vecākā iedzīvotāja, kurai apritējuši 104 gadi, bet jaunākais ir 21 gadu vecs invalīds. Diemžēl vienam iemītniekam jau nācies atstāt mājvietu, bet vairākiem izteikti brīdinājumi. Iestādes noteikumos paredzēts: ja iemītnieks saņem trīs brīdinājumus, viņš tiek atskaitīts. Iemītniekiem ir pienākums rūpēties par tīrību un kārtību, kā arī nedrīkst lietot alkoholu un smēķēt tam nepiemērotās vietās.
E. Bērziņa uzskata, ka divu gadu laikā, kopš pilsētā darbojas šī sociālā iestāde, ideja par tās darbības uzsākšanu ir attaisnojusies pilnībā.
Par dzīvošanu jāmaksā
“Ir cilvēki, kam uz aprūpes namu jāpārceļas dzīves apstākļu dēļ. Ne visi labiekārtotu dzīvokļu īrnieki, kas ir pensijas vecumā, spēj samaksāt augsto īres maksu un vēl komunālos maksājumus,” secina E. Bērziņa. Vecumdienās problēmas ir arī vientuļajiem pensionāriem, kas dzīvo vieni privātajās mājās. Veselības dēļ viņi vairs nespēj sagādāt malku vai no akas ienest ūdeni.
Arī par dzīvošanu aprūpes namā ir jāmaksā: vasaras periodā – 26 lati, bet ziemas periodā – 36 lati. E. Bērziņa pieļauj, ka, iespējams, jau tuvākajā laikā maksa var nedaudz palielināties, jo visā pilsētā daudzdzīvokļu namos palielināsies maksa par siltumu. Aprūpes nama iemītniekiem vienu reizi dienā ir iespēja bez maksas izmantot pilsētas zupas virtuves pakalpojumus, kā arī pašiem pagatavot maltīti. Vairākums to arī dara.
“Tiem, kuri nevar aiziet uz netālo zupas virtuvi, ēdienu piegādā sociālā aprūpētāja. Vajadzības gadījumā piegādājam arī medikamentus un pārtikas produktus, kā arī izmazgājam veļu,” stāsta E. Bērziņa. Pēdējā laikā pensionāriem esot interese par netālu esošā lielveikala piedāvājumu.
Dzīvo un bauda vecumdienas
E. Bērziņa novērojusi, ka daži sirmgalvji dodas uz mežu sēņot un ogot un pēc tam pat vāra ievārījumu.
Pie vienas no čaklākajām ogotājām ciemojās arī “Ziemeļlatvijas” žurnāliste. Viņu uzņēma bijusī Blomes pagasta iedzīvotāja, 88 gadus vecā, bet optimistiskā un spriganā Zenta Ieviņa jeb Ieviņtante, kā viņu dēvē iestādes darbinieki un pārējie iedzīvotāji. Ieviņtantes istaba ir uzkopta un kārtīga. Pie sienas pielikta pasaules karte. Sirmgalvei patīkot uz to skatīties un sapņot par skaistām lietām. Nesen viņa Valkas bibliotēkā iegādājusies smiltenietes Birutas Žurovskas gleznu, jo jau skolas laikā viņai pašai paticis zīmēt. Šo talantu pārmantojusi arī viena no sirmgalves mazmeitām. Uz galda stāv Bībele un neliels piezīmju blociņš, kurā viņa no Bībeles izrakstot “skaistus vārdus, lai neaizmirstas”.
“Man šeit dzīvojas tik labi, cik labs ir pats dzīvotājs,” smaidot secina Ieviņtante. Lai būtu mundra un vesela, viņa joprojām cenšas vingrot un iet uz mežu. Sirmgalvei esot trīs bērni, kas bieži mammu apciemojot un atvedot lauku labumus. Kā jau vairumam laucinieku, naudas viņiem esot pamazāk, bet pašu izaudzētais ir liels atspaids ģimenei. Spēka gados Ieviņtante dzīvojusi pie katra no bērniem un palīdzējusi viņiem izaudzināt bērnus un saimniekot, bet tagad viņa savas dienas vada Valkā. Sirmgalve ar to nelepojas un brīžiem pat arī saskumst, jo nereti kāds atļaujoties norādīt, ka viņa dzīvojot tā saucamajā nabagmājā. Šis nosaukums palicis vēl no padomju gadiem, kad pansionātus mēdza tā dēvēt. Tas gan vairs neatbilst mūsdienu sociālajām iestādēm, tajā skaitā arī Valkas sociālajam aprūpes namam.
