Pēdējā laikā viena no komentētākajām ziņām portālā www.ziemellatvija.lv un arī sociālajos tīklos ir par Valkas novada domes atkārtotu rosinājumu rast risinājumu jautājumam par kaimiņpilsētā Valgā deklarētajiem Valkas novada iedzīvotājiem. Vietējo pašvaldību satrauc būtiski pieaugušais latviešu skaits, kuri izvēlas savu dzīvesvietu deklarēt kaimiņvalstī. Statistikas dati rāda, ka šogad Igaunijā deklarējušies vairāk nekā 10 procentu no visiem novada iedzīvotājiem.
Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Leitis informē, ka pagājušonedēļ novada dome nosūtījusi vēstuli Latvijas republikas Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, kā arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai par nepieciešamību rast risinājumu īpašai situācijai, kas izveidojusies Valkas novadā. Proti, dati liecina, ka šogad iedzīvotāji masveidā savu dzīvesvietu deklarē kaimiņpilsētā Valgā, bet faktiski dzīvo Valkā un izmanto te pieejamos infrastruktūras pakalpojumus – izglītības iestādes, interešu izglītību, sporta bāzi un citas lietas.
Novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis atkārtoti uzsver, ka šī situācija rada zaudējumus pašvaldības budžetam, tāpēc novadam ar katru gadu kļūst arvien sarežģītāk kvalitatīvi veikt savas funkcijas, jo budžeta aprēķinā netiek ņemta vērā būtiska iedzīvotāju daļa.
“Ar katru gadu šī problēma aug lielāka un pašvaldības spēkos nav šo procesu apturēt. Nekur citur Latvijā līdzīga situācija nav iespējama, tāpēc vienīgais risinājums ir īpaša papildu dotācija. Savulaik tādas saņēma vairākas lielās pilsētas. Šobrīd Valka labi attīstās, bet investīcijas tiek gūtas aizņemoties un aizņemšanās iespējas faktiski ir izsmeltas. Valsts sniegtā dotācija ļautu neapstāties. Finansējuma avots ir skaidrs – igauņi Latvijas valsts budžetā vien ienes desmitiem miljonu eiro, mums no tā vajag mazu daļiņu,” komentē V. A. Krauklis.
Igaunijas Alkohola ražotāju un importētāju asociācijas dati liecina, ka Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, tostarp arī Valkā, šogad pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu. Tas nozīmē, ka Igaunijas valsts nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro. Šogad veiktā aptaujā atklājās, ka 39 procenti igauņu devušies ārpus valsts, lai iegādātos alkoholu. Katrs desmitais pēc grādīgajiem dzērieniem braucis uz Latviju.
“Ziemeļlatvija” atgādina, ka 24. februārī, kad Igaunijas valsts svinēja savu simtgadi, pāri robežai uz Latviju devās autokolonna. Tās dalībnieki izrādīja neapmierinātību ar Igaunijas nodokļu politiku.
Savs sakāmais par latviešu vēlmi deklarēties Valgā ir arī portāla www.ziemellatvija.lv lietotājiem.
“Problēma ir pavisam vienkārša. Pašvaldībai interesē tikai iedzīvotāju iemaksātie nodokļi un budžets, nevis paši iedzīvotāji,” uzskata lietotājs ar niku nazis.ass. Savukārt vēlētājssv raksta: ”Precīzi! Kamēr pirmajā vietā būs pieminekļi, karogi, nesaprotami, zemas kvalitātes pasākumi par lielu naudu, neracionāla pilsētas centra izskaistināšana, pašvaldības amatpersonu vizītes uz ārvalstīm (pieredzes apmaiņai, tikai nekas mums te nemainās) un tamlīdzīgi, nevis cilvēks, tikmēr nekas nemainīsies. Valcēnieši turpinās skatīties Igaunijas virzienā.”
Uzziņai
Valkas novadu iedzīvotāju skaits, kas deklarējušies
Igaunijā:
2016. gadā – 1019
2017. gadā – 1152
2018. gadā – 1384
