Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos daudz tiek runāts par “viltus ziņām”, vairāk gan domājot sociālos medijus. To veidošanas mehānisms ir tāds, ka vai nu uz baumu pamata, vai arī, paņemot it kā patiesu faktu, tiek veidota ziņa, kas neatbilst patiesībai, bet daļai sabiedrības liekas interesanta, aktuāla un tādēļ cilvēki paši to izplata tālāk. Tādējādi veidojot sabiedrisko domu tajā virzienā, kur viltus ziņas autori ir gribējuši. Līdz šim man likās, ka uz drukāto presi to attiecināt nevar.
Diemžēl, izlasot redakcijas slejā Ingas Karpovas rakstu “Par maz novērtējam savējos”, citādi kā par viltus ziņu to nesaukt nevar. Būtu pieticis ar vienu telefona zvanu, lai žurnāliste noskaidrotu, vai rakstā minētie viedokļi atbilst patiesībai vai ne. Jo klasiskais žurnālistikas princips taču saka ‒ lasītājam pašam jāļauj vērtēt, kāda ir patiesība, minot faktus un tad ‒ viedokļus.
Savā rakstā Inga Karpova pārmet Valkas novada domei, ka mēs par maz novērtējam savējos un piedāvājam dažādas “ekstras” cilvēkiem no citām pašvaldībām.
Neviena no minētajām epizodēm neatbilst patiesībai. “Valkas sporta internāts” ir biedrība, kuru, tāpat kā citas sporta biedrības, atbalsta pašvaldība, bet mazākā mērā nekā biedrības, kas šajā jomā darbojas ilgāku laiku.
Piemēram, šogad no budžeta biedrība “Florbola klubs Valka” saņem 6000 eiro, “Futbola klubs Valka” ‒ 5000 eiro, kamēr “Valkas sporta internāts” saņem vien 4000 eiro. Lai gan Valkas sporta internāta komanda spēlē klasi augstākā līgā, oficiālā Latvijas čempionātā – Latvijas basketbola līgas 2. divīzijā, futbola klubs un arī florbola klubs spēlē 2. līgā, kas pēc spēka atbilst 3. līgai.
Pašvaldības piešķirtie līdzekļi, līdzīgi kā citos sporta veidos, nodrošina dalību šajos čempionātos. Visas pārējās tā saucamās “ekstras” ‒ ēdināšana, sporta tērpi – tiek maksātas no uzņēmumu ziedojumiem. Kā lielākie ziedotāji jāmin “Cēsu alus” ar savu produktu “RC Cola”, SIA “Valdis”, AS “Latvijas Nafta” un citi, kuriem patīk internāta ideja, jo Valkas sporta internātā jaunieši, smagi trenējoties, top par profesionāliem basketbolistiem. Starp citu, šāda iespēja ir arī florbolistiem un volejbolistiem. Treneriem esam piedāvājuši to pašu atbalstu, ja abi klubi spēj nodrošināt šādu profesionālu treniņa darbu divas reizes dienā. Tā kā pašvaldības nauda šādiem mērķiem netiek tērēta.
Cita lieta ir, ka ilgtermiņā labums no sporta internāta tiek visiem iedzīvotājiem, jo tas ir viens no veidiem, kā vidusskolas posmā sasniegt tādu audzēkņu skaitu, lai varētu turpināt saņemt valsts finansējumu. Un, protams, mēs kā pašvaldība atbalstām dažādas idejas, kā audzēkņus iegūt.
Vēlreiz gribu atgādināt, ka pašvaldības nauda ēdināšanai un “ekstrām” netiek tērēta.
Patiesībai neatbilst arī apgalvojums, ka turpmāk vidusskolas klasēs nevarēs iegūt autovadītāja apliecību, arī sapulcē skolas pārstāvji vairākkārt ir teikuši, ka šāda iespēja būs. Tāpēc man ir nesaprotami, kā no tā var izsecināt, ka šīs iespējas nebūs.
Neesam radījuši sistēmu, ka kādam speciālistam pašvaldība piedāvātu kaut ko vairāk, ja viņš nav vietējais cilvēks. Vienmēr vispirms mēs skatāmies, vai kādus darba pienākumus nevar veikt vietējie cilvēki. Ja ne, tad rīkojam konkursu, un tā piedāvājumi un nosacījumi visiem ir vienādi. Ir bijis tikai viens gadījums ‒ lai piesaistītu ķīmijas skolotāju, pašvaldība tiešām piedāvāja dzīvojamo māju, un tas sevi ir attaisnojis, jo mēs ieguvām ļoti labu speciālistu, kādu tajā brīdī uz vietas nevarējām dabūt.
Šogad budžeta galvenā prioritāte bija ilggadējo darbinieku atalgojuma celšana, kas arī tika izdarīts, protams, mūsu iespēju robežās un atkal ‒ nekādā veidā netika dalīts, cik ilgi šis cilvēks dzīvo vai nedzīvo pašvaldībā. Jo ilgāk darbinieks strādā pašvaldībā, jo viņam ir labāki atvaļinājuma nosacījumi un iespēja saņemt citus koplīgumā paredzētus labumus.
Esam arī tieši pēdējos gados ieviesuši vairākas jaunas lietas, lai pateiktu paldies tiem cilvēkiem, kuri novadā profesionāli un nesavtīgi strādā jau ilgus gadus. Tā ir Cimzes balva, stipendiju sistēma gan skolēniem, gan tiem, kuri studē vajadzīgajās profesijās.
Protams, arī sudraba karotīšu un ģimeņu svētki, pabalsti jaundzimušajiem, papildus brīvpusdienu apmaksāšana mācību iestāžu audzēkņiem un citas. Tas viss ir vērsts uz to, lai mūsu cilvēki justos novērtēti un vajadzīgi.
Tāpēc dubultsāpīgi ir lasīt uz nepatiesiem faktiem balstītus rakstus, kas, neapšaubāmi, rada spriedzi. Jo cilvēku ikdiena nav vienkārša, ņemot vērā kopējo sociālekonomisko situāciju un to, ka valdību reģionu problēmas neinteresē un daudzi pieņemtie lēmumi mums traucē darīt to, ko mēs vēlētos.
Tādi raksti rada vēl vairāk negatīvu emociju un nedara godu rakstu veidotājiem.
NO REDAKCIJAS
Paldies Valkas novada vadītājam par komentāru. Viedokļu apmaiņa, iztirzājot sabiedrībai svarīgus jautājumus, ir būtiska mediju, arī “Ziemeļlatvijas”, sastāvdaļa. Allaž esam tiekušies uz viedokļu dažādību svarīgu jautājumu apspriešanā, jo demokrātiskā sabiedrībā katram ir tiesības izteikties un nevar būt tikai viena taisnība, valdošās varas taisnība. Ne iedzīvotāju, ne žurnālistu viedoklis nevar tikt uzskatīts pat viltus ziņu, pat ja tas nesakrīt ar atbildīgās amatpersonas uzskatu. Viedoklis var būt balstīts uz nepilnīgu informāciju vai citiem apstākļiem, kas izraisījis domu apmaiņu, bet tas nekādā veidā nevar tikt uzskatīts par viltus ziņu. Žēl, ka viedoklī izteiktās vecāku sapulcē paustās domas mērs uzskata par viltus ziņām, nevis iemeslu, kāpēc būtu par šiem jautājumiem jārunā un jāizskaidro interesējošie jautājumi kaut vai pedagogiem un vecākiem. Jo vairāk informācijas par notiekošo pilsētā, jo mazāk neskaidrību un “nepareizu” vai “melu” viedokļu.
Redakcija lasītājiem paskaidro, ka runa ir par Ingas Karpovas viedokli, nevis ziņu rakstu, un šie divi žurnālistikas žanri atšķiras ar to, ka viedoklī un komentārā žurnālists pauž pārdomas, arī savas personiskās, par kādu tēmu (šoreiz par vecāku sapulcē spriesto), bet ziņā tiek aprakstīta situācija, problēma, notikums, paužot iesaistīto pušu komentārus un skaidrojumus. Ziņa kā žurnālistikas žanrs pieprasa maksimālu autora neitralitāti.
